Jaunības dzirksts līdzās pieredzē balstītai izcilībai “Lielās mūzikas balvas” pasniegšanas ceremonija 0
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunības dzirksts līdzās pieredzē balstītai izcilībai, kamēr par pārsteigumu rūpējas džeza mūziķu manifests klasiskās mūzikas laukā – tieši tā, otrdien, 7. martā, Latvijas Nacionālajā operā norisinājās “Lielās mūzikas balvas (LMB) 2022” pasniegšanas ceremonija, kurā tika paziņoti laureāti astoņās kategorijās. Šoreiz pēc vairāku gadu pandēmijas un kara klusinātām balvas pasniegšanas ceremonijām LMB tās 30. gadskārtā atgriezās ar patiesu svētku sajūtu un jaunu elpu, kaut kara ēna netika piemirsta.
Pilnā Baltā nama zālē otrdienas vakarā saposušies pulcējās mūziķi, kritiķi, mākslas pasaules pārstāvji, kā arī amatpersonas un neiztrūkstoši arī politiķi. Krāšņajā ceremonijā muzicēja gan galvaspilsētas lielākie orķestri, gan koris “Latvija”, gan krāšņa solistu buķete un kameransambļi, un, par spīti koncerta pieklājīgajam garumam, ikviens priekšnesums raisīja ovācijas. Negaidīti zāli iešūpoja un atraisīja arī jaunie džeza mūziķi dažādos sastāvos.
“Pirmoreiz Lielajā mūzikas balvā ir aptverts tik daudzveidīgs žanriskais spektrs, šoreiz – arī džeza mūziķi, un tas iezīmē pārmaiņas,” aizvadītā gada klasiskās mūzikas veikumu vērtē Lielās mūzikas balvas žūrijas priekšsēdētāja Daina Markova. Mirkli pēc ceremonijas viņa teic: “Ieraudzījām, ka arī džeza jomā ir tehniski ļoti spēcīgi, profesionāli mūziķi, kuri turklāt ir radoši improvizatori. Kopumā ir klātesoša ļoti jaudīga jaunības dzirksts. Mūsu nākotne ir spēcīgās rokās – par to paldies visai mūzikas izglītības sistēmai un skolotājiem, ka ir redzams jauns turpinājums!”
Pārsteiguma asaras un novērtējums dzimtenē
“Tikt novērtētai mājās – tas vienmēr ir milzu pagodinājums,” turot rokās balvu “Par izcilu interpretāciju”, “Latvijas Avīzei” teic izcilā latviešu vijolniece Vineta Sareika, kura nule kļuvusi par pasaulslavenā orķestra “Berlīnes filharmoniķi” koncertmeistari, esot pirmā sieviete šajā amatā. Vijolniece atklāj, ka, pateicoties jaunajiem pienākumiem, notikusi viņas plānu maiņa un radusies iespēja ierasties Rīgā, lai muzicētu LMB ceremonijā. Elpu aizturējusī zāle klausījās un ar vētrainiem aplausiem uzņēma Johannesa Brāmsa “Adagio” no Koncerta vijolei un orķestrim Re mažorā op. 77., ko māksliniece izpildīja kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” un diriģentu Normundu Šnē.
Ar Armanda Jēkabsona darināto balvas statueti rokās emocijas pāri malām plūda Ņujorkā dzīvojošajai džeza dziedātājai Artai Jēkabsonei – viņa balvu saņēma kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”. “Jau tas, ka mani uzaicināja dziedāt ceremonijā, bija milzu pārsteigums (skanēja pašas dziedātājas radītā, skaistā “Upes dziesma” ar trimdas latviešu dzejnieka Linarda Tauna vārdiem). Saņemot balvu, biju šokā – nu nevar tā būt, nevar! Balss trīcēja no saviļņojuma, nevarēju novaldīt asaras. Mūziku mīlu vairāk par visu pasaulē, gribu ar to dalīties ar citiem, neko negaidot atpakaļ!”
“Drusciņ jau esmu norūdījies pret balvu saņemšanas uztraukumu – šī ir mana desmitā nominācija, dažas balvas man jau ir, nu ir prieks, ka tām piepulcējusies vēl viena,” pasmaida komponists Andris Dzenītis. Viņš balvu saņēmušās Otrās simfonijas “Silts vējš” radīšanai iedvesmojies no pastaigām Latvijas jūras piekrastē. “Novērtējums nozīmē ļoti daudz un dod motivāciju darīt tālāk,” atzīst komponists.
