Pozitīvā nedrošība? 0
Iespējams, negaidīti, taču kā vienu no motivācijas faktoriem nemitīgai izaugsmei tā vadītāja min teātra nedrošo finansiālo situāciju. Esot nevalstiskam teātrim, “DDT” atkal un atkal jāprot pierādīt, ka šāds teātris ar šādām izrādēm Latvijas skatītājiem tiešām nepieciešams. “Noteiktai auditorijas daļai mēs varam šķist tikai tādi trakuļi, taču katrs no mūsu iestudējumiem izturējis ne tikai mūsu pašu caurskatīšanu, bet arī VKKF, Rīgas domes, “British Council” vai, piemēram, projekta “Radošā Eiropa” ekspertu atlasi. Tas nozīmē – mums jāprot precīzi atstāstīt, kādas būs šīs izrādes, kāpēc tieši šis iestudējums tieši šajā brīdī ir nepieciešams. Es teiktu – tas ir labi, jo sagatavo radošo grupu, sagatavo mūs pašus, lai katrai izrādei būtu pamatojums. Ir ļoti būtiski saprast, kāpēc kāda konkrēta organizācija strādā, kā izrādes var likt domāt konkrētai sabiedrības grupai, kā tās ietekmē teātra procesu kopumā,” pauž Anna Sīle.
VIEDOKĻI
Kultūras žurnāliste Anda Buševica: “Šī ir kultūras žurnālista kā procesa vērotāja atbilde, kurā ir laba tiesa brīnīšanās, nevis gatavu secinājumu. DDT bija viens no pirmajiem neatkarīgajiem teātriem, pirms desmit gadiem mani visvairāk pārsteidza tas, ka teātris strādāja bez garantēta valsts atbalsta, bet izrāžu kvalitāte (izņemot skatītāju krēslu ērtumu) bieži vien neatšķīrās. “DDT” pirmo reizi iegaumēju Vladislava Nastavševa vārdu, tā bija iespēja redzēt lielisku jaunu režisoru eksperimentus, kurus veiksmes gadījumā (Mārča Lāča, Valtera Sīļa izrādes) pārpirka valsts teātri, un te atkal var brīnīties, salīdzinot, ko no sākotnēji līdzīgas idejas var “izperēt” nevalstiskajā un valsts teātrī, atbilstoši ieguldītajiem resursiem, aktieru prasmēm.
Tā kā par savu darbu uzskatu ne tik daudz izrādes, cik publikas reakcijas dokumentēšanu, esmu pamanījusi, ka “DDT” ir savs fanu loks, kas izvēlas tieši politiskās izrādes. Spilgtā atmiņā palikusi KM pabalstītā bērnu un jauniešu izrāžu ciklā tapusī režisores Ingas Tropas “Mēness dārzā”, tās bija Kārļa Skalbes pasakas, adresētas pusaudžiem. “DDT” pa spēkam īstenot projektus, kas citur vienkārši nebūtu iespējami, piemēram, pastaigu gar Mārupīti. Pēdējos gados teātris atradis jaunu darbības lauciņu – starptautiskas jauno dramaturgu, režisoru meistardarbnīcas, šī darbības joma daļai skatītāju paliek neredzama, taču iezīmē “DDT” attīstības perspektīvu.”
