Diska trūce – izplatīts muguras sāpju iemesls 2
Nav noslēpums, ka jaunībā par savu veselību domā mazāk nekā tad, kad gadu vairāk un jau parādījušās veselības problēmas. Tomēr pavisam vienkārši atgādinājumi par pareizu stāju vai regulāras fiziskās aktivitātes noder profilaksei pret dažādām slimībām un arī tādu izplatītu kaiti kā mugurkaula diska trūce. Kas ir diska trūce jeb plīsums un kā to ārstē, skaidro mugurkaula ķirurgs Kaspars Ruks.
Dabiskie amortizatori
Mugurkauls sastāv no 31–33 kustīgiem kauliem jeb skriemeļiem. Tos atdala mīkstas struktūras – starpskriemeļu diski, kas darbojas kā amortizatori, novēršot skriemeļu savstarpējo berzi. Diska trūce rodas brīdī, kad starpskriemeļu diska kodols, pārplēšot diska gredzenu, izspiežas mugurkaula kanālā. Ja diska izvirzījums pieskaras vai saspiež tuvumā esošo muguras nervus, rodas sāpes. Stipras sāpes mēdz būt, ja ir muguras nervu iekaisums un pietūkums, ko izraisa diska trūces spiediens.
Diska trūce ir visbiežāk sastopamais mugurkaula bojājums aktīvajā dzīves periodā. “To parasti negūst vienā reizē, tas ir gadījumu komplekss – ceļot lielus smagumus, krītot no lielāka augstuma uz dibena vai veicot neveiklu rotāciju. Diska trūci rada kustības, kas saistītas ar muguras kompresiju un rotāciju. Būtisku iespaidu atstāj mugurkaula veidošanās bērnībā – tas, vai visi mugurkaula izliekumi attīstījušies pareizi. Ja nav, diski tiek pakļauti lielākai, nepareizi izvietotai slodzei, līdz ar to pastāv lielāks bojājumu risks.”
Diska velvēšanās (protrūzija) rodas, ja diska gredzens paliek neskarts, bet veidojas izvirzījums, kas nospiež muguras nervus.
Diska trūce jeb diska plīsums notiek, ja diska gredzenā rodas plīsumi un želejveida viela (diska kodols) izspiežas mugurkaula kanālā.
Atlikt vietā nevarēs!
“Jāapzinās, ka bojāts disks vairs nekad nebūs vesels,” brīdina ārsts. Diska struktūras neatjaunojas. Ja disks vienreiz ieplīsis, situācija var kļūt tikai sliktāka, turklāt plīsumi mēdz atkārtoties. Cik lielā mērā un cik bieži, tas atkarīgs no cilvēka darbības, lai sevi pasargātu no tālākiem bojājumiem. “Pacienti nereti stāsta, ka manuālais terapeits solījis disku ielikt vietā un mugurkauls būšot kā jauns. Disku nevar ielikt vietā, un diska trūci nevar arī salabot. Ar profilaktiskiem paņēmieniem, regulāri vingrojot, stiprinot dziļo muskulatūru, izvairoties no nepareizām slodzēm, piemēram, raušanas no zemes, amortizējošām slodzēm (lēkšanas), var tikai mazināt simptomus un aizkavēt diska tālāku bojājumu. Diski var plīst gan no mugurkaula uz iekšu, gan uz āru. Ja disks plīst uz priekšu vēdera dobumā, cilvēks to neuzzina, jo nav nekādu sūdzību. Tomēr biežāk notiek otrādi: ja disks plīst uz āru mugurkaula kanālā, tas sāk spiesties uz muguras smadzenēm, kas izraisa sāpes un diskomfortu,” skaidro Kapars Ruks.
Pārtiku var nevainot
“Visbiežāk diska trūce rodas jostas daļā, jo lecot, skrienot, sēžot šajā vietā ir vislielākā slodze. Ja cilvēks ikdienā rāpotu, lielāka slodze būtu kakla daļai. Tomēr kakla daļas bojājumu var iegūt arī tāpat, dažādos piespiedu stāvokļos, piemēram, sēžot pie datora, noliecot galvu uz priekšu vai uz leju. Nepareiza poza guļot vai sēžot nevar izraisīt diska trūci, tomēr var saasināt situāciju, ja bojājums jau noticis.”
