Krievija grib radīt plaisas starp NATO sabiedrotajiem 105
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ Eiropā paredzēta diplomātisko sarunu virkne. 9. janvārī Ženēvā stratēģiskās stabilitātes jautājumus sāka apspriest ASV un Krievijas pārstāvji. 12. janvārī Briselē notiks NATO un Krievijas Padomes tikšanās, bet 13. janvārī sarunas turpināsies Vīnē plašākā formātā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ietvaros.
Maskava pieprasa “drošības garantijas”
Pēc ieilgušas spriedzes, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu, vakar Ženēvā sākās ASV un Krievijas diplomātu sarunas.
ASV sarunās pārstāv valsts sekretāra vietniece Vendija Šērmana, bet Krieviju – ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām aptuveni 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, un Kremlis izvirzījis Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja līdz 1997. gada 27. maijam, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
NATO Putina ultimāta prasības jau atzinusi par absurdām.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās “drošības garantijas”, viņam nāksies īstenot “militāri tehniskus pasākumus”. Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā.
Kā apgalvo Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.
Pirms ASV un Krievijas pārstāvju sarunām Ženēvā Krievija atkārtoti pieprasījusi “drošības garantijas” no NATO.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, kurš vada Krievijas delegāciju, sacīja, ka Maskava reālistiski raugās uz sarunām Ženēvā.
“Pamatojoties uz signāliem, ko pēdējās dienās esam saņēmuši no Vašingtonas un Briseles, manuprāt, būtu naivi gaidīt progresu, nemaz nerunājot par strauju progresu,” sacīja Rjabkovs. Viņš piebilda, ka Krievija negrasās ar ASV delegāciju apspriest nemierus Kazahstānā.
ASV noliedz militārās klātbūtnes samazināšanu Austrumeiropā
Amerikāņu diplomāti nolieguši ziņas, ka ASV pirms šonedēļ paredzētajām sarunām ar Krieviju par spriedzes kliedēšanu pie Ukrainas robežām gatavotu piedāvājamu samazināt Austrumeiropā izvietoto karavīru skaitu.
“Administrācija negatavo iespējamo spēku izvešanu no Austrumeiropas,” norādījusi ASV vēstniece NATO Džuliana Smita, komentējot televīzijas kanāla NBC izplatītās ziņas, ka tiekot apsvērta Polijā un Baltijas valstīs izvietoto ASV armijas kontingentu samazināšana apmaiņā pret Krievijas karaspēka atvilkšanu no robežas ar Ukrainu.
“Patiesībā mēs Krievijai publiski un privāti esam nepārprotami norādījuši, ka gadījumā, ja Krievija vēl dziļāk iebruks Ukrainā, mēs pastiprināsim [atbalstu] mūsu NATO partneriem austrumu flangā, pret kuriem mums kā sabiedrotajiem ir svēts pienākums,” uzsvēris Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss.
ASV ir piekritušas sarunām, lai gan jau paziņojušas, ka daudzi Maskavas ierosinājumi nav pieņemami. ASV prezidents Džo Baidens ir brīdinājis Krieviju, ka tai jārēķinās ar līdz šim nepieredzētām sankcijām un smagām ekonomiskajām sekām, ja tā izlems uzbrukt Ukrainai.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ir uzsvēris, ka sarunas nedos rezultātu, kamēr Krievija turēs ieroci Ukrainai pie galvas. Sarunu priekšvakarā tiekoties ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, Blinkens apsolīja Ukrainas kolēģim, ka par Ukrainas nākotni nediskutēs bez Ukrainas iesaistes. Blinkens arī atkārtoti apliecināja “ASV nesatricināmo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei, turpinoties Krievijas agresijai”.
Krievija mēģina apiet ES
Krievija mēģina apiet Eiropas Savienību, rīkojot tiešas sarunas ar ASV par Ukrainu, paziņojis Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns. “[Krievijas prezidents] Vladimirs Putins grib apiet ES, viņš grib radīt plaisas ES sakļautībā, kas kļūst ciešāka,” ministrs izteicies. “Nevar iedomāties ES drošību bez eiropiešiem,” viņš piebildis.
“Putins savā ziņā ierosināja diskusijas ar NATO par atgriešanos pie ietekmes zonām, kā tas bija pagātnē, kas nozīmētu, ka Krievija atgriežas pie Jaltas gara,” norādījis ministrs, atgādinot par 1945. gada antihitleriskās koalīcijas sabiedroto konferenci, kurā PSRS tika atvēlēta kontrole pār Austrumeiropu.
“Mēs vairs nedzīvojam Jaltas laikmetā,” paziņojis ES ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels, kurš nesen bija Ukrainā, apmeklējot arī frontes līniju Donbasā. “Ietekmes joslu noteikšana neiederas 2022. gadā. Eiropā nav drošības, ja Ukraina nav drošībā,” uzsvēra Borels.
“Ja Krievija tagad veiks vēl vienu iebrukumu Ukrainā, kā tā jau izdarīja 2014. gadā, Maskavai jārēķinās ar “nopietnām stratēģiskām konsekvencēm”, arī iespēju, ka var tikt pārskatīta gāzes vada “Nord Stream 2” darbība, brīdinājis Ledriāns.
Kaut arī Putins apgalvo, ka ir sācis atvilkt karaspēku no reģiona, Parīze vēl nav guvusi pārliecību, ka tas tiešām notiktu, atzinis ministrs. Augsta ranga vācu un franču diplomāti pagājušajā nedēļā Maskavā tikās ar krievu kolēģiem tā sauktās Normandijas grupas ietvaros, mēģinot panākt Austrumukrainas miera sarunu atdzīvināšanu.
