Digitalizēti ierēdņi – klientiem pieejamāki 0
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šobrīd Latvijā darbojas 146 vienotie valsts un pašvaldību pakalpojumu centri – vietas, kur iespējams saņemt valsts pārvaldes elektroniskos pakalpojumus. Tomēr ar 146 vietām nepietiek – un Atveseļošanās un noturības fonda finansējums ļauj šo problēmu risināt.
Valsts un pašvaldības vienotie klientu apkalpošanas centri pilsētās visas Latvijas mērogā ver savas durvis klientiem jau kopš 2015. gada. Klientu apkalpošanas centru pamatfunkcija ir kalpot par vienas pieturas aģentūru iedzīvotājiem konsultācijām un dokumentu iesniegšanai valsts un pašvaldības iestādēs, jo sevišķi – reģionos, kur klātienes apmeklējumi nav ērti nodrošināmi. Kopš vērojama virzība uz arvien lielāku pakalpojumu digitalizāciju un klātienes klientu apkalpošanas centru valsts un pašvaldības institūcijām kļūst aizvien mazāk, vienoto centru darbība iegūst jaunu jēgu – tie ir ievērojams atbalsts tai klientu daļai, kas šajā virtuālajā laikmetā ar datortehniku joprojām ir uz “jūs”.
Papildus minētajam valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri, kas attālākos reģionos nereti ver durvis vietējās bibliotēkās, aizvien vairāk veic arī nozīmīgu sociālo funkciju. Kad lauku apvidus pasta nodaļa un pēdējais veikals jau slēgti, tieši tuvējai bibliotēkai ir lielākais vietējās kopienas socializēšanās funkcijas potenciāls. Ne visur pieprasījums pēc klasiskajiem bibliotēkas pakalpojumiem ir vienlīdz augsts, taču bibliotēkas, kas saslēgtas valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā, ir aprīkotas ar datortehniku un var nodrošināt iedzīvotāju apkalpošanai nepieciešamo IT infrastruktūru.
Visi šie apstākļi ir tikuši pamanīti arī valdības gaiteņos. Tādēļ no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) piešķirtā finansējuma digitālās transformācijas ietvaros atvēlētie nedaudz vairāk kā pieci miljoni eiro tiks novirzīti jaunu vienoto valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centru ierīkošanai lielākoties tieši Latvijas reģionu bibliotēkās. “Esam iesnieguši izskatīšanai sagatavoto projektu un gaidām, kad tas tiks apstiprināts, lai varētu saņemt finansējumu,” par projekta virzību stāsta par šo reformu atbildīgā Maija Anspoka, Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts pārvaldes pakalpojumu politikas īstenošanas koordinācijas nodaļas vadītāja. “Projektam paredzētie līdzekļi ietver gan ieguldījumu klientu apkalpošanas centru tīkla paplašināšanā, gan tā darbību nodrošinošo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu pilnveidošanā,” viņu papildina kolēģis – ministrijas Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības departamenta direktora vietnieks Lauris Linabergs.
Centru – katrā bibliotēkā!
Pašlaik Latvijā darbojas 146 valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri. “Kopš 2015. gada mēs aicinām pašvaldības veidot šādus centrus, taču pagaidām ar tiem vēl nav nosegti pilnīgi visi pagasti un pilsētas,” par līdzšinējo attīstību stāsta Maija Anspoka. “Gaidāmais ANM finansējums sniegs mums iespēju vēl aktīvāk mudināt pašvaldības uz vienoto klientu apkalpošanas centru izveidi – un nu jau katrā pagastā. Svarīgi, lai jebkuram Latvijas iedzīvotājam šāds centrs būtu “aizejamā attālumā”. Un tā tas būs, ja centrs tiks ierīkots pagastmājā vai vietējā bibliotēkā.”
Kopš pirmo vienoto klientu apkalpošanas centru izveides VARAM sadarbības partneris tehnoloģisko risinājumu jautājumos ir bijis Ventspils digitālais centrs. Tā pirmais uzdevums ir bijis izveidot klientu pakalpojumu uzskaites sistēmu. “Jau daudzus gadus iepriekš bijām veidojuši pašvaldību IT kompetenču centru, tādēļ šajā ziņā mums bija iestrādnes,” skaidro Egons Spalāns, Ventspils domes izpilddirektora vietnieks un atbildīgais par Ventspils digitālā centra darbību.
“Uz to bāzes arī veicām sistēmas konfigurāciju vienoto klientu apkalpošanas centru vajadzībām.” Viņš stāsta, ka sistēmā tiek reģistrēti visi vienotā valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas tīkla klientu pieprasījumi un to skaits tuvākajā laikā jau sasniegs miljonu. “Šādi centri izrādījās ļoti pieprasīta un vajadzīga lieta,” rezumē Egons Spalāns. “Būtiski, ka šādā centrā cilvēki, kuriem nav datorprasmju vai arī mājās nav datora, var saņemt asistenta palīdzību. Centra darbinieks var pastāvēt blakus un izskaidrot klientam, kā tieši aizpildīt dokumentu internetā – soli pa solim. Otrs variants – centra darbinieks var saņemt klienta rakstisku pilnvarojumu veikt nepieciešamo dokumentu iesniegšanu valsts vai pašvaldības iestādēs un nokārtot nepieciešamās formalitātes viņa vietā.”
