Dimants: Cittautieši latviski raidošo sabiedrisko mediju saturā neeksistē 8
Integrācijas politikas pētījumu eksperti mediju saturā iesaka atspoguļot dažādas izcelsmes Latvijas iedzīvotāju ikdienas pieredzi un sadzīviskas problēmas, taču šobrīd aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri ir cittautieši, latviski raidošo sabiedrisko mediju saturā neparādās, tā Latvijas Reģionu televīzijas Re:TV raidījumā “Kaimiņu būšana Latvijā” uzsver Biznesa augstskolas “Turība” komunikācijas profesors Ainārs Dimants.
Raidījumā “Kaimiņu būšana Latvijā” šoreiz integrācijas jautājumi tika analizēti mediju aspektā, un diskusijas dalībnieki kā vienu no galvenajām problēmām uzsvēra to, ka daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo nevis divās dažādās informatīvajās telpās, bet gan tikai vienā, kuras saturs radīts Krievijā. Tas rada risku cilvēkiem saņemt tikai vienpusīgu informāciju, taču, kā stāsta Ainārs Dimants, no Krievijā radītā satura var mācīties, kā ar mediju starpniecību realizēt propagandu.
Bijušais Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis šo problēmu saista arī ar valsts drošības risku. To apliecina arī savulaik mērķtiecīgā un aktīvā Krievijas mediju iestāšanās pret Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībā un NATO.
Tā vietā, lai cīnītos ar Krievijā radīta satura patērēšanu, ir jārada konkurētspējīgs saturs Latvijas medijiem, un Roberts Putnis ir vienisprātis ar Aināru Dimantu, ka sabiedriskos medijos nevar atrast pietiekami daudz informācijas par līdzpilsoņiem, kas ir piederīgi citām etniskajām grupām. Tāpat pētījumi rekomendē Latvijas mazākumtautību intelektuālās elites un mazākumtautību organizāciju pārstāvju iesaisti sabiedrisko mediju satura veidošanā un izplatīšanā, tādējādi nodrošinot informācijas brīvību un viedokļu dažādību, un Roberts Putnis savā iepriekšējā darba vietā ir vērsis pastiprinātu uzmanību Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio personālatlases stratēģijai, lai piesaistītu krievu tautības žurnālistus latviski veidota satura radīšanai, taču diemžēl sarunas nav bijušas rezultatīvas.
Diskusijas viesi piekrita, ka konkurētspējīga mediju satura izveide prasa papildus finanšu līdzekļus, un tas arī ir iemesls, kāpēc krieviski raidošie Latvijas mediji šobrīd ir grūtā situācijā, kad jāspēj būt līdzvērtīgiem Krievijā radītam saturam, kam tiek piešķirti nesalīdzinoši lielāki finanšu resursi. RUS TVNET galvenā redaktore Jūlija Baranska stāsta, ka jau daudzus gadus medijiem, kas veido saturu krievu valodā, ir mazāk valsts piešķirtā finansējuma un mazāk arī pieejamo cilvēkresursu. Viņas pārstāvētais portāls kā komercmedijs pastāv, pateicoties reklāmas ieņēmumiem, taču valsts atbalsts nav nekāds, lai arī daudzos politikas plānošanas dokumentos medijiem kā nozīmīgam integrācijas instrumentam aizvien tiek piešķirta lielāka nozīme.
Raidījuma cikla trešais raidījums skatāms šeit!
Jau ziņots, ka Latvijas Reģionu televīzija Re:TV sadarbībā ar biedrību “Latvijas Pilsoniskā alianse” uzsāk jaunu raidījumu ciklu “Kaimiņu būšana Latvijā”, kura mērķis ir veicināt mazākumtautību piederības sajūtu Latvijai un stiprināt valstiskuma apziņu. Kopā tiks sagatavoti seši raidījumi, un katrs no tiem vēstīs par kādu konkrētu integrācijas jomu, par ko katrā reizē diskutēs trīs diskusijas dalībnieki, kā arī vēstīs par izaicinājumiem, ar ko ikdienā saskaras mazākumtautības Latvijā, apciemojot vairākas NVO un mazākumtautību kopienas dažādos Latvijas reģionos. Nākamais raidījums būs par pilsonisko aktivitāti un līdzdalību. Tas Re:TV ēterā tiks pārraidīts 31. augustā plkst. 22:00. Raidījumus iespējams noskatīties arī interneta vietnēs – www.retv.lv un www.nvo.lv.
Raidījumu ciklu “Kaimiņu būšana Latvijā” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Latvijas Reģionu televīzija ir nacionālais televīzijas kanāls, kas pieejams bezmaksas virszemes apraidē visā Latvijā un tiešraidē interneta vietnē www.retv.lv.
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” ir lielākā nevalstisko organizāciju platforma Latvijā, apvienojot 125 biedrus, kas kopumā sastāda aptuveni 30 000 privātpersonas. Biedrības darbības mērķis ir pārstāvēt un aizstāvēt Latvijas NVO un sabiedrības labuma intereses nacionālajā un ES līmenī.
