Dimants: Nepalielinot NEPLP kapacitāti, likuma izpilde būs deklaratīva 6
Atsaucoties uz 29. decembra “Latvijas Avīzē” publicēto Gunta Ščerbinska komentāru “Informatīvās telpas stiprināšanā no vārdiem jāķeras pie darbiem”, šeit daži nozīmīgi precizējumi.
Autors, komentējot Saeimā pieņemtos likuma grozījumus attiecībā uz radio nozari, pamatoti norāda, ka “daudz kas būs atkarīgs arī no regulatora – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) – spējas sekot likuma ieviešanai”.
NEPLP spēja (vai nespēja) nodrošināt likuma ievērošanu elektronisko mediju jomā ir izšķiroši nozīmīga, lai Latvija spētu īstenot jebkādu politiku mediju jomā. Tāpēc NEPLP nav izprotama Saeimas deputātu rīcība, noraidot tik ļoti nepieciešamo Monitoringa centra kapacitātes stiprināšanu un Latvijas Radio studijas izveidi Latgalē.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas lēmums neatbalstīt elektronisko mediju monitoringa un NEPLP sekretariāta kapacitātes stiprināšanu (tam nepieciešamie 106 tūkstoši eiro pat nav papildu finansējums, bet ieekonomēto līdzekļu pārcelšana) bija ļoti nepatīkams, negaidīts pārsteigums. Šo iniciatīvu (kopā ar sabiedriskā medija studijas izveidi Latgalē) kā aktuālu un atbalstāmu ar vienbalsīgu “par” pēc karstām debatēm 11. decembrī novērtēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Dažas dienas vēlāk – 16. decembrī – Budžeta un finanšu komisija abas Latvijas drošībai un sabiedrībai akūti nepieciešamās iniciatīvas pēkšņi noraidīja. Un vienlaikus atrada “lieku” naudu komerctelevīzijas un komercradio projektiem.
Ja politiķi neatbalsta NEPLP Monitoringa centra kapacitātes palielināšanu, par likuma izpildi varam runāt vien deklaratīvi, jo ar pašreizējiem resursiem varam monitoringam pakļaut nepilnu 1% no visa Latvijā redzamā/dzirdamā mediju satura.
Toties NEPLP lēmums par Krievijas TV kanāla “Rossija RTR” retranslācijas pārtraukšanu jau ir sasniedzis mērķi: regulators izdarīja visu politiski nepieciešamo un no tiesiskā regulējuma viedokļa iespējamo. Krimas kara apstākļos NEPLP uzskatīja par neiespējamu nereaģēt uz pārkāpumiem, kas aizliegti likumā, un izlikties, ka neesam šos pārkāpumus konstatējuši. Krievijas valstij simtprocentīgi piederošais kanāls tika sodīts ne tikai ekonomiski, trīs mēnešus liedzot tam piedalīties Latvijas reklāmas tirgū.
Galvenais, pateicoties šim lēmumam, Eiropas Savienības dienaskārtībā nonāca jautājums par dalībvalstīm un tātad visnotaļ arī NEPLP obligātās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas piemērotu grozīšanu, lai sasniegtu direktīvas mērķus, tostarp naida kurināšanas pēc valstspiederības aizliegumu un Eiropas audiovizuālo darbu īpatsvara efektīvu monitoringu dalībvalstu jurisdikcijā esošajās trešo valstu programmās. To apliecina īpašs Eiropas Komisijas diskusiju dokuments par Latvijas regulatora lēmumu, kā arī īpašas apspriedes par šo lēmumu direktīvas kontaktkomitejā Briselē un ES audiovizuālo mediju regulatoru apvienībā ERGA, gatavojot attiecīgus direktīvas grozījumus, it īpaši par lēmumu pieņemšanas procedūru ārkārtas situācijās.
Tāpat pēc NEPLP rosinājuma tika pieņemti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) grozījumi, kas ļauj NEPLP pašai veikt arī retranslēto programmu ierakstus un tātad nodrošināt to monitoringu atbilstoši likumam. Jāatkārto, šī ir iespēja vien tad, ja NEPLP rīcībā ir monitoringa veikšanai nepieciešamā kapacitāte. Pretējā gadījumā varam grozīt likumus, pieņemt jaunus, sludināt ciešu apņemšanos ierobežot nelegālu TV programmu retranslāciju, taču praktiski tam nebūs nekādas jēgas, jo Saeima ir lēmusi, ka NEPLP papildu kapacitāte nav nepieciešama.
Izmantojot izdevību, NEPLP vārdā vēlos pateikties Valda Zatlera vadītajai 11. Saeimas Nacionālās drošības komisijai, kas komentārā minētajam un NEPLP sagatavotajam jaunajam radio nozares regulējumam deva strauju virzību Saeimā. Diemžēl Saeimas Cilvēktiesību komisijā bez virzības aizvien vēl atrodas NEPLP sagatavotie un jau 2013. gada septembrī iesniegtie EPLL grozījumi par TV raidījumu subtitrēšanu, kas beidzot ne vien nodrošinātu augstu subtitru kvalitāti, bet arī ievērojami lielāku ES valodu klātbūtni Latvijas elektroniskajā plašsaziņā un stiprinātu latviešu valodas pozīcijas, kas, mūsuprāt, ir izcili svarīgs eiropeiskās un nacionālās identitātes jautājums.
Autors ir NEPLP priekšsēdētājs
