Ieguldot 17 miljonus eiro, “Via Baltica” maģistrāle dos zaļo gaismu savienotajam transportam 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz 2025. gadam visām Eiropas Savienības dalībvalstīm jāsasniedz augstas veiktspējas 5G savienojamība, tas nozīmē, ka visām pilsētu teritorijām un visām sauszemes transporta maģistrālēm jābūt nepārtrauktam 5G pārklājumam. Latvijas gadījumā tas nozīmē nepārtrauktu 5G pārklājumu 215 kilometru garumā cauri visai Latvijai “Via Baltica” maģistrāles koridorā.
Ideja par transporta maģistrāļu un lielo pilsētu savienošanu būtībā dzima 2016. gadā, kad Eiropas Komisija (EK) izziņoja gigabitu sabiedrības veidošanas nepieciešamību, vēlāk EK publicēja arī 5G Eiropas rīcības plānu, kurā noteikts, ka 5G jākļūst par realitāti visiem Eiropas Savienības uzņēmējiem un iedzīvotājiem.
2018. gadā Baltijas valstu ministri parakstīja saprašanās memorandu par automatizētās savienotās braukšanas attīstību, tostarp nākamās paaudzes 4G tehnoloģiju izmantošanu “Via Baltica” koridorā. Arī Latvijas ilgtspējīgas stratēģijas plānā līdz 2030. gadam un Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam nav aizmirsts par “Via Baltica” 5G koridoru.
Laikietilpīgākais darbs ar optisko kabeļu izbūvi
Kā jau teikts, “Via Baltica” 5G koridors Latvijas teritorijā būs 215 km garš un vidēji četrus kilometrus plats – tā būs zona, kurā darbosies 5G. Optisko kabeļu garums gan plānots par teju 15 km garāks – 230 km. No šiem kilometriem šobrīd gatavi ir vien 14,4, tomēr pēc piešķirtā finansējuma sadalījuma redzams, ka straujākā projekta izpildes daļa gaidāma 2024. gadā, kad plānots iztērēt 13 miljonus no kopumā projektam nepieciešamajiem 17 miljoniem eiro.
Pagaidām nav zināms, cik daudz jaunu 5G bāzes staciju koridora garumā būs jāuzstāda, bet vienas stacijas uzstādīšanas izmaksas varētu būt aptuveni 100–300 tūkstoši eiro, informēja Satiksmes ministrijā. Jāuzsver, ka vairākas 4G stacijas jau ir “Via Baltica” koridora iekšienē. Kā sacīja “LMT” prezidents Juris Binde, būtībā mobilo sakaru tīkls jau ir kaujas gatavībā, bet jāsagaida vitāli svarīgā optiskā tīkla “pievilkšana”.
Šobrīd infrastruktūras izvēršana tiek plānota, izmantojot 700 MHz radiofrekvenču spektra joslu ar iespēju nākotnē, pieaugot pārraidāmo datu apjomam un pārklājuma kvalitātes prasībām, izmantot arī 3400–3800 MHz radiofrekvenču spektra diapazonu. 700 MHz radiofrekvences, kuras izsolīs jau šoruden, izmantošana nozīmē, ka 4G un 5G torņi viens no otra atradīsies diezgan tālu – četru līdz sešu kilometru atstatumā.
700 MHz izvēlēti, jo nav plānots, ka šajā koridorā tiks pārraidīts ļoti liels datu apjoms, kā tas parasti ir pilsētās. Kā skaidro Binde, tad fizika strādā vienkārši – zemākas radiofrekvences spēj raidīt tālāk, bet mazāku datu apjomu, totoes augstākas frekvences daudz lielāku datu apjomu raida tuvāk. Tāpēc 5G tīkls pilsētās strādās ar augstāku frekvenci, bet tas savukārt nozīmē, ka pilsētās stacijas atradīsies vien dažu simtu metru attālumā.
Projekta redzamā daļa ir 5G staciju izbūve visā koridorā, bet tā ir projekta vienkāršākā un ātrāk paveicamā daļa. Sarežģītākais posms būs optiskās pamata trases izbūve un optisko šķiedru kabeļa pieslēgumu izveide līdz 4G un 5G stacijām. Par to atbildīgs būs Latvijas Radio un televīzijas centrs (LVRTC).
Tā kā 5G ir nepieciešams dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem, piemēram, lietu internetam, mākoņpakalpojumiem, lielo datu analīzei u.c. risinājumiem, kam ir nepieciešams stabils zemas aiztures pieslēgums ar lielu datu caurlaides spēju, optiskās šķiedras kabeļi ir visa tīkla pamats.
“Izbūvētās optikas kilometrāža, visticamāk, būs nedaudz (ap 10–15%) lielāka par kopējo maģistrāles garumu, jo, lai nodrošinātu pieslēgumus, tiks būvēti atzarojumi līdz trasei tuvumā esošajiem mobilo operatoru torņiem, kā arī veidotas optikas rezerves, kas paredzētas, lai nodrošinātu sakaru nepārtrauktību gadījumā, ja rodas trases bojājumi,” stāsta LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis, piebilstot, ka optiskā tīkla izbūve noteikti būs laikietilpīgāks process par pašu 5G bāzes staciju uzstādīšanu.
