Diplomātija bez cerībām: ASV valsts sekretāra vietnieces Šērmanas un Krievijas ārlietu ministra vietnieka Rjabkova 17 stundu garā saruna beidzās strupceļā 26
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV valsts sekretāra vietnieces Vendijas Šērmanas un Krievijas ārlietu ministra vietnieka Sergeja Rjabkova septiņarpus stundu garās pirmdienas sarunas Ženēvā, lai mazinātu saspīlējumu pie Ukrainas robežas un Rietumu–Krievijas attiecībās, kā iepriekš tika prognozēts, būtībā beigušās strupceļā. Maz ticams, ka izmaiņas ieviesīs arī šodien paredzētās NATO un Krievijas Padomes tikšanās Briselē un diskusijas rīt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ietvaros Vīnē.
Savās pozīcijās
Krievija, kā zināms, ultimatīvi izvirzījusi prasību pēc juridiski noformētām garantijām, lai NATO nekad neuzņemtu savās rindās Ukrainu un Gruziju un atteikos no militāriem pasākumiem valstīs, kas aliansē uzņemtas pēc 1997. gada. Kā pēc pirmdienas sarunām Ženēvā izteicās Rjabkovs, garantijām jābūt “dzelzsbetona”. ASV un tās NATO sabiedrotie kā nepieņemamus noraida jebkādus mēģinājumus tādā formā ierobežot NATO rīcības brīvību.
“Mēs būsim stingri un noraidīsim tādus drošības noregulējuma piedāvājumus ASV, kas gluži vienkārši ir neapspriežami. Mēs nevienam neļausim aizcirst NATO atvērto durvju politiku, kas vienmēr bijusi centrālā NATO alianses veidošanā. Mēs neatteiksimies no divpusējas sadarbības ar suverēnām valstīm, kas vēlas sastrādāties ar ASV. Un mēs nepieņemsim lēmumus par Ukrainu bez Ukrainas, par Eiropu bez Eiropas vai par NATO bez NATO. Kā esam jau teikuši saviem sabiedrotajiem un partneriem – “neko par jums, bez jums”,” preses brīfingā pēc Ženēvas sarunām uzsvēra Šērmana.
Arī Rjabkovs žurnālistiem atzina, ka NATO paplašināšanās jautājumos Krievija piekāpšanos nav saņēmusi. Viņš uzstāja, ka Krievija nevienu, tostarp Ukrainu, neapdraudot. No “eskalācijas scenārija” neesot pamata baidīties. Tas gan ir pretrunā ar realitāti, kur pēdējos mēnešos vērojama 122 tūkstošu vīru Krievijas karaspēka un tehnikas koncentrēšana 200 km no Ukrainas robežām, “Nedomāju, ka bijāt izbrīnīti dzirdot, ka Krievija mums saka, kā viņi izteikušies publiski, ka tai nav nolūka iebrukt, ka tie ir tikai manevri un mācības. Bet es atzīmētu, ka neviens par to nav ticis informēts, kaut par mācībām ir parasts informēt vienam otru. Krievija var pierādīt, ka tai patiešām nav [iebrukuma nolūka], deeskalējot situāciju un atgriežot karaspēku kazarmās,” atbildot uz žurnālista jautājumu, ASV pozīciju pauda Šērmana.
Krievija nekādu gatavību atkāpties no Ukrainas sarunās nav paudusi. Arī Pentagona oficiālais pārstāvis Džons Kirbijs medijiem uzsvēris, ka nav pazīmju par Krievijas gatavošanos atvilkt Ukrainas pierobežā sapulcēto karaspēku.
Gaidāma dezinformācija
No diplomātu teiktā izriet, ka Ženēvā vismaz izdevies vienoties, ka hipotētiskais kodolkarš nav uzvarams, tāpēc nekad nedrīkst tikt uzsākts. Tāpat ASV gatavas apspriest atgriešanos pie Vidējā un tuvā darbības rādiusa kodolbruņojuma neizplatīšanas līguma, kas skar Eiropu un no kura bijušais ASV prezidents Donalds Tramps izstājās, uzskatot, ka Krievija to jau sākusi pārkāpt Kaļiņingradas apgabalā. Sarunas tāpat varētu skart militāro manevru ierobežošanu.
Tiesa, no Rjabkova paustā nekļuva skaidrs, vai Maskava maz gatava runāt par kaut ko citu, atskaitot NATO vājināšanu. Netieši par uzticības līmeni attiecībās liecina Krievijas Ārlietu ministrijas sašutums par Baltā nama preses sekretāres Dženas Psaki atgādinājumu žurnālistiem, ka jābūt gataviem dezinformācijai par Ženēvas sarunām: “Mēs gatavojamies iespējamībai, un, es teiktu, nevienam nevajadzētu būt par to pārsteigtam, ja Krievija izplatīs dezinformāciju par vienošanos, kas nemaz nav bijusi, vai arī ies vēl tālāk un izmantos kaut ko par ieganstu turpmākām destabilizējošām aktivitātēm. Tāpēc mēs aicinātu neiekrist uz mēģinājumiem izplatīt šeit dezinformāciju.”
Nav skaidrs, vai pārskatāmā nākotnē sekos vēl kādas ASV un Krievijas sarunas par drošības tematiem. Vašingtona tās pieļauj, bet Maskava uzvedas izvairīgi, pastāvīgi izvirzot priekšplānā ultimatīvās prasības pret NATO. No NATO un Krievijas padomes sanāksmes šodien arī radikāli pagriezieni netiek gaidīti. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Gruško vakar izteicās, ka sarunas Briselē būšot neformālas.
“Braucam turp ar absolūti reālām gaidām un cerībām, ka tā būs nopietna, dziļa saruna par galvenajām, fundamentālajām Eiropas drošības problēmām. (..) Visam pienāk savs laiks, un bez pārspīlējuma var sacīt, ka mūsu [Krievijas] attiecībās ar aliansi iestājies patiesības mirklis,” Gruško citē Krievijas aģentūra “RIA Novosti”. Vairāki starptautiskie apskatnieki Rietumos uzskata, ka Krievijas vadīto NVS valstu “miera spēku” ievešana nemieru piemeklētajā Kazahstānā uzlūkojama kā brīdinājums Rietumiem par Krievijas spējām ātri rīkoties.
Tajā pašā laikā amerikāņu medijos parādījusies informācija par 200 miljonu lielu militārās palīdzības paketi, ko aizvadītā gada pēdējās dienās vēl pirms Ženēvas dialoga ASV bez liekas reklāmas apstiprinājusi Ukrainai. Kravā ir strēlnieku ieroči un munīcija, sakaru iekārtas un medicīniskais aprīkojums. Prognozē, ka tuvākajās nedēļās militāro piegāžu apjoms varētu vēl pieaugt.
