“Tas liekas nereāls sapnis, bet arī Rokfelleram bija sapnis.” Kā digitalizācija ļauj apsteigt laiku 10
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
2020. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) digitālo tehnoloģiju integrācijas jomā Latvija ieņem vien 23. vietu visu ES valstu vidū, un šis rādītājs ir krietni zemāks par bloka vidējo līmeni.
Tikai 9% uzņēmumu izmanto lielos datus, tikai 18% izmanto mākoņpakalpojumus, tikai 19% uzņēmumu veic darbības sociālajos medijos, tikai 11% MVU tirgojas tiešsaistē un tikai 7% MVU apgrozījuma nodrošina e-komercija.
Lai situāciju uzlabotu, vairāku nākamo gadu laikā Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros plānots tērēt 33,85 miljonus digitālās transformācijas veicināšanai mazajos un vidējos komersantos, uzņēmumiem attīstībai piešķirot īpašus grantus.
Pieteikšanās digitālās transformācijas veicināšanai sāksies nākamā gada otrajā ceturksnī, bet pašlaik vēl noris Ministru kabineta noteikumu projekta izstrāde un saskaņošana ar Finanšu ministriju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un sadarbības partneriem.
Izsniedzamo grantu skaits nav noteikts, kā arī nav zināma maksimālā granta summa, bet līdz 2026. gada 30. jūnijamEM jāsniedz atbalsts vismaz 200 komersantiem.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka grantu programmas mērķis ir veicināt procesu digitalizācijas līmeņa paaugstināšanu produktivitātes celšanai, kā arī palielināt resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai komersantu darbības procesos.
Uzņēmējus pārstāvošās organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris gan stāsta, ka sākotnējā ANM plāna pieteikumā uzņēmumu digitalizācijas veicināšana tika paredzēta daudz šaurākā apmērā, lai gan tā ir viena no aktuālākajām problēmām: “Nozīmīga problēma ir arī digitalizācijas procesu ieviešana tieši mazākajos uzņēmumos, jo nereti mazo uzņēmumu vadītāji paši veic plašu funkciju loku, tostarp arī attiecībā uz digitalizāciju, un visam laika un resursu parasti nepietiek.”
Laikmets liek digitalizēties
Viens no uzņēmumiem, kas ne tikai domā par digitālu risinājumu ieviešanu uzņēmuma darbībā, bet arī aktīvi to dara, ir Talsu pusē esošais “Ingrid D”, kas ir Baltijā lielākais koka kātu ražotājs. Uzņēmuma dibinātājs un īpašnieks Jānis Grahoļskis uzsver, ka viņa mērķis ir uzņēmumu attīstīt līdz tādam līmenim, lai tajā bez problēmām varētu strādāt sievietes un cilvēki ar īpašām vajadzībām.
Praksē tas nozīmē – digitalizēt un automatizēt visu iespējamo.
“Tas liekas nereāls sapnis, bet arī Rokfelleram bija sapnis, citiem lielajiem uzņēmējiem bija sapņi, kuri ir piepildījušies. Soli pa solim ejam mērķa virzienā. To mums liek darīt pats 21. gadsimts – datu apstrādes, tehnoloģiju, skaitļu gadsimts.
Vienmēr esmu teicis – izejmateriāli visiem ir vieni, tirgus visiem ir viens, bet tas, kas notiek uzņēmumā, jau ir paša uzņēmuma kompetence, izpratne un zināšanas. Bez IT, datu apstrādes u.c. digitāliem resursiem šobrīd vairs iztikt nevaram,” stāsta Jānis, kura vadītajā uzņēmumā šobrīd strādā 60 cilvēku, bet ražošana notiek astoņu hektāru plašā teritorijā.
Pēdējo gadu laikā “Ingrid D” investējis līdzekļus vairākos modernizācijas projektos, kuri cēluši uzņēmuma digitalizācijas līmeni. Nesenākais – katlumājas pārbūve, kas tagad visus katlumājas procesus ļauj kontrolēt attālināti.
“Mīnusi – jāiemācās ar šiem datiem operēt, jāiemācās vadīt, pierast un sadzīvot ar jaunajām tehnoloģijām. Plusi – ja viss ir saregulēts, tad process ir tikai jākontrolē un jāskatās, vai nav nobīžu.”
Tāpat pirms trim gadiem uzstādīta jauna zāģētava, kas no apaļkokiem zāģē dēļus. Pirms tam darbiniekiem zāģis bijis jāstumj, tagad viss notiek automātiski – ierīces operators sēž pie pults, skatās ekrānā un kamerās, dzer kafiju un procesu uzrauga, bet visi dati nonāk vienotā sistēmā, kas ļauj rēķināt lietderīgo iznākumu, lai galā būtu optimālais rezultāts un arī vairāk nopelnīts.
Jānis tic, ka vienam apaļkoka kubikmetram “Ingrid D” pievieno lielāku vērtību nekā daudzas lielās zāģētavas. Par dzīvi viņš nesūdzas, norādot, ka pasūtījumi tiekot šķiroti. Būtībā pasūtījumi visam gadam jau esot nokomplektēti.
Interesanti, ka pirms pandēmijas “Ingrid D” apmēram 90% produktu eksportējis, bet tagad lielākā daļa paliek pašmāju tirgū, par ko viņš ir neslēpti priecīgs.