Uzņēmumiem jāizmanto infrastruktūras dotās iespējas
5G koridors nozīmē ne tikai ļoti ātru interneta savienojumu “Via Baltica” tuvumā. Koridors būs būtisks solis, lai veicinātu ilgtspējīgu mobilitāti, attīstītu inovācijas transporta jomā un kravu pārvadājumu loģistikā, kā arī uzlabotu satiksmes drošību.
Lai to panāktu, mobilajiem sakariem ir jābūt nepārtrauktiem, un tieši to cer panākt ar 5G tīkla izveidi. Kā norādīts Elektronisko sakaru plānā 2021.–2027. gadam, transportlīdzekļi izmantos 5G mobilo sakaru tīklus datu pārraidei savstarpēji un saziņai ar apkārtējo infrastruktūru, kā arī datu ieguvei no dažāda veida sensoriem turpmākai apstrādei.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka Latvijas ekonomika arvien vairāk pārveidojas par digitālu ekonomiku, tāpēc tai ir nepieciešama ilgtspējīga digitālā infrastruktūra un spēja apstrādāt milzīgus datu apjomus.
“5G nozīmē pilnīgi jaunas tehnoloģiju iespējas, nākotnē tas būs digitālās transformācijas virzītājs, kas sniegs iespējas konkurētspējas celšanai, mainīs paradumus un veicinās inovācijas. Tas paver iespējas izstrādāt risinājumus valsts aizsardzības, digitālo ceļu un savienoto auto tehnoloģiju jomās, sensoru risinājumus viedpilsētām, uzņēmējdarbībai un arī mājsaimniecībām,” saka VARAM pārstāvji. Paredzēts, ka, tikko tiks izveidots “Via Baltica” 5G koridors, sāks attīstīties inteliģento transporta sistēmu ieviešana Latvijā, piemēram, bezpilota braukšanas attīstība.
Sarunā ar “Latvijas Avīzi” “LMT” prezidents Juris Binde uzsvēra, ka “Via Baltica” koridora izbūve dos iespēju koridora apkārtnē esošajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem izmantot 5G dotās priekšrocības un iespējas attīstīt esošos un jaunus biznesus. “Jārada jauni tehnoloģiju pielietojumi, tostarp tādi, par kuriem šobrīd neviens neko nav dzirdējis.
Daudzām IKT kompānijām saredzu lielas attīstības perspektīvas – gan vērstas uz vadības sistēmām, gan sensoriem un lietu internetu. Tāpat liela loma būs akadēmiskajām institūcijām, kurām jāizpēta jaunās lietas.” Binde salīdzina projektu ar ziloni, kuram apkārt veidosies biznesa blusas, proti, katrs liels projekts un uzņēmums piesaista virkni mazu un vidēju uzņēmumu, kuri nodrošina darbu šaurākās nišās.
Savukārt “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa sacīja, ka 5G pārklājums “Via Baltica” koridorā varētu uzlabot satiksmes drošību, kā arī nodrošināt dažādus pakalpojumus kravu un pasažieru pārvadātājiem. “Par pašbraucošajām automašīnām šobrīd runāt gan būtu pāragri,” viņa piebilda.
Kas attiecas uz dažādiem pakalpojumiem, ko varētu sniegt 5G pārklājums “Via Baltica” koridorā, Krūmiņa piekrita Bindes sacītajam, norādot, ka daudz kas būs atkarīgs no uzņēmumiem un to idejām. “Operatoru uzdevums ir radīt kvalitatīvu infrastruktūru, kas varētu kalpot par pamatu dažādiem jauniem biznesa modeļiem, kuriem svarīgs ir ātrs un stabils mobilais internets.”
Pamats jauniem pakalpojumiem
Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācijas prezidente Signe Bāliņa, komentējot 5G projektu, saka: “5G tehnoloģija viennozīmīgi ir pamats jauniem pakalpojumiem uzņēmējdarbībā, medicīnā, transportā, lauksaimniecībā, izklaidē un daudzās citās nozarēs.
Apzinoties pienesumu, ko 5G tehnoloģija var sniegt pārvietošanās drošībai, ērtībām un ilgtspējai, digitālo ceļu jeb tā saukto digitālo transporta koridoru attīstība šobrīd aktīvi norisinās gandrīz visās Eiropas valstīs, un tai ir augsta prioritāte.
5G izvēršana “Via Baltica” maģistrālē būs pamats modernas transporta sistēmas attīstībai un dažādu jaunu risinājumu izstrādei un attīstībai, ko varētu izmantot ne tikai Latvijā, bet eksportēt arī uz citām valstīm. Jaunās paaudzes tīkls nebūs vienkārši vēl ātrāks interneta pieslēgums, bet sniegs vairākas jaunas tehniskas iespējas, piemēram, risinājumus digitālo ceļu un savienoto bezpilota auto jomā. Svarīgi, ka 5G dos jaunu impulsu viedo automašīnu un autonomā transporta attīstībā, kas patērētājiem ļaus baudīt mūsdienu tehnoloģiju satiksmes drošības risinājumus.”