Diska trūces visbiežāk gūst aktīvajā 20–50 gadu vecumā. “Tas nenozīmē, ka šāds bojājums nevar būt arī padsmitgadniekiem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem, tomēr aktīvajā vecumā cilvēki nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, kas veicina diska bojājumus. Diska plīsums ir atkarīgs tikai no mehāniskās slodzes, nevis no ikdienā lietojamās pārtikas, uzturvielām vai vitamīniem,” stāsta ķirurgs un turpina: “Tomēr diska trūces var iegūt arī fizisko aktivitāšu trūkuma dēļ, piemēram, ikdienu pavadot pie datora. Cilvēkam ar vāju muskulatūru sēžot ir lielāka slodze uz jostas un kakla daļas diskiem. Visā jāievēro līdzsvars – nevajadzētu par daudz sēdēt, kā arī par daudz sportot. Liela nozīme ir fiziskajai sagatavotībai. Ja kāds izdomā skriet maratonu, iepriekš ir ilgi un mērķtiecīgi jāgatavojas, lai negūtu traumas, arī diska trūci.”
Ķirurgs iesaka piedomāt pie stājas, nesalīkt uz priekšu, necelt lielus smagumus, uzmanīgi veikt rotācijas kustības, piemēram, grābjot lapas vai šķūrējot sniegu.
Jāuzmana mugurkaula attīstība bērnībā. Liela nozīme ir arī pēdas izliekumam: ja pusaudzim veidojas plakanā pēda, trieciens mugurkaulam ir daudz lielāks, nekā ja visas pēdas velves un izliekumi ir pareizi.
Droša pazīme – sāpes
Atkarībā no trūces atrašanās vietas un cilvēka reakcijas uz sāpēm simptomi ir dažādi. Piemēram, tie var izpausties kā stipras vai mazāk stipras sāpes mugurā pēc fiziskas slodzes. Tās var izstarot no muguras uz vienu vai abām kājām. Var parādīties nespēks vai tirpuma sajūta kājās. Tādas darbības kā, piemēram, noliekšanās, smagumu celšana, grozīšanās un sēdēšana, sāpes tikai pastiprina.
Sākumā diska plīsums izraisa nelielas sāpes mugurā, kuras pāriet dažās nedēļās. Var nebūt nekādas būtiskas sūdzības, tomēr disks ir bojāts. Atkarībā no diska daļas iespiešanās mugurkaula kanālā un spiediena uz nervu struktūrām iespējami dažāda lieluma un veida plīsumi. Lai gan sāpju līmenis atšķiras, nav tā, ka bojājumu vispār nejūt. Visbiežāk sāpes ilgst aptuveni divas nedēļas, kuru laikā jālieto medikamenti.
Starpskriemeļu diski ir elastīgi, tie darbojas kā trieciena absorbētāji, amortizatori.
Dienas laikā slodzes ietekmē diski saplacinās, tāpēc novērojama auguma garuma atšķirība par 1,5–2 cm rītos un vakaros.
Ar gadiem diski kļūst plānāki, tāpēc cilvēks sarūk nedaudz īsāks.
Ķirurģija ir tikai viena no metodēm
Jūtot muguras sāpes, vajag konsultēties ar ģimenes ārstu, kurš centīsies izprast sāpju simptomus un nosūtīt uz kādu no izmeklējumiem. Patlaban visplašāk izmanto kodolmagnētisko rezonansi, ar kuru visprecīzāk var noteikt diska bojājumu. Droši vien būs nepieciešama neirologa, neiroķirurga, vertebrologa, mugurkaula speciālista konsultācija. Muguras sāpju iemesls var būt arī pēdu problēmas, tāpēc speciālisti nereti iesaka veikt podometrijas izmeklējumu, lai noteiktu pēdu noslogojumu.
“Ne vienmēr vajadzīga operācija. Ķirurģija ir galējais variants. Sākumā diska trūces gadījumā izmanto medikamentus, fizikālo terapiju, fizioterapiju, osteopātiju, manuālo terapiju. Parasti nepieciešami gan medikamenti, gan procedūras nervu struktūras, iekaisumu ārstēšanai. Diemžēl smagākos gadījumos šīs metodes nelīdz, sāpju dēļ pasliktinās dzīves kvalitāte, tāpēc jāiejaucas ķirurģiski,” pamato mugurkaula ķirurgs.
36,6 ° konsultants KASPARS RUKS, mugurkaula ķirurgs SIA Orto klīnika
