Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš paudis sašutumu par situāciju, ko piedzīvojis savā ikdienas darbā. Lai skolā, kuras vadītājs viņš ir, uzņemtu kādu bērnu ar īpašām vajadzībām, nepieciešams kārtot virkni formalitāšu un arī ieguldīt finansējumu. Cik taisnīgi tas ir?
Jānis Viegliņš stāsta: “Skolā vēlās mācīties viens lielisks bērns, bet ir nepieciešams skolai licencēt programmu 58 (Speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem). Skolotāji atbalstoši un mūsu pamatakmens ir “bērns ir 1. vietā.”
Bet programmu ir jālicencē. Iepriekš tas bija bezmaksas. Bet tagad…600 euro. Tātad mazai lauku skolai valsts prasa 600 eiro par programmas 58 licencēšanu. Bet iekļaujošā izglītība taču bija stratēģiskajās pamatnostātnēs. Lauku skolai tā ir traka nauda. Tas ir gandrīz gada kancelejas preču budžets. Vecaki atbalstoši un saprotoši.
Direktors gan atzīst, ka skola “pieraus jostas” un darīs, taču tas nemazina viņa sašutumu. Un ironiski tiek uzdots arī jautājums, vai nākotnē skolas akreditācija izmaksās 50 000 eiro? Tas būšot veids, kā panākt lauku skolu slēgšanu…
Šis jautājums ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārziņā, tāpēc LA.LV sazinājās ar šo dienestu, lai noskaidrotu, vai tiešām maksa ir tik liela un kā vispār izveidojusies šāda situācija?
Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte Jana Veinberga skaidro: “Izglītības kvalitātes valsts dienests vērš uzmanību, ka atbilstoši iepriekšējam regulējumam izglītības programmu licencēšana bija tiesību piešķiršana izglītības iestādei īstenot izglītības programmu un uzņemt skolēnus. Par izglītības programmas licences saņemšanu nebija jāmaksā, jo izglītības programmas īstenošanas kvalitāte tika izvērtēta izglītības programmas akreditācijas procesā, kas bija par maksu.
2022. gadā, mainoties izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas pieejai („Grozījumi Izglītības likumā”), notika atteikšanās no izglītības programmu akreditācijas, līdz ar to pastiprinot prasības licencēšanai kā sākotnējai izglītības programmas kvalitātes izvērtēšanai. Tādējādi šobrīd izglītības programmu licencēšanas procesā tiek vērtēta gan pedagogu pietiekamība un kvalifikācija, gan mācību vide, resursi, materiālie līdzekļi u.c. Vienlaikus ir paplašināta izglītības iestādes dibinātāja (visbiežāk – pašvaldības) iesaiste un atbildība par izglītības kvalitāti.
Papildus jāpiebilst, ka tieši speciālās izglītības programmu, it īpaši tādu programmu kā speciālās izglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (tā saucamā programma ar kodu 58) un speciālās izglītības programma izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (tā saucamā programma ar kodu 59) prasa īpaši rūpīgu izvērtēšanu, jo speciālās izglītības programmu īstenošanai nepieciešams noteikts, kvalificēts pedagoģiskais un atbalsta personāls, kā arī mācību un tehniskie līdzekļi mācību vides nodrošināšanai, lai bērniem ar speciālām vajadzībām nodrošinātu kvalitatīvu, viņu veselības stāvoklim atbilstošu izglītības procesu.
Tādējādi, neatkarīgi no tā, cik bērnu apgūs konkrēto izglītības programmu, Izglītības kvalitātes valsts dienestam ir jāpārliecinās par katra bērna tiesību nodrošināšanu uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību atbilstoši viņa spējām un vajadzībām.”