Piesedzoties ar atļaujām dīķu rakšanai, veikli darboņi nelikumīgi ierīkojuši smilšu un grants karjeru 6
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Piesedzoties ar vietējās pašvaldības būvvaldē izdotām atļaujām dīķu rakšanai, Tukuma novada Jaunsātu pagastā veikli darboņi nelikumīgi ierīkojuši smilšu un grants karjeru.
Pushektāra vietā izrok vismaz desmit
Būvvaldē izsniegtās būvatļaujas paredzēja izrakt dīķus piecos zemes īpašumos – katru pushektāru lielu vai divarpus hektāru kopplatībā.
Bet, kad septembrī kopā ar tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem Madaru Dobeli un Intaru Miķelsonu bijām aizbraukuši uz nelikumīgi izveidoto karjeru Jaunsātu pagastā, bija skaidri redzams, ka tā platība ir vismaz desmit reižu lielāka, nekā būvvaldes izsniegtajās atļaujās paredzētā.
Visticamāk, nelegālo karjeru vismaz desmit hektāru platībā nevarēja ierīkot dažās dienās vai pat dažos mēnešos. Nelikumīgie racēji bija uzdarbojušies ar vērienu jau vismaz gadu ilgi un, kas pats satriecošākais, neviena netraucēti.
Kārdinājums izrakt pēc iespējas vairāk vērtīgā būvmateriāla bijis tik liels, ka, dzenoties pēc arvien lielākiem vērtīgā būvmateriāla apjomiem, racēji nebija kautrējušies ierakties pat zem augstsprieguma gaisvadu līnijas, kaut arī pēc Aizsargjoslu likuma tas ir aizliegts.
Lai novadītu gruntsūdeni, kas kādā brīdī traucējis naskāk iegūt būvmateriālu, izrakts vairākus metrus dziļš grāvis, izpostot Abavas upes krastu, kurai tāpat ir likumā noteiktais aizliegums veikt jebkādus būvdarbus.
Bet ar to vien racējiem licies par maz. Tīkodami pēc arvien lielākas peļņas, kādā brīdī racēji pamanījušies ielīst pat Tukuma novada pašvaldībai piederošajā zemes īpašumā.
Pašvaldība vērsusies policijā
Tukuma novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Agris Zvaigzneskalns atzīst, ka par rakšanu pašvaldībai piederošā īpašumā paziņots policijai, kurā par notikušo sākta izmeklēšana.
Uz jautājumu, pret kuru personu pašvaldība vērsusies policijā, atbild, ka pašlaik to nevarot pateikt, tāpēc ka karjers izveidots pieciem zemes īpašniekiem piederošo zemes gabalu robežās.
Tāpat vēl nevarot zināt, kāds varētu būt pašvaldībai nodarīto zaudējumu apmērs, kas būtu jāatlīdzina vainīgajiem.
Pašvaldības deputāts Artis Jomerts, kurš nelegālā karjera vietai dzīvo vistuvāk, man teic, ka zinājis tikai par būvvaldē izdotajām atļaujām dīķu rakšanai.
Bet tam, cik lielā platībā uzsākti būvdarbi privātīpašniekiem piederošajos zemes gabalos, viņš neesot pievērsis uzmanību.
Viņaprāt, vietējie iedzīvotāji esot sacēluši traci pēc tam, kad senāk izstrādātajā karjerā, kur laika gaitā izveidojies ezers, nokrities ūdens līmenis, kas traucējis izmantot ezerā ierīkoto peldvietu.
Tiesības ir, pienākuma nav
Tukuma novada pašvaldībā saka, ka atļaujas dīķu rakšanai bijušas izsniegtas pieciem zemes īpašniekiem, katram 0,5 hektāru platībā.
Atklājot atkāpes no Tukuma novada būvvaldē apstiprinātajām būvniecības iecerēm, pašlaik darbība šajos zemes īpašumos esot apturēta.
Par patvaļīgu būvniecību būvvalde ierosinājusi administratīvās lietas, kuru ietvaros pieciem zemes īpašniekiem pieprasīts sniegt paskaidrojumus, kā arī veikt minēto zemes īpašumu topogrāfisko uzmērīšanu un aprēķināt izrakto smilšu un grants apjomu.