Gaidīs virtuālais ierēdnis
Pašlaik vienoto klientu apkalpošanas centru tehnoloģiskās iespējas tiek aizvien aktīvāk pilnveidotas. Nesen sadarbībā ar Ventspils digitālo centru ir sākts pilotprojekts, kura ietvaros atsevišķos centros apmeklētājiem tiek piedāvātas konsultācijas ar atbildīgajiem ierēdņiem, piemēram, no VID vai VSAA, attālināti. “Pierakstoties uz noteiktu laiku, klientam ir iespēja sarežģītākus jautājumus pārspriest ar ierēdni virtuālā sarunā – attālinātas tikšanās formā,” jaunās tehnoloģijas būtību skaidro Egons Spalāns. Iecerēts, ka pēc ANM finansējuma saņemšanas šādas virtuālās tikšanās iespējas būs aizvien vairāk klientu apkalpošanas centros, aiztaupot iedzīvotājiem nepieciešamību doties pēc klātienes konsultācijas uz nereti attālajām un grūti sasniedzamajām dienestu, pašvaldību un valsts struktūrām. Tāpat arī jaunāko tehnoloģisko uzlabojumu vidū ir iecerēts aprīkot vienotos klientu apkalpošanas centrus ar dokumentu kamerām, kas klientu attālinātās konsultācijas padarītu vēl pilnvērtīgākas, jo cilvēkiem būtu iespēja uzskatāmi parādīt, kādi tieši dokumenti jau ir viņa rīcībā, lai ierēdnis savukārt varētu nekļūdīgi norādīt, ko nepieciešams sagādāt vēl papildus.
Alūksnē – 11 jauni centri
Viens no aktīvākajiem klientu apkalpošanas centriem pašlaik darbojas Alūksnes novada pašvaldībā. Tas atvērts 2019. gada 19. decembrī, bet 2022. gada 1. martā līdzīgs centrs atvērts arī pierobežā – Pededzē. Savukārt jau šogad martā Alūksnes novadā iecerēts atvērt vēl 11 jaunus valsts un pašvaldību vienotos klientu apkalpošanas centrus.
“Šie klientu centri tiek veidoti uz bibliotēku bāzes,” skaidro Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas kancelejas vadītāja, atbildīgā par novada vienotajiem klientu apkalpošanas centriem Viktorija Avota. “Klientu centri tiks atvērti Alsviķu, Annas, Jaunannas, Zeltiņu, Ilzenes, Veclaicenes, Jaunlaicenes, Ziemera, Mālupes, Malienas, Liepnas pagastā. Klientu centram Mārkalnes pagastā, kas skaitā būtu jau divpadsmitais jaunais, arī ir iesniegts projekts VARAM, bet tas, cerams, tiks finansēts un atvērts vēlāk, jo telpām nepieciešams arī kosmētiskais remonts.”
Alūksnes novada pašvaldības pārstāve zina stāstīt, ka kopējais finansējums 11 jaunajiem klientu centriem ir 55 228 eiro, no kuriem VARAM finansējums veido 38 658 eiro, bet Alūksnes novada pašvaldības – 16 570 eiro. Rezumējot iepriekš paveikto, Viktorija Avota skaidro, ka Alūksnes novada vienotajā klientu apkalpošanas centrā tikuši apkalpoti jau 5245 klienti, turklāt šī statistika neietver pašvaldības pakalpojumus.
Pieprasītākie pakalpojumi 2022. gadā bijuši ar Covid-19 saistītie, piemēram, sertifikātu izdruka. Ārpus pakalpojumiem, kas saistīti ar Covid-19, iedzīvotāju pieprasītākais pakalpojums ir palīdzība iedzīvotāju ienākumu deklarācijas iesniegšanai VID. Pērnais gads Alūksnes novada vienotajos klientu apkalpošanas centros, kā daudzviet, aizvadīts arī Ukrainas zīmē. “Lai varētu nodrošināt visu nepieciešamo atbalstu un konsultācijas kara bēgļiem, klientu apkalpošanas centra darbā iesaistījās arī daudzi domes kolēģi, kas ikdienā veic citus darba pienākumus,” atklāj Viktorija Avota. “2022. gadā Alūksnes novada vienotajā klientu apkalpošanas centrā esam reģistrējuši 2447 Ukrainas civiliedzīvotājus (851 vīrieti, 919 sievietes, 37 bērnus līdz 2 gadu vecumam un 640 bērnus vecumā no 2–18 gadiem.”
Video pielikumu skat. “YouTube” kanālā:
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
