Ivars Bušmanis: Dillītes ar vienādu gumiju 6
Kā daudzajās Latvijas dobītēs var izaugt dillītes, kuru apčubinātāji sabrauc Rīgas Centrāltirgū un, izrādās, ir apsējuši ar vienādu gumiju? Pateicoties tam, ka pašvaldības negrib izsniegt izziņas audzētājiem, kas apstiprinātu, ka dillītes viņam tiešam aug. Pateicoties tam, ka ievestās poļu dillītes bez PVN maksāšanas nonāk pie latviešu mazajiem tirgotājiem un arī zemniekiem, kuri tās pārdod kā savas. Pateicoties tam, ka Nakts tirgū tās var pārdot bez PVN. Pateicoties tam, ka var nosēsties lielveikala priekšā pie galdiņa un pārdot krietni lētāk nekā iekšā uz letes. Tā ir izstrādājusies shēma, kā mūsu valstī ar fūrēm ieved lielus dārzeņu apjomus no valstīm, nemaksājot PVN un uzdodot tos kā lētākas un efektīvākas saimniekošanas rezultātu. Reizēm pat nekaunīgi kā vietējo preci. Shēma, no kuras hroniski cieš vietējie ražotāji un kuru valdība nav vēlējusies saraut.
“Mazie zemnieki līdz šim baidījās no 21% PVN un norādīt visus ienākumus, jo tad produkcija kļūtu nekonkurētspējīga ar ievesto. 5% PVN jau ir tāds nodoklis, ko zemnieki varētu atļauties. Lielveikali ieinteresēti samazināt dārzeņu cenu uz letes. Arī vairumtirgotāji, kas tirgū, caur mazām bodītēm realizē dārzeņus bez PVN, būtu gatavi samaksāt 5%, lai naktīs varētu gulēt mierīgi,” spriež kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa.
Lai mazinātu ievesto dārzeņu īpatsvaru un lai vietējā prece, ne dārgāka kā poļu, nonāktu līdz pircējam, derētu samazinātais 5% PVN dārzeņiem, rosina zemnieki un viņu ministrija. Taču valdība šo jautājumu otrdien atlika. Ar finanšu ministres trim nosacījumiem un pāris mājasdarbiem izmērāmu lielumu noteikšanai. Vai šī ir problēmas pieklājīga pārcelšana zilā nākotnē vai patiesa vēlme iedarbināt samazinātā PVN efektīvu mehānismu?
Samazinātais PVN nekur tālāk par Zemkopības ministriju nav spējis iziet kopš tiem laikiem, kad Laimdota Straujuma vēl valdīja “skābbarības tornī”. Vienmēr Finanšu ministrija nostājusies pret. Pat tad, kad Straujuma kļuva par premjeri, viņa nespēja atļauties 40 miljonu caurumu budžetā. Šopavasar darba grupa ZM paspārnē vēlreiz ierosināja to pašu, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, zemnieks Edgars Putra to atbalstīja, bet… aizgāja uz ministriju ar savām domām un atgriezās no tās ar ministres domām. Izrādās, ZZS ir tik liela un starp abām vienas partijas ministrijām ir ne tikai Daugava, bet arī fiskālā disciplīna.
Otrais piegājiens šovasar ir tikai par dārzeņiem, kas radītu vien astoņu miljonu caurumu. Pieskaitot ienākumus no dārzeņu audzētāju un tirgotāju legalizēšanās ar mazo PVN likmi, budžeta ieņēmumi samazinātos ne vairāk kā par 3,9 – 5,7 miljoniem eiro. Tas no 79 miljonu fiskālās telpas nebūtu daudz, ja ne citas vajadzības.
Piesardzīgu dara Danas Reiznieces-Ozolas trīs priekšnoteikumi atbalstam: ja tiek atbalstīti vietējie ražotāji, ja samazinās cenas pircējiem un ja atbilst valdības budžeta prioritātēm. Visi trīs izskatās tikpat neizpildāmi kā viņas trīs nosacījumi “LMT” un “Lattelecom” apvienošanai.
Vietējos ražotājus vien nevar atbalstīt, jo šāda likme tiktu piemērota arī importētajiem dārzeņiem. Kā no 1. janvāra varētu atbalstīt vietējos kartupeļus? Tirgotāji solās būt godīgi un procentuāli likmei samazināt cenu. Kaut teorētiski vidējais augļu un dārzeņu cenu samazinājums varētu sasniegt 6,7%, pat 13,2%, tomēr zemākas cenas viņi neapņemas nodrošināt. Ja nu šī gada kartupeļu ražu noslīcina lietus un cenas ceļas? No otras puses, cik rūgtas zāles, tik Finanšu ministrijai rūgta pieredze – no samazinātā PVN medikamentiem konkrēti uzņēmumi no valsts budžeta saņēmuši atpakaļ vairāk nekā piecus miljonus eiro gadā. Tāpēc ministrija baidās, ka atkal iedzīvosies kāda tirgotāju grupa.
Arī trešais nosacījums “budžets to varētu atļauties, ja valdība vienojas, ka šī ir prioritāte” liek šaubīties, vai nākamā gada budžeta pieņemšanas batālijās nākamā gada dārzeņu cenas valdībai būs prioritāte pēc tam, kad pēc nodokļu reformas solīts vairāk naudas maciņos.
Kaut ceru, tomēr šaubos, vai lētāki dārzeņi būs priekšvēlēšanu gada prioritāšu sarakstā. Derību un azartspēļu kompānija “Betsafe”, kura mēdz izteikt dažādas prognozes, noteikti liktu vairāk uz to, ka valdība kā parasti atstās novārtā vietējo ražotāju dzīvotspēju un izliksies neredzam importa preču pārsvaru mūsu galdos.
