Smags darbs un izcils produkts! Ventspilnieku digitālo videospēļu “roku” iekāro visā pasaulē 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pusotra gada laikā divu miljonu apgrozījums – bez jebkādām ārējām investīcijām un palīdzības no malas. Panākumu priekšnoteikums – smags darbs un tiešām unikāls, savā nišā izcils produkts, kādu savās mājās vēlētos redzēt tūkstošiem datorspēļu mīļotāju visā pasaulē.
Ventspilī mītošais inovatīvo “keypad” klaviatūru ražotājs “Azeron” radījis bumu videospēļu iekārtu nozarē. Šā uzņēmuma stāsts aizsākās 2012. gadā, kad uzņēmuma līdzdibinātājs un idejas autors Imants Daigins sāka spēlēt populāro datorspēli “Guild Wars 2”. Zinātāji pateiks, ka spēle ir ļoti specifiska, jo jāspēj kustēties un vienlaikus spiest ļoti daudz dažādu klaviatūras taustiņu kombināciju. Ne visi to spēj izdarīt, un arī Imants to atzina par neērtu veidu, kā izbaudīt spēli. Latvieši ir darītāji, un Imants jau pavisam drīz nāca klajā ar pirmo “Azeron” “keypad” versiju no koka.
Latviešu valodā tam, ko radījusi “Azeron”, tādu īsti atbilstošu nosaukumu nemaz nevar piemeklēt. Atbilstošākais droši vien būs klaviatūra, taču vizuāli līdzības ir minimālas. “Azeron” klaviatūra izskatās kā tāda liela, krāsaina robota roka “uz steroīdiem”, ko viscaur sedz dažādas pogas. Tas ļauj ar vienas rokas pirkstiem veikt maksimāli daudz darbību, lietojot minimālas pirkstu kustības.
Talkā nāk arī “PlayStation” un “XBox” spēļu konsoļu pultīs redzamie t. s. “thumbstick” kustību kontrolieri. Tas ļāvis atbrīvot trīs pirkstus, kas līdz šim bija atbildīgi par kustību. Tagad par pārvietošanos atbild vien īkšķis. Turklāt jaunajā risinājumā pogas novietotas zem un pie pirkstiem – vairs nav jāsniedzas pēc pogām, kā to nācās darīt uz klasiskās klaviatūras.
Rezultāts bija redzams uzreiz – risinājums ļāvis spēlēt labāk un ilgāk. Ievērojamākās izmaiņas jaunā klaviatūra piedzīvoja 2015. gadā, kad Imants devās uz Ventspils Augstskolas prototipēšanas laboratoriju, lai ko vairāk uzzinātu par 3D printeriem. Tolaik 3D printeri vēl bija samērā jauna tehnoloģija, kas nebija plaši pieejama. Imantam palīgā nāca laboratorijā strādājošā Inga Vanaga, pieslēdzās arī programmētājs Aļģis Laureckis, un trijotne sāka strādāt pie produkta jaunās versijas, paralēli ar sasniegto daloties dažādos forumos.
Līdz popularitātes sprādzienam ilgi nebija jāgaida – jaunā klaviatūra nonāca kāda t. s. influencera rokās, kurš par latviešu radīto produktu izveidoja video, kuru mēneša laikā noskatījās četrus miljonus reižu. “Kad es pirmo reizi aizbraucu uz viņu Ventspils lauku mājām, pie ledusskapja stāvēja divi 3D printeri,” smejas ceturtais “Azeron” līdzdibinātājs Jānis Kūlbārdis, kurš pieslēdzās projektam, lai atbildētu par biznesa attīstību. Dibinātājiem bija skaidrs, ka radītā inovācija var kļūt par biznesu.
