Dinamisks un mierpilns – taidzi 0
No Austrumu praksēm Latvijā vairāk dzirdēts par cigun, taidzi pazīst mazāk. Taču taidzi, šī unikālā atveseļošanās vingrošana, ir ļoti noderīga, lai cilvēks kļūtu sakārtotāks, līdzsvarotāks, gūtu mieru un stabilitāti. “Taidzi ir tās pašas dārglietas kā cigun – pareizi domāt, kustēties un elpot. Tas ir darbs ar iekšējo enerģiju,” uzsver ārsts Igors Kudrjavcevs, kurš savās nodarbībās izmanto noderīgāko no abām praksēm.
Apmulsušais putniņš
Iesākumā taidzi jeb taiczi cjuaņ bija tikai kaujas māksla. To dēvē arī par maigo kaujas mākslu, jo dominē nevis tiešs uzbrukums, bet prasme aizsargājoties padarīt pretinieku vāju. Taidzi meistars kļūst tik ārkārtīgi elastīgs, ka nav pat iespējas pa īstam uzbrukt. Ne velti saka – no viņa plaukstas pat putniņš nevar aizlidot, jo tā visu laiku ir kustībā, virmo kā ūdens virsma, nav iespējams atsperties.
Vēlāk izveidojās atveseļošanās taidzi – vingrinājumi atvasināti no kaujas mākslā izmantotajiem, taču kustību kopums, šie iekšējās enerģijas treniņi palīdz radīt veselīgu harmoniju organismā.
Pašlaik cigun un taidzi pastāv paralēli. Ķīnā īstam meistaram ir jāapgūst abas prakses.
Cigun pratējs noteikti izmanto arī taidzi, ja vēlas vairāk izkustēties. Jo tā ir nepārtraukta kustība.
Kustība Visuma ritmos
Vērojot cilvēku, kurš praktizē atveseļošanās taidzi, izskatās, ka notiek tāda kā nesteidzīga staigāšana, ko papildina lēnas kustības.
“Kustības ir rāmas, plūstošas, noapaļotas, maigas. Arī simetriskas un koordinētas – tiek izpildītas uz visām pusēm tādā kā nepārtrauktā plūdumā. No vēdera uz muguru un atpakaļ, no labā sāna uz kreiso un atpakaļ, tāpat no augšas uz leju… It kā ļoti rāmi un liegi, bet jaušama dinamika,” skaidro Igors Kudrjavcevs.
Uzskata, ka taidzi kustības atspoguļo mūžīgos Visuma, dabas ritmus. Tajos ir gan iņ – miers, gan jan – aktivitāte.
Ķīnieši saka tā: iekšējā dzīvības enerģija nemitīgi plūst trijās dimensijās, līdz ar to tā vienmērīgi izskalo un uzlādē visu ķermeni. Pieredzējis taidzi praktizētājs spēj aktivēt, paātrināt enerģijas plūsmu locītavās un ķermenī, jo visi enerģijas kanāli ir attīrīti, atvērti.
Nemitīga ir ne tikai kustība, visu laiku notiek arī ķermeņa svara pārnešana no vienas puses uz otru. Izmanto tā dēvēto vēdera elpošanu – ar diafragmu. Ieelpa un izelpa saistīta ar noteiktām kustībām.
Sākumā šķiet, ka taidzi vingrinājumi ir sarežģīti, taču tos ir viegli apgūt.
“Pats process ir absolūta skaidrība. Sava veida meditācija kustībā. Izpildot taidzi, rodas baudījums, cilvēks kļūst pārpilns ar laimes hormoniem,” uzsver dakteris.
Praktizējot taidzi, ritms un kustības ietekmē arī domāšanu un emocijas. Tās kļūst tikpat kustīgas, taču ne drudžainas. Valda iekšējs miers. Tas, kurš praktizē pareizi, ir mierīgs un maigs, arī runā korekti un taktiski.
Pateicoties kustību nepārtrauktajam plūdumam, taidzi spēj radīt viengabalainību, ķermenis kļūst par vienotu veselumu. Ja kādā orgānā rodas problēmas, viss organisms it kā nāk talkā, palīdz to atveseļot.
Ķīnieši uzskata, ka, trenējoties taidzi, stiprinās arī aura jeb ārējā enerģija, ko viņi dēvē par veici (wei qi). Tā ir tāds kā ķermeņa aizsargpārklājums, kas atvaira nevēlamu iedarbību, piemēram, aukstumu, mikrobus un tamlīdzīgi.