Uz jautājumu, vai pēc būvatļauju izsniegšanas pašvaldība ir pārbaudījusi, kas patiesībā notiek šajos īpašumos, pašvaldības pārstāvis Jānis Tomels atbild, ka būvinspektoram esot tiesības apskatīt un pārbaudīt būvi un būvlaukumu būvdarbu laikā.
Bet neesot pienākuma. Par normatīvo aktu prasību ievērošanu būvlaukumā un būvdarbu rezultātā tapušās būves vai tās daļas atbilstību būvprojektam atbildot pats būvdarbu veicējs.
Jautāts, vai šis ir vienīgais šāds pārkāpums, kad ar pašvaldības izdotu atļauju it kā dīķu ierīkošanai tiek piesegta smilšu un grants ieguve lielākos apjomos, nekā atļauts, pašvaldības pārstāvis atbild, ka pašvaldībā neesot zināms, ka dīķu ierīkošana tiktu aizstāta ar grants un smilšu izstrādi vēl kaut kur citur novada teritorijā.
VVD atzīst – darbojušies nelikumīgi
VVD pārstāve Kristīne Kļaveniece vēsta, ka, pārbaudot Rolandam Ķēniņam piederošo zemes īpašumu Jaunsātu pagasta “Vildiņos”, VVD atklājis, ka divos zemes gabalos, kuri iznomāti Artūram Ķēniņam piederošajai SIA “ERKA LVM”, tiek rakti dīķi, bet izraktais smilšu un grants būvmateriāls pārdots ceļu būves uzņēmumiem.
Vienā nomātajā zemes gabalā SIA “ERKA LVM” gan esot saņēmis dabas resursu lietošanas atļauju smilšu un grants pārdošanai 20 000 kubikmetru apjomā.
Bet otrā zemes gabalā smilšu un grants ieguve bija notikusi nelikumīgi, jo atļauja nebija saņemta. Pret SIA “ERKA LVM” VVD ierosināja administratīvā pārkāpuma lietu par ieguvi bez atļaujas, likdams apturēt smilšu un grants ieguvi abos zemes gabalos.
Lai noteiktu jau iegūto smilšu un grants apjomu, VVD uzdevis SIA “ERKA LVM” veikt topogrāfisko uzmērīšanu.
Pēc topogrāfijas un aprēķina par izrakto apjomu saņemšanas VVD aprēķinājis uzņēmumam dabas resursu nodokli desmitkāršā apmērā – 5216,40 eiro. 2020. gada 31. augustā VVD uzsācis administratīvā pārkāpuma lietvedību par dabas resursu lietošanas atļaujas noteikumu neievērošanu Rolandam Ķēniņam piederošajos “Vildiņos”.
Līdzīgus pārkāpumus pieļāvis Viktoram Caplinskim piederošā SIA “Capital Investment Group”, kurai līdzās “Vildiņiem” reģistrēts zemes īpašums “Kadiķi”.
Uzņēmums it kā dīķu ierīkošanai bija saņēmis dabas resursu lietošanas atļauju smilšu un grants pārdošanai 10 000 kubikmetru apjomā. Iegūstot derīgos izrakteņus, Caplinskis bija tas, kurš pamanījies izrakt pieminēto grāvi Abavas upes aizsargjoslā.
2020. gada 30. aprīlī pret SIA “Capital Investment Group” VVD ierosināja administratīvā pārkāpuma lietvedību par grāvja izrakšanu Abavas upes aizsargjoslā, pieprasot to aizbērt. Par pārkāpumiem VVD sodījis uzņēmumu ar naudas sodu 500 eiro apmērā.
Septembrī Jaunsātu pagastā pārbaudot vēl divus tam pašam Caplinskim piederošos kaimiņu zemes īpašumus – “Abavlejas” un “Abavkrasti”, VVD atklājis, ka arī tur nelikumīgi bijusi uzsākta smilšu un grants ieguve lielos apjomos, piesedzoties ar dīķu rakšanas atļaujām.
Īpašumā “Abavlejās” tā bija uzsākta jūnijā – pēc tam kad jau bija apturēta zemes dzīļu izmantošana blakus esošajā īpašumā “Vildiņi”. Izrakto smilšu un grants būvmateriāls esot apstrādāts un novietots krautnēs lielā apjomā.
