OECD: Latvijā jāuzlabo digitalizācijas līmenis 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prezentējusi Latvijas digitalizācijas izvērtējumu “Going Digital in Latvia”, kurā organizācija nav kautrējusies pakratīt ar pirkstu dažādu nepilnību virzienā, tostarp uzņēmumu digitalizācijā. Par laimi, netrūkst arī rekomendāciju, kā situāciju labot.
Pārskatā minēts, ka Latvija pēdējo gadu laikā progresējusi interneta izmantošanā, tomēr iedzīvotāji to joprojām izmanto visai mēreni, savukārt uzņēmumi digitalizācijā krietni atpaliek no citu OECD valstu uzņēmumiem. Arī digitālo prasmju jomā esam iedzinējos, kas tiešā veidā ierobežo uzņēmumu spēju labāk izmantot pieejamās digitālās tehnoloģijas.
Piemēram, vairāk nekā pusei iedzīvotāju un 67% bezdarbnieku trūkst pat pamata digitālo prasmju. Latvijā ir arī zemākais nodarbināto IKT speciālistu īpatsvars ES, bet sieviešu īpatsvars nozarē ir samazinājies no 30% 2008. gadā līdz 14% 2018. gadā. “Latvijas uzņēmumi salīdzinoši maz iegulda darbinieku prasmju uzlabošanā, īpaši attiecībā uz IKT apmācībām, turklāt dalība mūžizglītībā ir zema un mazkvalificētu darbinieku iesaistīšanās pieaugušo izglītībā – vēl mazāka.”
Kaut gan OECD atzīst, ka Latvijas ekonomika aug ātrāk nekā citās ES un OECD dalībvalstīs, joprojām ievērojami zemākā līmenī Latvijā ir darba produktivitāte. Tikai nedaudzi Latvijas uzņēmumi ir ieviesuši jaunas ražošanas tehnoloģijas, uzsākuši jaunu produktu ražošanu vai jaunas organizācijas metodes. OECD neapmierina, ka Latvijā ir ļoti maz inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU).
Bieži vien šie uzņēmumi izmanto vien pamata digitālos rīkus, kamēr līdzīgi uzņēmumi citās valstīs tehnoloģijas izmanto krietni vairāk. Turklāt uzņēmumu inovācijas lielā mērā ir vērstas uz esošo tehnoloģiju pārņemšanu, nevis uz jaunu inovāciju veidošanu, kas savukārt radītu intelektuālo īpašumu. To rāda patenta pieteikumu skaits uz vienu iedzīvotāju, kas Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā.
Inovāciju plaisu apliecina arī Latvijas eksporta specializācija produktos ar zemu pievienoto vērtību un augstu resursu patērēšanas līmeni. OECD to skaidro ar mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu lielo proporciju, kuri parasti ir mazāk inovatīvi, kā arī ar relatīvi mazo ārvalstu tiešo ieguldījumu apmēru, zem ES vidējā rādītāja. Nepalīdz arī tas, ka šos ieguldījumus Latvijā lielākoties novirza uz nozarēm, kas neveic ieguldījumus pētniecībā un izstrādē.
Ar inovācijām uzlabojot darba produktivitāti, varētu palielināt atalgojumu un būtu lielāka iespēja noturēt Latvijā kvalificētu darbaspēku. Svarīgi saprast, ka digitālās tehnoloģijas var uzlabot produktivitāti uzņēmumos visās ekonomikas nozarēs. Lielie dati un datu analīze var palīdzēt uzņēmumiem labāk izprast ražošanas procesus, klientu vajadzības un kopējo uzņēmējdarbības vidi.
Tāpat digitālās tehnoloģijas var uzlabot uzņēmumu spēju nodot ārpakalpojumu sniedzējiem galvenās uzņēmējdarbības funkcijas un piekļūt virknei finanšu instrumentu. Visbeidzot tiešsaistes platformas var uzlabot produktivitāti uzņēmumos, kuros maz izmanto tehnoloģijas produktivitātes celšanai.
Šajā ziņā nevar neminēt arī slikto situāciju pētniecības jomā. “Pētniecība un inovācijas ir īpaši zemā līmenī, pat salīdzinot ar valstīm, kurām ir līdzīgs IKP uz vienu iedzīvotāju. Turklāt pētniecībā un izstrādē gandrīz ceturto daļu ieguldījumu finansē ES.”
