Ar diplomātisko pasi kabatā pašizolācija nav jāievēro. Kam vēl bez prezidenta Latvijā tāda ir? 11
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Personas ar diplomātisko pasi kabatā, pildot valsts funkcijas, var neievērot 14 dienu pašizolāciju.
“Varbūt, lai nācija nesasirgtu, tās diplomātiskās pases nepilniem divu miljonu skaitā mūsu valstij izmaksātu lētāk nekā vakcīna?” tviterī ironizēja žurnālists Edgars Kupčs, kad tika ziņots, ka uz Valsts prezidentu Egilu Levitu kā diplomātiskās pases turētāju neattiecas prasība ievērot pašizolāciju, tāpēc viņam pēc atgriešanās no vizītes Vācijā nebūtu tā jāievēro.
Pirms nedēļas to valstu sarakstam ar augstu Covid-19 saslimstību, pēc kuru apmeklēšanas Latvijas iedzīvotajiem jāievēro divu nedēļu pašizolācija, pievienojās arī Vācija un Lihtenšteina, un kopumā tādas ir jau 25 Eiropas valstis. Prezidents gan tomēr atcēla šīs nedēļas nogalē plānoto vizīti Vācijā.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem prasība par pašizolāciju neattiecas uz veselu virkni personu ar diplomātisko pasi kabatā. Kāpēc šādi izņēmumi, jo koronavīruss taču nešķiro, kuram ir un kuram nav diplomātiskā pase?
“Šāds izņēmums ir noteikts ne jau tāpēc, ka ir diplomātiskā pase, bet gan tāpēc, ka personai ir jāveic oficiāli valsts pienākumi, kas izriet no starptautiskajām saistībām.
Tāpēc ir jānodrošina, ka diplomāti var pārvietoties. Pasaule apstātos, ja diplomātiskajiem pārstāvjiem, valstu prezidentiem un citām augstām amatpersonām šī iespēja tiktu liegta.
Jāņem vērā, ka ar diplomātisko pasi nedrīkst braukt tur, kur ienāk prātā. Tās īpašais režīms darbojas tikai tad, kad persona pilda valsts funkcijas.
Ja, piemēram, vēstnieks brauc no valsts, kur viņš ir akreditēts, brīvdienās uz mājām vai atpūsties uz kādu citu valsti, viņš nedrīkst izmantot diplomātisko pasi un viņam ir jāievēro tās valsts ierobežojumi, kas noteikti, lai neizplatītu koronavīrusu.
Vēstnieks reizi gadā drīkst atbraukt atvaļinājumā, un viņam diplomātiskās pases nodrošinātā aizsardzība ir tikai tajā brīdī, kamēr viņš atgriežas savā rezidences valstī. Viņu nedrīkst, piemēram, aizturēt.
Bet tad, kad viņš ir mājās, diplomātam jāievēro viss tas pats, kas pārējiem cilvēkiem, lai izvairītos no saslimšanas,” pastāstīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris, norādot, ka līdztekus diplomātiem vēl ir vesela virkne izņēmumu, kuriem, līdzīgi kā diplomātiem, pildot darba pienākumus, nav jāievēro pašizolācija. Piemēram, tālbraucējiem šoferiem, jūrniekiem, pilotiem, kurjeriem.
Tas, ka uz diplomātiem neattiecas 14 dienu ierobežojums, nenozīmējot, ka viņi nesaprot, ka apdraud gan sevi, gan savus tuvākos. Ārlietu ministrijai ir pārstāvniecības 50 valstīs, kur notiek rotācijas, – vieni diplomāti atgriežas, citi dodas strādāt.
