![](https://lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com/2025/02/1202_riga_gatava-15-1024x683.jpg)
Diskusija: Jaunā paaudze mazāk lieto alkoholu un smēķē cigaretes, bet – skolā lieto marihuānu… 0
Autors: TV24
“Tagad visas narkotikas tirgo internetā, visvairāk izplatītā jauniešu vidū ir marihuāna. Tās lietošana pārsniedz arī vidējo Eiropas līmeni. Viens marihuānas grams maksā 10-15 eiro, tas ir pieejams, to lieto skolās,” TV24 raidījumā “Rīga gatava?” diskusijā par klaiņojošajiem bērniem un narkotiku izplatību Rīgā sacīja Rīgas domes deputāts (S), biedrības „Stop Drugs” valdes priekšsēdētājs Sandris Bergmanis, kurš debatēja ar Rīgas domes deputāti (LA), Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktori Ivetu Ratinīku, partijas „Jaunā vienotība” biedri, Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāri Laumu Paegļkalnu un partijas „Gods kalpot Rīgai” valdes locekli, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktoru Andri Priekuli. Raidījums TV24 ēterā skatāms šovakar plkst. 22:00!
Turpinot diskusiju, Bergmanis atgādināja, ka pirms 10 gadiem, kad parādījās psihoaktīvais produkts, tā saucamais “spais”, to izdevās apkarot, jo bija zināmas pulcēšanās vietas, kurp jaunieši devās to pirkt un lietot. Savukārt tagad situāciju apgrūtina fakts, ka narkotiku tirdzniecība notiek internetā. Tāpēc, viņaprāt, skolās un pie skolām obligāti vajadzētu novietot novērošanas kameras. Klausoties viņa teiktajā, Ivetai Ratinīkai, kura ikdienā strādā skolā, bija kas iebilstams: “Atkal vispārināšana! Nu nav tā, ka neviens neko nedara un visi pīpē!” “Tad pasakiet, kas konkrēti ir izdarīts šajā jomā!” nepiekāpīgs bija Bergmanis.
Savukārt pieredzējušais pedagogs Andris Priekulis, komentējot situāciju, noteica, ka, viņaprāt, šī problēma nav aktuāla visiem jauniešiem, bet gan mazākumam. Un, ja neizdodas ar šo problēmu tikt galā ģimenes lokā, palīgā jānāk skolai. Pēc viņa domām, to labi var risināt klases audzinātāji, kuriem attiecīgi būtu arī jāpalielina finansējums par darbu ar klasi. “Mēs bieži uzskatām, ka “Origo” bērni vai ielu bērni nav mūsu sabiedrības daļa, kā sabiedrība cenšamies viņus izstumt,” turpināja Lauma Paegļkalna. Taču viņa atzina, ka uz ielas ne vienmēr nonāk bērni no nelabvēlīgām ģimenēm. Gluži otrādi – nereti situētu vecāku atvases, kas skolā mācās labi, izvēlas nelabvēlīgu draugu loku. Tāpēc sabiedrībai jācenšas šos bērnus atpazīt un palīdzēt viņiem.
Studijā dzirdēto komentēja eksperts – Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs. “Proporcija samazinās. Jauniešu skaits, kuri kaut ko lieto, samazinās. Šī paaudze vismazāk lieto alkoholu, un viņi vismazāk smēķē cigaretes. Kāpēc jaunieši mazāk lieto alkoholu? Jo viņi vairāk sēž mājās, neiet ārā.” Viņš arī skaidro, ka no kopējā skolēnu skaita, tādu, kuri lieto narkotikas skolā, ir vidēji 15 procenti, bet par viņiem daudz runā, jo šie skolēni ir skaļi, huligāniski uzvedas un visādi citādi cenšas piesaistīt sev uzmanību. “15% – tā ir maza daļa, bet no šīs grupas veidojas vēl divas grupiņas: viena ir riska grupa, kurai ar ģimenes iesaisti un pārrunām mēs varam palīdzēt vienmēr, otra, kurai mēs nevaram palīdzēt ar viegliem pasākumiem un pārrunām, ir augsta riska grupa.” Lai palīdzētu šai grupai, Lauma Paegļkalna ieteica veidot “Drošās mājas” – vietu, kur bērni saņemtu nepieciešamo terapiju un rezultātā mainītu domāšanu un uzvedību.