Digitalizācija Latvijā – straujš izrāviens pandēmijas laikā 1
Vai zinājāt, ka digitalizācijas ziņā šobrīd dzīvojam nākotnē? Covid-19 pandēmija, palielinot digitālo tehnoloģiju lomu cilvēku ikdienā, ir izraisījusi strauju izrāvienu digitalizācijas procesos, un esam nonākuši aptuveni 6 gadus priekšā prognozētajai attīstībai.
Jau pirms pandēmijas digitalizācija bija sākusies un mēs lēnītēm sākām savā ikdienā ieviest attālinātu iepirkšanās ieradumu, priekšroku tomēr dodot produktu izpētīšanai klātienē, darbam no ērtā biroja krēsla un iknedēļas sarunām ar tuviniekiem klātienē.
Pandēmija ieviesa savas korekcijas – veselības apsvērumu dēļ bija krasi jāmaina ieradumi. Straujā digitalizācija ir pārvērtusi mūsu ikdienu un mainījusi veidu, kā mēs strādājam, mācāmies un izklaidējamies, radot jaunas tehnoloģiju izmantošanas tendences, kas ļaus jau drīzāk spert nākamos digitalizācijas soļus.
E-komercijas uzvaras gājiens – 5 gadu izaugsme 3 mēnešos
Līdz ar straujo vīrusa izplatību tika meklēti veidi, kā ierobežot cilvēku pulcēšanos bez īpašas nepieciešamības, kā vienu no pirmajām nozarēm digitalizējot tieši iepirkšanos.
Saskaņā ar konsultāciju uzņēmuma McKinsey & Company veiktajiem aprēķiniem e-komercija pandēmijas ietekmē piedzīvojusi negaidīti strauju izaugsmi, trīs mēnešu laikā sasniedzot piecu gadu izaugsmes līmeni.
Tā rezultātā ātrā tempā pieauga arī pircēju uzticība digitālajiem pakalpojumiem un tiešsaistes darījumiem. Tam lielisks piemērs ir arī kāds vietējais Latvijas uzņēmums, kurā pircējs novembrī iegādājies rūpnieciski ražotu māju 97 tūkstošu eiro vērtībā, pat neredzot to klātienē.
Tāpat tagad pat jaunākos viedtālruņus un citas ierīces varam iegādāties tikpat ātri un vienkārši kā pasūtīt pusdienas ar kurjera piegādi. Ja šobrīd tā šķiet kā ikdienišķa lieta, vai tāpat mēs to būtu uztvēruši arī pirms gada?
Pandēmija lika mainīt ieradumus ne tikai pircējiem, bet arī uzņēmumiem, liekot tiem strauji attīstīt digitālos pakalpojumus vai radīt attālinātas iepirkšanās iespējas no nulles. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ziņoja, ka īpaši pagājušā gada martā bija vērojams, ka palielinājās domēna vārdu reģistrācijas aktivitāte.
Tāpat Latvijas uzņēmumi aktīvāk sākuši izmantot arī mākoņpakalpojumus – 2018. gadā mākoņpakalpojumus izmantoja tikai 24% uzņēmumu, bet 2020. gadā – jau 45%.
“Digitalizācija jau pirms pandēmijas bija viens no būtiskākajiem attīstības virzieniem, kā efektivizēt uzņēmumus un valsts pārvaldi.
Pēc 2020. gada Eiropas Komisijas apkopotā “Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa datiem Latvija valsts pārvaldes digitalizācijas jomā ir piektajā vietā starp ES dalībvalstīm, bet, vērtējot pārējos kritērijus, kā iedzīvotāju digitālās prasmes un uzņēmumu iesaisti, mēs esam tikai 18. vietā.
Tas liecina, ka šajā jomā vēl ir ļoti daudz izaicinājumu. Tādēļ arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programmās iekļaujam aktivitātes, kuras vērstas uz digitālo pakalpojumu attīstību.
Šobrīd eksportējošie uzņēmumi var pieteikties atbalstam savu digitālo platformu attīstībai, tāpat šogad būs pieejami arī citi atbalsta instrumenti, kā, piemēram, atbalsts digitālajām konferencēm, procesu automatizācijai un citiem risinājumiem.
