DISKUSIJA: Kā nākamgad nepazaudēt 25 miljonus laukiem 0
Latvijas novadu 11. Grāmatu svētki pirmo reizi šajā gadā aizvadītajā nedēļā notika Talsu tautas namā. Laikraksta “Latvijas Avīze” rīkotajā publiskajā diskusijā “Latvijas zemnieks un ES lauksaimniecības politika” piedalījās Eiropas Parlamenta deputāte SANDRA KALNIETE (“Vienotība”), 11. Saeimas deputāte DANA REIZNIECE-OZOLA (Zaļo un zemnieku savienība) un zemkopības ministre LAIMDOTA STRAUJUMA.
Diskusiju vadīja akciju sabiedrības “Lauku Avīze” valdes priekšsēdētājs VIESTURS SERDĀNS.
L. Straujuma: – Zemkopības ministrijai patlaban ir trīs vissvarīgākie darbi. Pirmais – darboties, lai Latvija saņemtu godīgākus tiešmaksājumus. Eiropas Komisijas priekšlikums paredz, ka 2020. gadā mēs varētu saņemt 54% no vidējā ES tiešmaksājumu līmeņa. Ir liels prieks, ka mēs, trīs Baltijas valstis, esam vienojušies par kopēju mērķi – lai tiešmaksājumos no 2014. gada maksātu ne mazāk kā 80% no ES vidējā līmeņa. Ja šo ieceri īstenosim, tad no 2014. līdz 2020. gadam Latvijas lauki papildus saņemtu 860 miljonus eiro. Trīs Baltijas valstu zemkopības ministri un lauksaimnieku organizācijas ir parakstījušas kopīgu deklarāciju, kurā aicinām maksāt godīgākus tiešmaksājumus. Šī deklarācija ir izraisījusi rezonansi. Esmu tikusies ar daudzu valstu lauksaimniecības ministriem un jutu, ka, neslēpsim, tās valstis, no kurām ir atkarīga lēmuma pieņemšana, sāk saprast – Baltijas valstīs ir atšķirīga situācija salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Nav godīgi, ka Latvija šobrīd saņem trīs reizes mazākus atbalsta maksājumus nekā, piemēram, Grieķija un Spānija. Saprotu, ka jebkuras valsts ministram pateikt, ka viņa lauksaimnieki saņems mazāku atbalstu tāpēc, lai citas valsts zemnieki saņemtu vairāk, ir grūta izšķiršanās.
Otrs mūsu darbības virziens ir zemes kreditēšanas programma. Ar to virzāmies uz priekšu, turklāt Ministru prezidents šai programmai ir izteicis atbalstu. Nosacījumi, kurus patlaban esam iekļāvuši šīs programmas projektā, ir zemniekiem izdevīgi. Proti, fiksētā kredīta procentu likme ir noteikta mazāka nekā 4%, bet ķīla aizdevuma saņemšanai būs pirktā zeme. Ja mums izdotos šādu pro- grammu apstiprināt, tas būtu ļoti liels atbalsts mūsu zemniekiem zemes pirkšanai.
Maijā sabiedrību iepazīstināsim ar Lauku attīstības plāna projektu laika posmam līdz 2020. gadam un tad par šo dokumentu diskutēsim ar lauksaimnieku organizācijām. Lauku attīstības plāna izveide šajā gadā ir mūsu trešais stratēģiskais uzdevums.
– Mēs visu laiku runājam par netaisnīgajiem tiešmaksājumiem un 2014. – 2020. gadu, tomēr pa vidu ir 2013. gads, sākot no kura Eiropas Komisija ir aizliegusi Latvijai piešķirt līdzmaksājumu tiešajiem maksājumiem. Vai tas nozīmē, ka Latvijas zemnieki nākamajā gadā tiešmaksājumos saņems par 25 miljoniem latu mazāk nekā šajā gadā?
– Iestājoties ES, nākotne likās skaista un jaunās dalībvalstis piekrita, ka no 2013. gada tās līdzmaksājumu ES atbalstam vairs nepiemaksās. Tas ir fiksēts arī Latvijas ES iestāšanās līgumā. Divas reizes esmu tikusies ar ES lauksaimniecības komisāru, no viņa puses ir izpratne par šo situāciju. Latvija kategoriski uzstās uz šajā līgumā fiksētā nosacījuma maiņu.
S. Kalniete: – Patlaban Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejā tiek apspriests ziņojums par šo finansējumu no 2013. gada.
Deputāti atbalstīja manu papildinājumu ziņojumam, kas dod tiesības tām valstīm, kas savienībā iestājās 2004. gadā, turpināt līdzfinansēšanu tik ilgi, līdz sasniedz to maksājumu summu, kas ir paredzēts jaunajā reformā.
– Kurai ES institūcijai ir jāatļauj Latvijas valstij šos 25 miljonus lauksaimniekiem maksāt?