Visu ražo paši
“Pēc tam kad parādījās minētais video, katru dienu e-pastos un sociālajos tīklos sāka birt simtiem tūkstoši vaicājumu par to, kur mūsu produktu var iegādāties. 2019. gadā nodibinājām uzņēmumu, pasūtījām izejmateriālus un 3D printerus, izveidojām mājaslapu, pieņēmām darbā pirmos darbiniekus un sākām ražot jau vairumā,” norāda Jānis. Produkta unikalitāti pierādīja jau pirmā pārdošana – četru minūšu laikā izdevās pārdot 220 vienību.
“Mums tas šķita kā kosmoss! Bijām nosprieduši, ka neiesim Ķīnā un nemeklēsim ārējos investorus – ražosim paši, paliksim neatkarīgi un augsim organiski. Prieks, ka to izdevies saglabāt, bet sākums bija neaptverams – pieprasījumi nāca no visas pasaules. Pārdošanu sākām tad, kad, piemēram, Austrālijā bija trīs no rīta, bet tas neliedza būt vairākiem pirkumiem no turienes. Tas nozīmē, ka viņi bija gaidījuši visu nakti, lai varētu nopirkt tieši mūsu ierīci.”
Pirmā produktu pārdošana ļāvusi attīstīties ievērojamā ātrumā. Bijušas pat situācijas, kad nācies atteikt slaveniem influenceriem, jo tad gaidīšanas laiks citiem palielinātos divas reizes. Interesanti, ka otrajā pārdošanas vilnī, kurā visus piedāvātos produktus izķēra vienā minūtē, daļa šo influenceru paši nopirka jauno ierīci un bez maksas izveidoja apskatu par to. Ikviens šāds video rada ievērojamu viļņošanos “Azeron” darbībā, jo rodas milzīgs pieprasījuma pieaugums. Turklāt abus produktus – ir klasiskā un kompaktā klaviatūra – uzņēmums nemitīgi attīsta – dažu mēnešu laikā iepriekš zināmais produkts var būt mainījies līdz nepazīšanai.
Atrodams arī “Amazon”
Tiešo konkurentu “Azeron” nav, jo tāda dizaina produktu neviens neražo. Bet, kā norāda Jānis, jebkurā gadījumā ir jākonkurē ar ikvienu lielo videospēļu kontroles ierīču ražotāju, jo “Azeron” vietā pircēji joprojām var izvēlēties arī vienkāršu standarta klaviatūru. Arī cena Latvijas pircējam ir visai augsta – apmēram 200 eiro (ārvalstu pircējiem ap 170 eiro ar piegādi, jo nav PVN), taču uzņēmuma mērķa tirgos pirktspēja ir daudz lielāka un šādas summas atdošana uz kopējo mēneša budžetu atstāj daudz mazāku ietekmi nekā Latvijā.
Liels notikums pērn bija “Azeron” produktu nonākšana “Amazon”. Šobrīd jau katru nedēļu uzņēmums vienu paleti nosūta uz ASV, kur produkti glabājas “Amazon” noliktavā. “”Amazon” ir pamanījuši, ka mums veicas, ka mums ir sava veida monopols, un viņi mums pat palīdz kāpināt pārdošanas apjomus.
Būt piederīgiem “Amazon” palīdz nonākt pie vēl lielāka klientu skaita, jo daļa amerikāņu negrib pasūtīt no mūsu mājaslapas, jo nezina, kur tāda Latvija ir un vai tiešām preci saņems. Redzot, ka produkts pieejams arī “Amazon”, iespējams, blakus pilsētā esošā noliktavā, cilvēki labprāt izšķiras par pirkumu.” Nonākšana “Amazon” bija viens no uzņēmuma pērnā gada labākajiem lēmumiem, pārliecināti norāda “Azeron” līdzdibinātājs. Šobrīd jānokārto vien formalitātes, lai uzņēmuma produkcija nonāktu arī “Amazon” Japānas noliktavās.
Izveidojusies fanu kustība
“Azeron” šobrīd ir viens no skaļākajiem Latvijas jaunuzņēmumiem, jo savā nišā radījis ievērojamu viļņošanos. Ja pirms diviem gadiem “Google” ierakstītu “Azeron”, meklētājs atrastu varbūt divus rezultātus. Tagad ir tūkstošiem rezultātu, video ar miljoniem skatījumu.
