– Vai uz Uzvaras parku pārvietos jau Kronvalda parkā stāvošos? 13
– Pieminekļu pārvietošana nekad nav laba prakse.
– Un Pēteri I ar Uzvaras kolonnu?
– Pieminekļu padome pirms vairākiem gadiem sprieda par to pārvietošanu uz Viesturdārzu. Un nesauksim Pētera I tēlu par pieminekli. Tā ir tikai jātnieka skulptūra. Piemineklis tas bija tad, kad atradās tur, kur tagad Brīvības piemineklis. Uzvaras kolonna kā arhitektonisks veidojums bez saviem tēlnieciskajiem papildinājumiem arī ir tikai vēsturisks dokuments, kas līdzīgi senās Romas drupām saturisku jēgu var iegūt tikai ar gida komentāru. Kādā veidā Pētera I tēlam parādīties vai neparādīties, jālemj Rīgas pilsētai. Tas ir pilsētas, ne jau “Teikas namu” vadītāja Jevgeņija Gomberga īpašums. Tā ir arhitektu un plānotāju darīšana. Ja viņi Pēteri I ieraudzīs Uzvaras parkā, tad tēlniecības objektam tas pāri nenodarīs. Nav viegls uzdevums izveidot parku, kurā laikmeta dokumenti runātu vēstures valodu, nevis tiktu izsmieti. Latvijas sabiedrība ir ļoti jūtīga pret vēstures simbolu raisītām emocijām. Nedod Dievs, tā sajutīs vēstures agresivitāti. Tieši tāpat jāvērtē diplomātisko dāvanu dāvinātāju emocionalitāte. Diplomātisko dāvanu parādīšanās Rīgas telpā drīzāk ir ekonomisko un kultūras kontaktu nosacīts process. Kad Uzbekistānas prezidents atklāja Ulugbeka pieminekli, caur Rīgas ostu sāka plūst Uzbekistānas kokvilna, un tā ir nauda valsts budžetā.
– Ulugbeka tēls Kronvalda parkā, ja nemaldos, tomēr ir tipveida…
– Nebūs tiesa. Tipveida nav arī Tarass Ševčenko. Ukraiņi pasaulei ir dāvinājuši aptuveni 150 Ševčenko pieminekļu modifikāciju, un tas, pēc viņu pašu ziņām, ir visvairāk tiražētais ukraiņu tēls. Gribētu atgādināt, ka Ševčenko pieminekļa atklāšanā Ukrainas premjers Jaceņuks un Latvijas valdības vadītāja Laimdota Straujuma demonstrēja abu valstu politisko draudzību. Tāpēc mani ļoti aizskāra, ka latviešu mediji tur vispār nebija pārstāvēti. It kā fakts par Latvijas un Ukrainas draudzības simbolu nebūtu uzmanības vērts! Bet Latvijas ukraiņiem Ševčenko piemineklis ir tāds pats simbols kā latviešiem Brīvības piemineklis. Latvijas ukraiņu kopiena maksāja par šo pieminekli, meklēja mākslinieku, saskaņoja visos līmeņos. Noskaņot Latvijas sabiedrību īgnai reakcijai pret šo pieminekli nozīmētu kūdīt pret Latvijā dzīvojošo ukraiņu kopienu.
– Neesmu gan latviešos manījis kādu neapmierinātību ar šo pieminekli…
– Jums vajadzētu iepazīties ar uzskatiem, kas tika izteikti Rīgas domes Pieminekļu padomes sēdē. Tur jūs ieraudzītu mūsu Pieminekļu padomes locekļu spektra dažādību. Esam gatavi ķērkt agresīvas frāzes “Mums to nevajag! Tas ir kauns! Marasmatiska rīcība!”, nevis mēģināt kaut ko saprast. Šādās situācijās nākas meklēt vidusceļu, jo apzinos, ka ekstrēmisms nav Pieminekļu padomes pozīcija.