Neparastā kārtā uz skatuves vienā ansamblī, pirmatskaņojot komponista Raimonda Tigula skaņdarbu “It’s Time”, ceremonijas koncertā draudzīgi bija apvienojušies visi trīs kategorijas “Par izcilu darbu ansamblī” konkurenti – arfiste Ieva Šablovska, pianists Rihards Plešanovs un čelliste, Latvijas Nacionālās operas orķestra čellu grupas koncertmeistare Inga Ozola, kuras rokās nonāca balva. “Gribētos, kaut varētu balvu sadalīt katram no mums trim, bet šoreiz tā tika man,” izsaucas Inga Ozola, piebilstot: “Protams, esmu ļoti laimīga! Notikušais vieš cerību ikvienam orķestra vai kameransambļa mūziķim, ka, cītīgi strādājot, ir cerība, ka tevi pamanīs Lielās mūzikas balvas žūrija.”
Konkurence sīvāka nekā jebkad
“Žūrijai šoreiz bija ļoti sarežģīta izvēle,” mirkli pēc balvu pasniegšanas fanfaru beigām “Latvijas Avīzei” atzina D. Markova. “Šis ir pirmais gads pēc kovida, kad atguvām elpu burtiskā nozīmē, notika koncerti, bija pilnas koncertzāles. Ir jūtamas pārmaiņas – apgūtas jaunas koncertvietas, kas radījušas arī jaunas idejas, tāpēc bija vairāki starpžanri, ko grūti ielikt tradicionālajās septiņās kategorijās.” Visvairāk šķēpu žūrijas diskusijās šoreiz lauzts jaunradīto kompozīciju kategorijā. “Daudz jaundarbu bijis gan jaunajiem, gan pieredzes bagātajiem komponistiem, tāpēc izvēle bija ļoti sarežģīta. Gribu teikt, ka uzvarētāji ir visi, kas tikuši nominēti, jo visi darbi ir līdzvērtīgi.”
Baltajā namā sastaptais žūrijas pārstāvis, publicists Ilmārs Šlāpins piebilda, ka žūrijai grūtības izraudzīties labāko radušās tāpēc, ka atsevišķās kategorijās jāsalīdzina “nesalīdzināmi nominanti”, kā tas bijis, piemēram, kategorijā “Gada uzvedums”, kurā uz balvu pretendēja vecmeistara Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” laikmetīgs iestudējums, Jāņa Kalniņa muzikālā traģēdija “Hamlets” un audiovizuāls eksperiments, opera “Vēsā”. Balva tika pēdējai.
Tikmēr mūzikas vēsturnieks Boriss Avramecs priecājas, ka balvu “Par izcilu interpretāciju” pelnīti saņēmusi vijolniece Vineta Sareika: “Viņas atskaņojumā Brāmsa mūzikā (Koncerts vijolei un orķestrim) bija tādi dziļumi, tāds traģisms – viennozīmīgi šedevrs. Tā spēlēt – tā ir pasaules klase un vēl vairāk! Balvu būtu novēlējis arī izcilajai diriģentei Kristai Auderei, taču zinu, ka viņa to noteikti dabūs citā reizē.”
Vibrācija gaisā netverama
Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremoniju producents un idejas autors Guntars Ķirsis bija veiksmīgi veidojis tās 30. gadskārtas zīmē, ceremonijas vadītājiem, diriģentam Intam Teterovskim un komponistei, mūzikas žurnālistei un kritiķei Anetei Ašmanei-Vilsonei kodolīgi pāršķirstot arī LMB vēstures lappuses.
“Ļoti interesanta, daudzveidīga ceremonija – dažādi priekšnesumi visos iespējamos žanros. Prieks par nominācijām pianistiem, lai arī balvu neviens neieguva!” atzinīgi balvas pasniegšanu vērtē pianists Andrejs Osokins. Viņš gan piebilst: “Es būtu vēlējies, lai Ukrainas notikumus ceremonijā atspoguļotu arī kāds ukraiņu komponista skaņdarbs, taču (ukraiņu etnomuzikoloģes un tulces) Viktorijas Prituļakas uzruna atgādināja par notiekošo, tāpat kā svarīgi bija komponistes Annas Fišeres vārdi “Slava Ukrainai!”. Nozīmīga bija arī Guntara Freiberga sirsnīgā pateicības uzruna, atgādinot, ka mums ir jāstrādā, bet arī jādomā, kā varam palīdzēt Ukrainai.”
Ceremonijā sastaptā Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese atzinīgi novērtēja Lielās mūzikas balvas stabilo, 30 gadus kopto tradīciju un pauda cerību, ka jau nākamgad pirmoreiz varētu tikt iedibināta arī līdzīga nacionāla mēroga balva vizuālajā mākslā, kādas Latvijai arvien nav. “Ceremonija ir patiesi izdevusies. Brāmss un Vineta Sareika – ārkārtīgi pārliecinošs izpildījums. Nepārsteidz, ka tieši viņa saņēma balvu par veiksmīgāko interpretāciju. Pēdējie akordi vēl ilgi skanēja, Normunda Šnē diriģenta zizlis sastinga gaisā un nolaidās pēc garākas pauzes. Šķita, šis mirklis varētu ilgt mūžību – vibrācija gaisā bija tik netverama!”
