Dimantus audzēs laboratorijā, varēs nopirkt krietni lētāk 0
Pazīstamais dārgakmeņu pārdevējs “De Beers”, kura pārdoto dimantu vērtība pērn bijusi visaugstākā pasaulē, paziņojis, ka savu darbību papildina ar jaunu biznesa modeli, izbeidzot vairāk nekā gadsimtu ilgo darbību ar tikai dabiskajiem dimantiem. Uzņēmums gatavojas pārdot laboratorijā “izaudzētus” dimantus.
Cena – zem 1000 eiro
Dabiski iegūtie dārgakmeņi, kuri veidojušies gadu tūkstošu laikā, joprojām būs kompānijas prioritāte, taču tā vairs nebūs vienīgā metode, kā iegūt daudzu apjūsmotos akmeņus. Šādu soli uzņēmums spēris, ņemot vērā klientu arvien augošo pieprasījumu pēc lētākām rotām. Un to var panākt, dimantu izaudzējot pāris dienu vai nedēļas laikā, pēc tam pārdodot par simtiem, nevis tūkstošiem dolāru. Uzņēmuma pārstāvis Brūss Klīvers aģentūrai “Reuters” norādījis, ka šādi dimanti kalpos pavisam citiem mērķiem nekā dabiskie. “Vienmēr esam teikuši, ka esam dabisko dimantu uzņēmums un tāds arī paliksim. Jaunos dimantus cilvēki izmantos kā aksesuārus modē, neaizvietojot dabiskos dimantus. Abiem dimantu veidiem būs pavisam cita vieta tirgū.”
“De Beers” norādījis, ka, lai spētu atpazīt dabiskos dimantus no ķīmiski radītajiem, mākslīgajiem ražošanas procesā iegravēs nelielu atzīmi, uz kuras būs norādīts, ka to izgatavojis “Element Six” jeb “De Beers” meitasuzņēmums. Arī pārdos dimantus ne ar “De Beers” zīmolu, bet gan ar jaunizveidotās kompānijas “Lightbox Jewelery” vārdu. Tas liek domāt, ka uzņēmums tomēr no jaunajiem dimantiem mazliet kautrējas, cenšoties ar tiem nesaistīt savu vārdu.
Cik tad jaunie akmeņi maksās? Ceturtdaļkarāta dimants maksās apmēram 200 dolārus, viena karāta dimants – ap 800 dolāru. Tas ir par apmēram 85 – 90% mazāk, nekā maksātu dabiskais dimants.
Idejai jau vairāk nekā 60 gadi
Pirmie sintētiskie dimanti parādījās 1953. gadā Zviedrijā, kad tos izgatavoja augsta spiediena un augstas temperatūras mijiedarbības procesā. 1989. gadā tehnoloģisko izrāvienu veica Dimantu pētniecības laboratorija, kura vēlāk pārtapa par “Element Six”, un dimantus sintezēja, izmantojot zema spiediena ķīmisko tvaika pārklāšanas metodi.
Dimants ir viena milzīga oglekļa atomu molekula. Izmantojot ķīmisko tvaika pārklāšanas metodi, dimanti izveidojas, kad ļoti zema spiediena vakuuma kamerā, kurā ir ļoti augsta temperatūra, plazma “samiksējas” ar ūdeņradi un metānu. Līdz šim lielākā problēma dimantu mākslīgā izgatavošanā bija paša oglekļa alotropiskā daba – tā fizikālā forma ietver gan dimantu, gan grafēnu, gan bakminsterfullerēnu, un tieši grafīts, nevis dimants, ir oglekļa stabilā kristāliskā fāze. “Element Six” izšķirošās izmaiņas ražošanā panāca mirklī, kad atklāja optimālo gāzu mikstūru un temperatūru dimantu audzēšanai. Izmantojot ūdeņraža atomu augstu pārtēriņu, oglekļa atomi izveido trīsdimensionālas dimanta četrkārtīgās saites pretstatā grafīta vājākajām saitēm.
“De Beers” īpašniekus “Anglo American” 2015. un 2016. gadā piemeklēja akciju cenu kritums, taču kopš tā laika uzņēmums ir atguvies un šogad jau audzējis akciju cenu par 13%. Dimantu bizness pērn “Anglo American” grupai ienesa 16% no visiem ieņēmumiem. “Element Six” atsevišķi savus finanšu rādītājus nepublicē, taču industrijas avoti aģentūrai “Reuters” atklājuši, ka uzņēmums pēdējā laikā nonācis uz peļņas takas. Tas – pateicoties pieaugošai cenai par naftu, kas palielinājis pieprasījumu pēc industriāli ražotajiem dimantiem, ko izmanto naftas urbšanā. Zināms arī, ka “De Beers” plāno investēt 94 miljonus dolāru “Element Six” jaunajā ražotnē ASV pilsētā Portlendā, kur 2020. gadā varētu saražot apmēram miljonu neapstrādāto karātu gadā.