“Kad vien iespējams, mēs organizējam darbu attālināti. Tas nenozīmē, ka tie, kuri atgriezušies no paaugstinātas bīstamības valstīm, divas nedēļas mierīgi staigā apkārt un apmeklē bārus. Ja atbraukušajam diplomātam rodas liela vajadzība apmeklēt ministriju un viņš nevar visu laiku strādāt attālināti, viņam obligāti ir jānēsā deguna un mutes aizsegs. Ārlietu ministrijā ir izstrādāta konkrēta iekšēja kārtība, kas regulē, lai izvairītos no saslimšanas ar kovidu,” sacīja Beķeris.
Nozīmīga izņēmuma kārtā iecelta kategorija ir arī ārvalstu speciālisti, kuri atbrauc uz Latviju darba darīšanās kādā uzņēmumā. Viņiem ir atcelti ierobežojumi arī bez diplomātiskās pases.
Investīciju un attīstības aģentūras eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Filips Tālbergs pastāstīja, ka aģentūra, piešķirot atbrīvojumu no pašizolācijas ārvalstu speciālistiem, sagatavo apliecinājumu, ka ārvalstnieks ievēros epidemioloģiskās drošības pasākumus – divu metru distanci, mazgās rokas un veiks tikai darba pienākumus, nevis staigās apkārt pa izklaides vietām.
Tālbergs piebilda, ka gribētos, lai arī tiem darbiniekiem, kuri atgriežas no paaugstinātas bīstamības valstīm, ļautu turpināt strādāt, nevis 14 dienas atrasties dīkstāvē.
“Tas, ka pašizolācija nav jāievēro viesstrādniekiem, sportistiem, diplomātiem, nenozīmē, ka viņiem vajadzētu iet sabiedrībā, uzaicināt viesus. Šiem cilvēkiem darba laikā un ārpus tā ir jāievēro piesardzība. Diplomāti ir inteliģenti cilvēki, un es domāju, ka viņi labi šo lietu saprot. Pēdējā nedēļā 40% gadījumu cilvēki inficējušies ārzemēs. Arī citu valstu statistika liecina par līdzīgu situāciju. Tāpēc pēc atgriešanās no paaugstinātas bīstamības valstīm ir jābūt īpaši piesardzīgiem,” norādīja epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Kam ir diplomātiskās pases
Ārlietu ministrija (ĀM) diplomātisko pasi piešķir:
1) Valsts prezidentam;
2) Saeimas deputātiem;
3) Ministru prezidentam, ministriem un parlamentārajiem sekretāriem;
4) personām, kuras Saeima vai Valsts prezidents pilnvarojuši pārstāvēt Latvijas Republiku ārvalstīs;
5) personām, kuras Ministru kabinets pilnvarojis pārstāvēt Latvijas valdību ārvalstīs;
6) diplomātiskajā un konsulārajā dienestā esošajām personām;
7) diplomātiskajā un konsulārajā dienestā esošas personas laulātajam un apgādībā esošajiem bērniem, ja viņi uzturas kopā ar diplomātiskajā vai konsulārajā dienestā esošo personu;
8) Eiropas Parlamenta deputātiem un ES komisāram, kā arī viņu laulātajam un apgādībā esošajiem bērniem, ja viņi uzturas kopā ar attiecīgo personu;
9) personām, kurām saskaņā ar likumu ir tiesības pārstāvēt Latvijas Republiku ārvalstīs;
10) ĀM pārziņā esošajiem diplomātiem, kas diplomātiskā un konsulārā dienesta interesēs apstiprināti darbā starptautiskajās organizācijās un to institūcijās, kurās Latvija ir dalībvalsts;
11) Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta un ārlietu ministra laulātajam, ja tas nepieciešams dalībai minēto amatpersonu valsts vai oficiālajās vizītēs;
12) Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam;
13) diplomātisko pasi var izsniegt starptautiskas tiesas vai pārnacionālas tiesas tiesnešiem, kurus amatam izvirzījusi Latvijas Republika, uz to amata pilnvaru laiku, kā arī viņu laulātajiem un apgādībā esošajiem bērniem, ja viņi uzturas kopā ar attiecīgo personu.
