Diplomāti cīnās par Ukrainu 9
Apšaudes Ukrainas austrumu reģionos nedaudz pieklusušas, bet diplomātijas gaiteņos smagākās kaujas aizvien turpinās. Pirmdien Vācijas galvaspilsētā tikās Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas augsta līmeņa diplomāti, ceturtdien Berlīnē ieradīsies Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, lai tiktos ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, savukārt piektdien paredzēta minēto četru valstu ārlietu ministru apspriede. Diplomātisko aktivitāšu mērķis ir sagatavot Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas līderu iespējamu sanāksmi Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, kas šobrīd plānota 15. janvārī. Kaut arī ziņas par diplomātiskajām aktivitātēm ir visnotaļ skopas, gan Vācijas, gan Francijas amatpersonas atklāti apšauba Astanas saieta norisi, jo pušu domstarpības ir pietiekami lielas, bet cerības uz iespējamu vienošanos – mazas.
Pagājušā gada nogalē Ukrainas prezidents Petro Porošenko aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Francijas valsts galvu Fransuā Olandu un Vācijas kancleri Merkeli sarīkot kopīgu sanāksmi, kuras uzdevums būtu atjaunot mieru Ukrainas austrumu apgabalos, informē ziņu portāls “EurActiv.com”. Kaut arī neviens no ielūgtajiem nav noraidījis Porošenko piedāvājumu, sanāksmes iespējamība ir visai maza. “Šādai sanāksmei būtu jēga tikai tad, ja mēs varētu panākt patiesu progresu,” paziņojis Vācijas kancleres preses pārstāvis Štefans Zīberts. “Es došos uz Astanu 15. janvārī tikai ar vienu nosacījumu, proti, ir jābūt iespējai panākt jaunu progresu,” intervijā Francijas radiostacijai “Inter” sacīja prezidents Olands. Merkeles runasvīrs Zīberts paskaidroja, ka Berlīnē ar vārdkopu “patiess progress” tiek saprasta Minskas vienošanās noteikumu ievērošana. “Patiess un ilgstošs pamiers, kontaktlīnija starp Ukrainas valdības kontrolētajām teritorijām un kaujiniekiem un smagās bruņu tehnikas izvešana. Šīs lietas ir jānokārto vispirms,” nosacījumus iespējamām četrpusējām miera sarunām iezīmēja Zīberts. Ukrainas Ārlietu ministrijas politikas un komunikācijas departamenta vadītājs sarunā ar radio “Brīvā Eiropa” norādījis, ka šos nosacījumus sanāksmē piektdien varētu pārrunāt Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministri. Arī šī sanāksme ir iecerēta Astanā.
Taču šobrīd nosacījumi nav izpildīti. Ukrainas prezidents Porošenko, diplomātisko risinājumu meklēšanai norisinoties visnotaļ gausi, pastiprinājis bruņoto spēku kaujas gatavību valsts austrumu apgabalos. Ukrainas mediji ziņo, ka pirmdien Porošenko valsts austrumos esošajām armijas daļām piešķīra vairāk nekā simts militārās tehnikas vienību, tostarp bruņutransportierus, lidaparātus un artilērijas ieročus. “Septembra sākumā Ukrainas armijas rīcībā bija 20 procenti no tai nepieciešamā bruņojuma. Tagad tie ir simts procenti, un armijai ir plašas iespējas aizsargāt valsti,” ziņu aģentūrai “Interfax-Ukraina” apgalvoja Porošenko, paskaidrojot, ka bruņotie spēki apgādāti ar ieroču sistēmām raķešu un mīnmetēju uzbrukumu atvairīšanai.
Tikmēr Olands jau minētajā intervijā radio “Inter” uzsvēra, ka Rietumiem vajadzētu pārstāt biedēt Krieviju ar jaunām sankcijām. Viņaprāt, tā vietā rietumvalstīm ir jāpiedāvā Maskavai sankciju samazinājums apmaiņā pret miera ievērošanu Ukrainā. “Es neatbalstu politiku, kas paredz, ka mērķu sasniegšanas vārdā situācija tiek padarīta sliktāka,” prātoja Francijas prezidents, piebilstot, ka “sankcijām tagad vajadzētu apstāties”. Viņš arī izteicās, ka Krievijas pozīcija ir “pārprasta”. “Putins negrib anektēt Ukrainas austrumus. Esmu par to pārliecināts. Viņš man to teica,” apgalvoja Olands. “Viņš grib saglabāt ietekmi. Viņš negrib, lai Ukraina kļūst par NATO dalībvalsti.” Iepriekš arī Vācijas vicekanclers Zigmars Gabriels brīdināja, ka “pārāk stingras sankcijas” destabilizētu Krieviju. “Nestabila Krievija radītu draudus visai Eiropai,” intervijā laikrakstam “Bild am Sonntag” sacīja Gabriels, norādot, ka sankciju mērķis ir atrisināt situāciju Ukrainā, nevis “nospiest Krieviju uz ceļiem”.
Komentējot Olanda izteikumus, ASV Valsts departamenta pārstāve Dženifera Psaki paziņojusi, ka “Francijas pozīcija daudz neatšķiras no ASV”. “Jau kopš paša sākuma mūsu Eiropas partneru pozīcija bijusi tāda, ka ilgstoša miera gadījumā sankcijas tiek atceltas,” norādīja Psaki. “Ja Krievija un separātisti ievēros nosacījumus, kurus katra puse uzņēmās Minskā, mēs varēsim domāt par sankciju samazināšanu.”
