Džons Kārvails: “Amerikāņiem un latviešiem ir jāstāv kopā ar Ukrainu.” 118
Džons Kārvails, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pasaule vēro Krievijas agresijas izpausmes pret Ukrainu, kura nav tās provocējusi. Krievijas rīcība apdraud ne tikai Ukrainu, bet arī Eiropu un uz starptautiskajiem noteikumiem balstīto kārtību. Mūsu mērķi ir vienkārši. Mēs esam kopā ar saviem sabiedrotajiem un partneriem, lai atbalstītu Eiropas vienotību, stiprinātu mūsu transatlantiskās attiecības un spēcinātu demokrātiskās valstis un institūcijas.
Mēs darām to, lai uzlabotu ASV un Latvijas pilsoņu dzīvi.
Un mēs to darām kopā. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ir nepārprotami sacījis: ASV nerisinās sarunas par Eiropu bez Eiropas. Mēs nerunāsim par Ukrainu bez Ukrainas.
Patiesais drauds
Pēdējās divās desmitgadēs Krievija ir iebrukusi divās kaimiņvalstīs, iejaukusies citu valstu vēlēšanās, izmantojusi ķīmiskos ieročus slepkavību veikšanai ārvalstīs, izmantojusi gāzes piegādes kā politisku instrumentu un pārkāpusi starptautiskos bruņojuma kontroles līgumus.
2014.gadā, pēc tam kad miljoniem ukraiņu protesta akcijās iestājās par demokrātisku nākotni, Krievija izraisīja mākslīgu krīzi, iebruka un okupēja Ukrainas teritoriju Krimā, kā arī sarīkoja karu Austrumukrainā ar Krievijas militāro personālu un bruņotajām grupām, kuras tā apmāca, apgādā un finansē. Šis karš prasījis vairāk nekā 14 000 ukraiņu dzīvību.
Krievija šodien turpina okupēt gan daļu Gruzijas, gan daļu Ukrainas un nav izpildījusi savu apņemšanos izvest spēkus no Moldovas. Un tagad Krievijas rīcība, tostarp vairāk nekā 100 000 karavīru dislokācija pie Ukrainas robežas, izraisa jaunu krīzi ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā.
Prezidents Putins uzveļ vainu Ukrainai par Krievijas karaspēka koncentrāciju pie tās robežas. Taču Ukrainas militārajai pozīcijai un NATO aliansei vienmēr ir bijis tikai un vienīgi aizsardzības raksturs. Atšķirībā no Krievijas Ukraina ir izpildījusi savas saistības saskaņā ar Minskas līgumiem, kuri tika izstrādāti, lai nodrošinātu pamieru Donbasā.
Putins patiesi baidās, ka demokrātiskās vērtības un cilvēktiesību īstenošana turpinās pakāpeniski iedragāt viņa kontroli pār varu. Atbildot uz šīm bažām, Krievija neatlaidīgi centusies graut Ukrainas demokrātiju, izmantojot dezinformāciju un militāru iebiedēšanu. Īsāk sakot, Krievijas rīcība ir bīstama un destabilizējoša.
Atbalsts Ukrainai
Amerikas Savienotās Valstis un Latvija ir apņēmušās atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. Kopā ar saviem sabiedrotajiem un partneriem mēs palīdzēsim Ukrainai tās centienos aizstāvēties pret turpmāku Krievijas agresiju. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainas centienus virzīt uz priekšu demokrātiskas un pretkorupcijas reformas un atjaunot un nostiprināt tās starptautiski atzītās robežas.
Uz spēles Eiropas un ASV drošības intereses
Kā teica valsts sekretārs Entonijs Blinkens 20. janvārī Berlīnē, uz spēles ir likts daudz. Mēs runājam ne tikai par Ukrainas nākotni, bet arī par principiem, kas gadu desmitiem ir padarījuši pasauli drošāku un stabilāku.
Mēs esam patiesi noraizējušies par Ukrainā notiekošo, jo mēs respektējam principus, kas ir starptautiskā miera un drošības pamatā: valsts robežas un to teritoriālo nedalāmību nevar mainīt ar spēku, valstis ir tiesīgas pašas pieņemt lēmumus un noteikt savu nākotni. Visiem starptautiskās sabiedrības locekļiem būtu jāmaksā augsta cena, ja tie nepildītu šīs nopietnās saistības, kuras viņi uzņēmušies.
Ļaujot Krievijai nesodīti pārkāpt šos principus, tiktu sūtīts vēstījums citiem visā pasaulē, ka mums šie principi ir maznozīmīgi.
Mudinājums rīkoties
ASV vēlas turpināt veidot starptautisko partneru koalīciju Eiropā un citur, kur šos draudus skaidri redz. Mūsu partneriem Latvijā ir ļoti svarīga loma šajos centienos. Mūsu kopīgā transatlantiskā vienotība un apņēmība ir visefektīvākais līdzeklis, kāds ir mūsu rīcībā, lai stātos pretī Krievijas agresijai. Mēs esam apņēmušies runāt diplomātijas valodā un skaidri norādām, ka diplomātiskais ceļš ir vienīgais ilglaicīgais risinājums ikvienam.
Tomēr, ja Krievija izvēlēsies šo otro ceļu un uzbrukumu Ukrainā turpinās, mēs esam gatavi, saskaņojot ar saviem partneriem un sabiedrotajiem, piemērot Krievijai plaša mēroga ierobežojumus, kā to nesen apstiprināja G7, ES un NATO. Tās būtu būtiskas sankcijas – finansiālas, ekonomiskas un cita veida, kādas mēs līdz šim neesam piemērojuši. Vajadzības gadījumā mēs arī nostiprinātu Ukrainas un NATO aizsargspējas, kuras, ticot Putina apgalvojumam, viņš nevēlas.
Krievijas draudi Ukrainai apdraud demokrātiskās vērtības visur. Amerikāņiem un latviešiem ir jāstāv kopā ar Ukrainu, lai nodrošinātu brīvu un stabilu Eiropu, kas ir demokrātisko valstu interesēs neatkarīgi no tā, vai tie ir amerikāņi, latvieši vai citas tautas visā pasaulē.
