– Pēdējos gados aizvien vairāk Rīgā redzam izmēros nelielus dekoratīvās tēlniecības objektus. 13
– Teterevu fonds un viņu programmas “Māksla publiskā telpā” kuratore Helēna Demakova darbojas lieliski, rosinot jaunos māksliniekus radīt jaunus pilsētvides objektus. Šie objekti ir dzīvi, asprātīgi, moderni. Pilsētai tādu dekoratīvo, izklaidējošo objektu pietrūkst, jo pilsētas tēlniecība parasti pauž oficiālo pasūtījumu, ko rosina un virza politiskie grupējumi, uzspiež politiskie kompromisi, diplomātiskais protokols. Dekoratīvajiem objektiem elektorāts nav vajadzīgs. Vajag tikai naudu un ģeniālu ideju. Agrāk notika koncentrēšanās uz politisko pasūtījumu, tagad gribam izklaidēties. Bezkonflikta objekti cilvēkus iepriecina. Uz tādiem var sēdēt, rāpot – darīt visu, ko nevar ar Raiņa vai Brīvības pieminekli. Tālredzīga ir Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas rīcība, izvietojot vides objektus Mūrnieku ielā, Šķirotavas stacijā, Miera dārzā, Augusta Deglava “Rīgas” varoņus Tallinas un Pērnavas ielas stūrī vai “Vārnu ielas republikas” varoņu “štābu” plānojot izveidot pie Zvaigžņu ielas. Viņi apzinās, ka “maskačkā” nepieciešams vairāk “injicēt” estētiku un vides sakārtotību.
– Kā ar nopietnākām lietām? Mums taču ir kam likt pieminekļus, piemēram, pretošanās kustībai, ko pārstāv Konstantīns Čakste…
– Konstantīna Čakstes pieminekļa idejai vairs nav “motora”. Viņa pieminekļa mārketēšana bija neveiksmīga, jo sabiedrība tolaik pārāk maz zināja par Čaksti. Un vēl, kad sabiedrībai kļuva zināms, kas ir objekta atbalstītāji un sponsori, tā vairs nevēlējās identificēties ar šo pieminekli, redzot aiz tā partiju intereses. Tiem cilvēkiem nebija nekā kopīga ar Konstantīnu Čaksti, bet viņi mēģināja nozvejot konjunktūras ideju, lai pelnītu politiskās dividendes.