VVD likšot uzņēmumam uzmērīt krautnes, lai noskaidrotu izrakto apjomu. Pēc tam par iegūto apjomu bez dabas resursu lietošanas atļaujas VVD aprēķinās dabas resursu nodokļa apmēru, kā arī lems par administratīvo sodu.
Pēc VVD rīkojuma uzņēmums veicis topogrāfisko uzmērīšanu un aprēķinu par izrakto apjomu Caplinskim piederošajā zemes īpašumā “Kadiķi”.
Uz jautājumu, vai, izsniedzot atļaujas dīķu rakšanai, būvvaldē neradās aizdomas, ka tās varētu tikt izmantotas piesegam nelegāla karjera ierīkošanai, Tukuma novada būvvaldes vadītāja Iveta Vistapole atbild, ka aizdomas gan esot radušās. Taču neesot bijis iemesla tās liegt.
Pašiem uzdod noslēpt pēdas…
Madars Dobelis un Intars Miķelsons teic, ka pārsteigusi pašvaldības un uzraugošo valsts pārvaldes iestāžu vienaldzība.
Par jau pagājušajā gadā nelegāli ierīkoto karjeru un būvmateriāla ieguvi lielos apmēros – sākumā divos zemes īpašumos, vēlāk vēl trijos citos – iedzīvotāji bija ziņojuši pašvaldībai un Valsts vides dienestam (VVD) vairākkārt.
Taču par iedzīvotāju signāliem šo iestāžu uzraugi labu laiku neesot likušies ne zinis. Sarosījušies tikai tad, kad Intars Miķelsons par notikušo pavēstījis sociālajos tīklos, radīdams sašutuma vētru sabiedrībā.
Pēc tā iznāk, ka Madaram Dobelim, Intaram Miķelsonam un citiem apkārtnes iedzīvotājiem derīgo izrakteņu saimnieciska izmantošana un dabas aizsardzība rūp vairāk nekā iestādēm, kurām šis pienākums noteikts ar likumu.
Intars Miķelsons un Madars Dobelis ir pārsteigti arī par VVD lēmumu uzdot novērtēt izrakto smilšu un grants apmēru pašam nelegālajam racējam.
Kad iedzīvotāji sacēluši trauksmi, nelegālajā karjerā naski strādājis buldozers, nolīdzinādams izraktos un aizvešanai jau sagatavotos smilšu un grants krājumus.
Iznāk, ka pašiem racējiem valsts iestāde uzdod noslēpt noziedzīgās darbības pēdas. Viņuprāt, arī nelegālā karjera ierīkotājiem uzliktais naudas sods ir smieklīgs salīdzinājumā ar patiesībā izrakto un pārdoto smilšu un grants daudzumu.
“Te jau arī uzskatāmi izpaužas gan pašvaldības būvuzraugu, gan VVD Ventspils reģionālās vides pārvaldes inspektoru vienaldzīgā attieksme pret klaju dabas resursu izsaimniekošanu, ļaujot netraucēti uzdarboties šiem viltus dīķu racējiem,” saka Intars Miķelsons.
Par vainīgo sevi neatzīst
Par notikušo Jaunsātu pagastā uzņēmuma “Capital Investment Group” īpašnieks Viktors Caplinskis atteicās vispār sniegt jebkādus paskaidrojumus.
Aizvadītajā nedēļā Pūres un Jaunsātu pagasta pārvaldē notika iedzīvotāju sanāksme, kurā viņu priekšā “Vildiņi” īpašnieka Rolanda Ķēniņa vārdā uzstājās viņa radinieks Ritvars Ķēniņš.
Kā stāsta Madars Dobelis, runājis gari un daiļrunīgi, bet savu vainu notikušajā neesot atzinis. Jautāts, vai dīķa rakšana nav bijusi tikai aizsegs nelegālā karjera izveidošanai, arī man Ritvars Ķēniņš atbild noliedzoši.
Tāpat noliedz, ka būtu ieracies pašvaldībai piederošajā īpašumā. Esot racis dīķi, un punkts. Lai tagad notikušo izmeklējot un vainīgos noskaidrojot policija.