“Man nepatīk, ka visi uzsver eksporta nozīmi. Kāda atšķirība? Ja es saražoju sagataves, aizvedu uz Cēsīm, kur tās tālāk apstrādā un tad eksportē, – vai tāpēc esmu sliktāks? Ja manis nebūtu, tad uzņēmums Cēsīs varbūt nepastāvētu. Viņam eksports ir 100%, man nulle, vai tad tāpēc es neko nedodu ekonomikai? Jāskatās uz piegāžu ķēdi. Jebkas, ko saražo un pārdod, ir svarīgs. Eksportam nav jābūt pašmērķim, pašmērķim ir jābūt attīstībai un jauniem ieguldījumiem,” uzskata Jānis Grahoļskis.
Digitalizācija nav pašmērķis
Runājot par nākotni, nākamais attīstības posms uzņēmumā būs zaru izdabūšana ārā no koksnes. Kokam ierasta lieta, bet kokapstrādē – trūkums. Pirms 10–15 gadiem visas zarainās vietas darbinieki garinājuši ar rokām.
Tagad to dara īpaša automātiskā iekārta – cilvēkam tikai jāatzīmē zarainās vietas. Bet šo zaru atpazīšanu var veikt arī dators. Jānis pirms diviem mēnešiem viesojies Nīderlandē, kur līdzīgā ražotnē visus šos procesus veicis robots.
“Stāvēju un sapņoju. Tā ir mūsu nākotne. Tur divi cilvēki paveic tik daudz, cik mums desmit, un tie divi saņem vairāk nekā mūsu desmit kopā.”
Tāpat drīzumā būtu jāsasien kopā grāmatvedības programma ar materiālu plūsmas programmu, kuras šobrīd strādā atrauti viena no otras. Tas ļautu ienākušos baļķi analizēt līdz pēdējai detaļai, saprotot, kuri ražošanā ir vājie punkti. Viņš saprot, ka viss jaunais ir sarežģīts un nepierasts, bet stāvēt uz vietas uzņēmums nevar atļauties.
“Atceros laikus, kad grāmatvedei atnesa un nolika datoru. Teica, lai nesu to datoru prom, bet pēc kāda laika saprata, cik tomēr tā modernā tehnika ir laba. Tādi secinājumi darbiniekiem mums bijuši ne viens vien,” atceras kokapstrādes uzņēmuma vadītājs, uzsverot, ka digitalizācija nav pašmērķis.
Visu plānu realizācijai “Ingrid D” būtu nepieciešams miljons eiro, bet pirmajiem soļiem būtu nepieciešami 250–300 tūkstoši eiro. Ja iecerēto izdosies īstenot, tad “Ingrid D” būtu pasaules klases uzņēmums visos līmeņos – ne tikai runājot par ierīcēm, bet arī par datu apstrādi u. c. digitāliem risinājumiem.
Negrib palielināt darbinieku skaitu
Sarunas laikā pieskārāmies arī lietām, kuras, viņaprāt, nav pareizas un būtu jāmaina. Viena no tādām – prasība pēc lētākā. Savulaik, kad bijusi iespēja iegūt ES fondu līdzekļus, uzņēmums tiem neesot kvalificējies, jo vienreiz bijis par lielu, citreiz – par mazu, bet visos iepirkumos bijis noteikums pirkt lētāko.
“Ja mēs nopirktu lētāko ēveli, tad automātiski zaudējam konkurentiem. 80–90% gadījumu lētākais nav tas labākais. Ja gribam kā uzņēmums vai kā valsts būt labākie, mums jālieto rītdienas tehnoloģijas.”
Cita viņam nesaprotama prasība ir darbinieku skaita palielināšana.
“Tas ir noiets etaps. Mums ir jārunā par darba ražīgumu, atalgojuma celšanu un tamlīdzīgām lietām. Neviens uzņēmums negrib radīt liekas darba vietas. Mēs gribam izdarīt vairāk un panākt to, lai esošie darbinieki saņemtu vairāk.”
Jānis šajā sakarā pikti pieminēja kādu Satiksmes ministrijas projektu, kurā varēja iegūt atbalstu koplietošanas ceļu uzlabošanai. Ar nosacījumu, ja atbalsta periodā uzņēmums darbinieku skaitu palielina par 10%.
“Nu, kas tas ir? Nosacījumam būtu jābūt, piemēram, trīs miljonu apgrozījuma vietā – četri miljoni, nevis jaunas darba vietas.”
Kā sliktos nākotnes domāšanas piemērus viņš min visas valsts un pašvaldības iestādes risinājumus.
“Pašvaldība uzņēmumiem piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Labi! Kurā platformā man jādodas, lai es ievadītu nepieciešamo informāciju, nospiestu “OK” un viss notiktu? Nē, man jākopē maksājumu uzdevumi, jāpierāda, ka esam investējuši naudu, jāraksta iesniegums. Paldies, es labāk samaksāju pilnu NĪN. Kāpēc bankas var uztaisīt normālas platformas? Kāpēc “Circle K” ir normāla platforma? Apskatieties Valsts meža dienesta mājaslapu – šausmas!”
Kā būtu jābūt, viņš redzējis Vācijā, kur pircis automašīnu. Vienā klientu servisā varējis gan nopirkt automašīnu, gan pārdot vai nopirkt nekustamo īpašumu, gan apprecēties un izdarīt virkni citu lietu – darbiniecei datorā vien jāpārslēdz sistēmas.
Kurš digitalizācijas process un funkcija uzņēmumiem jāattīsta pirmais?
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