Uzņēmumiem ir jāpieņem jaunie spēles noteikumi un jāinvestē savu procesu efektivitātes paaugstināšanā, jo tie tiešā veidā ietekmēs konkurētspēju jau tuvākajā nākotnē,” uzsver LIAA direktora vietnieks Reinis Āzis.
Darbs, mācības un izklaide, neizejot no mājām
Nepieciešamība ierobežot cilvēku pulcēšanos arī darba vietās un mācību iestādēs lika ļoti strauji meklēt iespējas strādāt un mācīties attālināti. Daudzi pasaulē zināmi uzņēmumi jau publiski ziņojuši, ka liela daļa viņu darbinieku arī šogad turpinās strādāt no mājām, un daļa no viņiem varētu neatgriezties birojos arī pēc pandēmijas. Līdzīga situācija ir arī tehnoloģiju uzņēmumā Huawei.
“Jau kopš pagājušā marta vairumā no 170 valstīm, kurās strādājam, darbinieki savus pienākumus efektīvi veic attālināti, nodrošina procesu nepārtrauktību lieki neriskējot ar savu veselību,” dalās Inese Šuļžanoka, Huawei Technologies Latvia Komunikācijas vadītāja.
“Mēs ne tikai pielāgojāmies pandēmijas situācijai un sākām strādāt attālināti, bet arī tiešsaites formātā esam realizējuši virkni pasākumu – seminārus, konferences, kā arī apmācību programmu “Seeds for the Future”, kas no pagājušā gada notiek tikai tiešsaistes režīmā.
Radoši pielāgojoties pandēmijas apstākļiem, esam raduši veidu kā ne tikai nodrošināt mūsu preces un pakalpojumus mūsu klientiem, kvalitatīvus un ērtus darba apstākļus mūsu darbiniekiem, bet arī turpinām sniegt atbalstu jaunajiem talantiem, kas grasās profesionālo dzīvi saistīt ar ITK nozari.
Brīdī, kad digitalizācija ir uzņēmusi tik strauju tempu, šādi speciālisti Latvijai vajadzīgi vairāk nekā jebkad,” uzsver uzņēmuma pārstāve.
Vienlaikus ar attālināto sapulču un lekciju popularitāti, strauji audzis arī virtuālo ceļojumu un pasākumu lauciņš.
Digitalizācijas straujā izaugsme pagājušā gada laikā ļāva ne tikai doties ekskursijās pa muzejiem un vērot teātra izrādes, bet padarīja regulāru ģimenes vakaru Zoom versijas par ikdienišķu aktivitāti.
Saskaņā ar pētījumu aģentūras “MRI Simmons” veiktā pētījuma datiem, visbiežāk attālināti tiek rīkotas tieši dzimšanas dienas ballītes vai citi pasākumi ģimenes lokā. Lielu popularitāti ieguvuši ir arī attālinātie koncerti un virtuālie ceļojumi, kas ļauj cilvēkiem gūt trūkstošo kultūras devu.
Savukārt, aizslēdzot izklaides vietas, tai skaitā kinoteātrus visā pasaulē, strauji popularitāti ieguva filmas, šovi un seriāli tiešsaistē – saskaņā ar Statista datiem, 51% interneta lietotāju pandēmijas ietekmē biežāk izmanto straumēšanas platformas.
Piemēram, Netflix vien 2020. gada pirmajos trīs mēnešos reģistrējuši 16 miljonus jaunu lietotāju. Pagaidām, kamēr visā pasaulē valda pandēmija, šī digitalizētā dzīve ir mūsu jaunā realitāte.
Tik strauja digitalizācija, kāda piedzīvota pēdējā gada laikā, noteikti nav sagaidāma mierīgākos apstākļos, kad palēnām atgriezīsimies dzīvē pēc Covid-19. Tomēr šobrīd sasniegtā izaugsme noteikti kļūs par labu atspērienu tam, lai spertu nākamos soļus digitālo pārmaiņu virzienā.