Jānis gan norāda, ka pasaules mērogā “Azeron” joprojām ir mazs uzņēmums. “Konkurentiem ir pat apģērbu līnijas, ar spēlēm nesaistīti produkti. Tas vairs nav stāsts par videospēlēm, bet par multimiljardu nozari. Mūsu mazo nišu viņi droši vien pat nepamana, jo pārējās produktu līnijas ienes milzu naudu.”
Ne visu var vērtēt naudā. “Azeron” lielu uzmanību velta attiecību veidošanai ar klientiem. Uzņēmums var lepoties ar ārkārtīgi lojāliem klientiem, kuri jau uzskatāmi par produktu vēstnešiem pasaulē. “Katru dienu saņemam komentārus, e-pastus un ziņas no klientiem, kurās viņi mums pateicas, jo ļaujam spēlēt labāk, ilgāk un ērtāk.
Esam populāri, piemēram, ASV kara veterānu vidū, kam ir dažādi roku ievainojumi. Ar standarta klaviatūru viņi nevar spēlēt tik labi un ērti. Daudzi klienti savā starpā ir sadraudzējušies, kopīgi mūsu klaviatūras modificē – izveidojusies sava veida komūna. Šajā ziņā esam unikāli, jo daudziem uzņēmumiem nav tik aktīva fanu bāze.”
Runājot par tuvāko un tālāko nākotni, Jānis teic, ka nākamais lielais plāns ir pabeigt jauno “Azeron” klaviatūru. “Tas būs kaut kas ļoti nikns, esošā produkta nākamā versija.”
Uzziņa
SIA “Azeron” dibināts 2019. gadā. 55% uzņēmuma daļu pieder Imantam Daiginam, pa 15% pieder Jānim Kūlbārdim un Aļģim Laureckim, 10% pieder Ingai Vanagai, bet 5% – Robertam Daiginam.
Pirmais “Azeron” prototips tika izstrādāts 2012. gadā.
Uzņēmums saņēmis LIAA Ventspils biznesa inkubatora atbalstu.
2019. gadā eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” rīkotajā eksportētāju apbalvošanas ceremonijā “Azeron” saņēma uzlecošās eksporta zvaigznes apbalvojumu.
Kopš dibināšanas uzņēmums apgrozījis apmēram divus miljonus eiro.
“Azeron” nodarbina apmēram 60 darbinieku.
Pusotra gada laikā uz 90 valstīm pārdots vairāk nekā 10 000 vienību.
Apmēram 75% uzņēmuma produktu tiek eksportēti uz ASV, Austrāliju, Kanādu un Japānu. Tāpat ievērojama klientu bāze ir arī Rietumeiropā – Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Itālijā.
Vērtējums: Vairāk tādu cilvēku, kā Imants Daigins
Laura Vilsone, Latvijas spēļu izstrādātāju asociācijas valdes locekle: “Atbalstu katrus centienus veidot uzņēmumus, kas balstās uz inovācijām un kvalitāti.
Ceru, ka Latvija kopumā kādu dienu kļūs par valsti, kurā tiek nodarbināts augsti kvalificēts, adaptēties spējīgs darbaspēks, lai veidotu unikālu, inovatīvu, ja ne nišas, tad vismaz kādā veidā atšķirīgu produkciju un pakalpojumus, kas ļautu veidot valsts tēlu nevis kā zemi, no kurienes ņemt viesstrādniekus, bet valsti, kura ar augstu atbildības sajūtu vada noteiktas mākslas un tehnoloģiju nozares.
Tam mums ir nepieciešami vairāk tādu cilvēku kā Imants Daigins, kurš, ikdienas dzīvē sakaroties ar problēmu, nebaidās pieņemt jaunus izaicinājumus un izkāpt no ierastā, lai apgūtu ko jaunu un sniegtu nebijušus risinājumus esošām problēmām.”