– Visus lēmumus ES pieņem Ministru padome, Eiropas Komisija un patlaban arī Eiropas Parlaments. Mans nosauktais Eiropas Tautas partiju grupas priekšlikums vēl ir jāatbalsta Lauksaimniecības komitejā un parlamenta plenārsēdē. Problēma patlaban ir mūsu iestāšanās līgumā. To var mainīt tikai ar visu dalībvalstu piekrišanu. Problēmu risināšanai vienmēr ir arī citi juridiskie instrumenti.
L. Straujuma: – Ticu, ka šajā gadā mums izdosies mainīt šo iestāšanās līguma normu.
– Un ja neizdosies?
S. Kalniete: – Šāda situācija vienkārši nav iedomājama. Tas būtu pārāk liels skandāls – neļaut valstij, kas saņem trīs reizes mazākus tiešmaksājumus nekā citas valstis, pašai papildus atbalstīt savus lauksaimniekus.
Jautājumi no zāles
– Vai tiesa, ka lauksaimniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir četri procenti?
L. Straujuma: – Pat mazāk nekā četri procenti.
D. Reizniece-Ozola: – Neskatoties uz to, ka nozares īpatsvars formāli šķiet mazs, lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports pēdējos piecos gados ik gadu kāpa par 20 – 25 procentiem. Lauksaimniecība Latvijā ir lielākā eksporta nozare aiz kokrūpniecības. Tomēr Latvija ir pirmajā vietā Eiropā, ja salīdzinām dzīves līmeņa atšķirības reģionos. Mums tās starp Rīgu un laukiem veido pat 5,5 reizes. Tā ir milzīga starpība. Zemkopība un lopkopība ir tās nozares, kas var palīdzēt laukus attīstīt, ja uz laukiem skatāmies kā uz biznesa attīstības iespēju.
Dažkārt aizņemšanās ir pat laba un vajadzīga. Jautājums ir par to, kā aizņemto naudu tērē. Lauksaimniecības kontekstā, kā ministre teica, viens no svarīgākajiem pasākumiem ir aizdot naudu zemes pirkumam. Latvijā formāli līdz 2014. gada 1. maijam darbojas ierobežojums ārzemniekiem pirkt īpašumā zemi. Taču ar dažādām metodēm šo ierobežojumu jau patlaban var apiet. Risinājums ir dot iespēju Latvijas cilvēkam pašam nopirkt zemi un saimniekot. To paredz jaunā zemes kreditēšanas programma. Ārzemniekam nopirkt 300 hektārus nereti tāds nieks vien ir, bet latviešu zemnieks nevar to atļauties. Ļoti labi, ka banka aizdos naudu par zemākiem procentiem un uz ilgu termiņu.
L. Straujuma: – Latvijas zemnieki aizvien ir bijuši visapzinīgākie aizdevumu atmaksātāji.
– Paldies, ka pēc lielā nacionālā spiediena “Latvijas valsts mežiem” ir piešķirts viens miljons latu meža zemes pirkumiem. Kā vērtējat zemes pārdošanu valstij?
– Esmu sākusi domāt, ka būs jārunā ar finanšu ministru, lai mēs nākamajā gadā “Latvijas valsts mežiem” piešķirtu vairāk naudas mežu pirkšanai.
Par zemes fondu tiešām esam domājuši. Patlaban nav valsts kompānijas, kas ar zemi nodarbotos. Vai zemes fondam būtu jābūt attīstības, tātad Hipotēku bankā? Ko valsts ar zemi darīs? Neapsēs taču. Tas nav tik vienkārši. Diskusijas par šo tēmu mums notikušas tehniskā līmenī.
– Kas ir jādara, ja cilvēkam pieder mežs un viņš vēlas to pārdot valstij?
– Jāraksta vien iesniegums “Latvijas valsts mežiem”, un eksperti izvērtēs meža vērtību un saskaņos cenu.
– Jūtam problēmu ar lauksaimniecības profesionālo izglītību. Vai ir ieceres nodot atpakaļ Zemkopības ministrijai atsevišķu nozaru skolas, kas patlaban ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā?
– Ar izglītības ministru Ķīļa kungu nākamnedēļ runāšu par vairākiem samezglojumiem. Patlaban 37 lauksaimniecības skolās māca visu ko, tikai gandrīz vairs nemāca lauksaimniecību. Mēs vēlētos vienoties ar Finanšu ministriju, lai lauksaimniecības skolās varētu piešķirt stipendijas. Patlaban Izglītības ministrija vēlas, lai skolas pārņem nozare vai pašvaldība.
– Vajadzētu viest skaidrību par konkurētspējīgiem laukiem. Iepriekšējie Zemnieku savienības ministri vairāk atbalstīja filozofiju “visi lauki dzīvi”. No vienas puses, vajadzētu būt konkurētspējīgiem laukiem, no otras puses, “visi lauki, visa Latvija ir dzīva”, bet no trešās puses – gan konkurētspējīgi lauki, gan visa Latvija dzīva. Patlaban deķīti vienu brīdi velk uz vienu, citā brīdī – uz otru pusi atkarībā no zemkopības ministra partijas nostādnes. Kā panākt, lai visa Latvija būtu dzīva un mums būtu konkurētspējīgi ražotāji? Vai tas maz ir iespējams?
