Uz dīkstāves pabalstu var pretendēt visi, bet kvalificēsies priekšzīmīgie 1
Vakar valdība lēma, ka dīkstāves pabalsta saņemšanai pēc konkrētu kritēriju izpildes varēs pretendēt visu nozaru uzņēmumu darba ņēmēji, tādējādi atceļot vēl tikai otrdien pieņemtos noteikumus par konkrētām nozarēm, kam sakarā ar Covid-19 izplatību būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.
Tagad spēkā esošie noteikumi paredz, ka uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt nevis atsevišķu iepriekš definēto (transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma, kultūras u. c.), bet visu nozaru uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, saistībā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30%.
Tāpat uz atbalstu varēs pretendēt uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20%, ja tie atbildīs vismaz vienam no kritērijiem.
Pirmkārt, krīzes skartā darba devēja eksporta apjoms 2019. gadā veidoja 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro. Otrkārt, krīzes skartā darba devēja nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā bija ne mazāka kā 800 eiro. Treškārt, uzņēmuma ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī bija vismaz 500 000 eiro.
Vakar pieņemtie noteikumi pēc būtības attiecas arī uz tām nozarēm, par kurām Ministru kabinets bija lēmis otrdien. Par dīkstāves pabalstu šo noteikumu izpratnē uzskata pabalstu, ko izmaksā, ja darba devējs nenodarbina darbinieku dīkstāves periodā saistībā ar Covid-19 izplatību. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk, kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju.
Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, krīzes skartajam darba devējam būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz šā gada 25. aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegums par laikposmu no šā gada 14. marta līdz 31. martam un turpmāk līdz katra nākamā mēneša 25. datumam.
Dīkstāves pabalstu noteiks, ņemot vērā VID rīcībā esošo informāciju, 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.
Otrs būtiskais valdības atbalsts Covid-19 ietekmes seku mazināšanai paredzēts pašiem uzņēmumiem. Lai pieteiktos nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz pat trim gadiem, darba devējam būs jāiesniedz VID iesniegums, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).
Svarīgi zināt, ka VID varēs arī nepiešķirt dīkstāves pabalstu, ja uzņēmums noteiktā termiņā nebūs iesniedzis gada pārskatu, ja tam būs nodokļu parāds vai pasludināta maksātnespēja. No 25. marta sācis darboties VID atbalsta tālrunis Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem, lai sniegtu operatīvu un izsmeļošu informāciju.
Iepriekš bija prognozēts, ka dīkstāves pabalstu visā ārkārtas stāvokļa periodā varētu saņemt līdz 150 000 darba ņēmēju. Tāpat bija rēķināts, ka dīkstāves pabalstu izmaksa visu nozaru darba ņēmējiem no valsts budžeta varētu prasīt līdz 200 miljoniem eiro. Kopumā Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai valsts līdz šim lēmusi atvēlēt vairāk nekā divus miljardus eiro.
Valdība vakar arī lēma pārdalīt Valsts ieņēmumu dienestam 102 miljonus eiro, lai sāktu dīkstāves pabalstu izmaksu. Finanšu ministrs Jānis Reirs teica, ka pirmos dīkstāves pabalstus plānots izmaksāt jau piektdien.
Covid-19 krīzes laikā cietusi arī kultūras un masu mediju nozare. Kultūras ministrs Nauris Puntulis vakar intervijā Latvijas Radio solīja, ka netikšot aizmirsts par atbalstu nevienam šajā nozarē strādājošajam. Skaidrojot, kāpēc valdība jau kādu laiku atliek lemšanu par Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajiem piedāvājumiem atbalstam minētajās nozarēs, Puntulis mierināja, ka jautājums valdībā tiks skatīts un neviens netiks aizmirsts. Valdības lēmums par atbalstu turklāt stātos spēkā ar krīzes sākumu – ar atpakaļejošu datumu, par ministra teikto ziņo LETA.
N. Puntulis skaidroja, ka krīzes skarti pašnodarbinātie un autoratlīdzību saņēmēji ir dažādās nozarēs, tāpēc tiek meklēti kompleksi risinājumi. KM piedāvājums bijis pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem nodrošināt pabalstus minimālās algas apmērā, tomēr Finanšu ministrija mudinot vērtēt iespējas nodrošināt atbalstu līdz 700 eiro jeb 75% apmērā no līdzšinējiem ieņēmumiem, taču tikai gadījumā, ja ir maksāti nodokļi un ja īpašie nodokļu statusi nav izmantoti nodokļu nemaksāšanai. Sekojoši pabalsti varētu tikt maksāti, “izejot no nodokļu maksāšanas fakta”, atzīmēja ministrs.
KM ir aplēsusi, ka kopumā kultūras nozarē atbalsts būtu nepieciešams ap 1500 cilvēkiem, bet viņu atbalstam nepieciešamo summu ministrs nenosauca, aicinot pagaidīt līdz valdības sēdei nākamajā nedēļā. Līdzīgi ministrs aicināja gaidīt līdz nākamajai nedēļai, lai gūtu skaidrību, kādu atbalstu varētu saņemt masu mediji. Instrumenti esot padomā dažādi, piemēram, mediju atbalsta fonda palielinājums un citi.
