Dīkstāvei ieilgstot, reģionālās koncertzāles būs spiestas atbrīvot no darba 70% darbinieku 0
Reģionālā koncertzālē Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī ir nodarbināti 250 cilvēki, ja dīkstāve turpināsies, koncertzāles būs spiestas atbrīvot no darba 70% darbinieku, otrdien Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kurā sprieda par Covid-19 ietekmi uz kultūras nozari, norādīja “Austrumlatvijas koncertzāle” valdes locekle Diāna Zirniņa.
Kopš marta koncertzāles ir slēgtas un ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir nulle. Pēc Zirniņas vārdiem,
ir maldīgi domāt, ka pašvaldību uzņēmumos strādājošajiem ir pilnībā garantēts atalgojums.
“Tā nav. Mūsu finanšu pamatu lielā mērā veido saimnieciskie ieņēmumi un pašvaldības dotācija. Līdz ar to mūsu darbiniekiem, kas strādā publiskajā sektorā, dīkstāves pabalsti nepienākas,” akcentēja “Austrumlatvijas koncertzāle” valdes locekle.
Tāpat viņa pastāstīja, ka pagaidām nav arī citu neiegūto ieņēmumu kompensācijas mehānisma, kas ļautu vismaz minimālā apjomā saglabāt koncertzāļu darbību, infrastruktūru, lai spētu pēc iespējas operatīvāk atsākt darbu, kā arī saglabāt darbavietas.
Reģionālās koncertzāles pērn nodokļu veidā valsts budžetā ir iemaksājušas 1,3 miljonus eiro. Tomēr turpinoties dīkstāvei ilgākā laika posmā, atlaišanai ir pakļauti 70% darbinieku. Tāpat nav mazsvarīgs jautājums, kādā stāvoklī būs jaunuzceltās koncertzāles Latvijā.
“Mums pašiem ir grūti saviem darbiniekiem izskaidrot, kāpēc pie pilna nodokļa režīma, proti, no katriem 100 eiro samaksājot 50 valsts budžetā,
mūsu darbiniekiem nav pieejams dīkstāves pabalsts 75% apmērā,
tāpat nav pieejama arī darbavietas saglabāšana,” sacīja Zirniņa.
Ja cilvēkam ir atbilstošs darba stāžs, viņam tiek piedāvāta zaudēta darbavieta un bezdarbnieka pabalsts 50% apmērā.
“Mūsu izaicinājums ir, kā segt izmaksas, kā saglabāt infrastruktūru, darbavietas, nodrošināt mūsu spēju operatīvi atsākt darbību un pildīt Valsts kultūrkapitāla fonda projekta aktivitātes. Mūsu ieskatā, ir jāmeklē izeja no šīs situācijas,” uzsvēra “Austrumlatvijas koncertzāle” valdes locekle.
Runājot par tā saukto sanitāro protokolu, koncertzāļu darbinieki aicina pārdomāt un saprast, cik vērienīga ir infrastruktūra un kāds ir tās plašums.
Koncertzāles ļauj nodrošināt gan sociālo distancēšanos un organizēt kamerkoncertus 100 līdz 200 apmeklētājiem, ievērojot ap skatītāju četrus kvadrātmetrus.
Tāpat Zirniņa norādīja, ka pagājušajā gadā koncertzāles uzņēma 660 000 apmeklētāju.
“Šie ir vēsturiski skaitļi un saprotam, ka vieglāk nebūs,” rezumējot, sacīja “Austrumlatvijas koncertzāle” valdes locekle.
LETA jau vēstīja, ka no 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā aizliegti publiski pasākumi ar cilvēku pulcēšanos, tāpēc nenotiek arī virkne kultūras un izklaides pasākumu, kā arī klātienē nestrādā daudzas bibliotēkas un muzeji.