S. Kalniete: – Daudzas valstis ir pierādījušas – ir iespējams nodrošināt, lai visi lauki ir dzīvi un darbojas konkurētspējīgi ražotāji. Nesen Eiropas Parlamentā notikušajā diskusijā ar ļoti atzītu ekspertu piedalīšanos tas tika secināts – ja tirgū pēkšņi kādu produktu nepieprasa, tad augsto tehnoloģiju saimniecība kļūst viegli ievainojama tāpēc, ka samazinās ražošana. Savukārt saimniecība, kas darbojas ar pieticīgākām tehnoloģijām, šo krīzi var izturēt daudz vieglāk. Tātad mazās un vidējās saimniecības savā ekonomiskajā stabilitātē ir daudz perspektīvākas nekā lielražošanas saimniecības, kur veikti lieli naudas ieguldījumi. Man tas viss ir jaunums, nevaru par šiem jautājumiem ar jums diskutēt. Esmu dziļi pārliecināta, ka vajag gan lielražošanu, gan arī mazās un vidējās saimniecības. Latvijas nākotnei ir bīstami lauki ar dažiem simtiem saimniecību, kam apkārt būtu tukšums.
– Paldies, tomēr risinājumu jūs nedevāt. Mēs nupat dzirdējām, ka atšķirības dzīves kvalitātē starp Latvijas reģioniem ir 5,5 reizes lielas. Nesen Igaunijas prezidents uzrunā savas valsts dzimšanas dienā arī atzīmēja, ka valstī laukos ir dažādas konkurētspējas reģioni, un lauki kļūst aizvien tukšāki. Tātad lauku apdzīvotība un lauksaimnieku konkurētspēja kļūst par globālu jautājumu.
L. Straujuma: – Tas tā patiešām ir. Mūsu laukos darbojas 1703 zemnieku saimniecības, kas ir ļoti konkurētspējīgas Eiropas Savienības līmenī un pat virs tā. Mums ir aptuveni 3000 vidējo saimniecību, kas arī darbojas labā līmenī. Toties Latvijā ir vairāk nekā 80 000 zemnieku saimniecību, un 95% no tām ar ienākumiem no lauksaimniecības nevar uzturēt savu ģimeni. Pavisam Latvijā lauksaimniecībā darbojas 9% nodarbināto cilvēku. Attīstīto ES valstu lauksaimniecības nozarēs šis īpatsvars ir 4 – 5%. Varam slēpties vai neslēpties, tomēr mums ir jādomā par citām darba vietām laukos. Ja pārstrādes uzņēmumam ir jābrauc pēc piena uz vienu saimniecību, kur slauc 100 govis, vai uz 100 saimniecībām, kur slauc pa vienai govij, atšķirība izdevumos ir liela. Darba ražīguma ziņā lauksaimnieciskā ražošana Latvijā atrodas trešajā vietā no beigām Eiropas Savienībā. Ar pārstrādi ir nedaudz labāk. Es nesaku, ka cilvēkiem, kam ir viena govs, kas dod atspaidu pašiem un kaimiņiem, šī govs ir jāpārdod. Tomēr tā nav lauksaimniecība. Laukos vajag papildu darba vietas un šī viena govs saimniecībai var nodrošināt tikai papildu naudu.
Otrdien (20. martā) valdība, visticamāk, apstiprinās nelauksaimnieciskās darbības atbalsta programmu, kurā uzņēmējdarbībai laukos būs paredzēti 23 miljoni latu. Tās atbalstam varēs pieteikties nākamo mēnešu laikā. Šajā programmā.ES un Latvijas valsts līdzfinansējums būs 60 – 70% liels.
Iespējas ir. Kāpēc mūsu cilvēki tās neizmanto? ASV ir secināts, ka vien 10% cilvēku var būt uzņēmēji. Latvijā, visticamāk, šis skaitlis ir līdzīgs. Tātad esošajiem uzņēmējiem ir jāveido jauni uzņēmumi un jārada darba vietas.
– Mans uzņēmums reģistrēts Talsos un nodarbina vairāk nekā 80 darbinieku un netiešā veidā vēl 150 darbiniekus. Vai man ir jādibina jauns uzņēmums, lai pretendētu uz atbalstu nelauksaimnieciskajai darbībai?
– Šī ir nauda no lauku fonda un ir paredzēta laukiem. Nauda ir paredzēta arī uzņēmumu paplašināšanai teritorijās, kur dzīvo līdz 5000 cilvēku. Jūsu uzņēmums ar 80 darbiniekiem šim atbalstam nekvalificējas. (Uzņēmējs pieceļas un atstāj zāli.)
