Digitālie giganti vēlas radīt milzu bankas. Vai tas raisīs grandiozas pārmaiņas finanšu sektorā? 0
Autors: Agnis Buda
Lai arī līdz šim radīts simtiem kriptovalūtu un milzu digitālās kompānijas jau iemēģina roku finanšu sektorā, tieši “Facebook” paziņojums par savas digitālās valūtas – libras – radīšanu raisa karstas diskusijas, neatstājot vienaldzīgas valdības, bankas, regulatorus un finanšu ekspertus. Ne velti – digitālie giganti vēlas veidot milzu bankas.
Izmantojot priekšrocības, ko sniedz milzīgās datubāzes un klientu skaits, daži tehnoloģiskie milži jau iesoļo finanšu pakalpojumu laukumā – ieskaitot maksājumu, naudas pārvaldīšanas, apdrošināšanas un aizdevumu jomas. Patlaban šo gigantu sniegtie finanšu pakalpojumi veido mazu daļu no to ieņēmumiem, taču, ņemot vērā šo kompāniju apmērus un klientu sasniedzamību, “Facebook”, “Amazon”, “Alphabet” vai citu ienākšana finanšu sektorā var īsā laikā raisīt grandiozas pārmaiņas.
Šeit var saskatīt arī ieguvumus. Digitālo gigantu sniegto pakalpojumu zemā pašizmaksa var būt pamatā finanšu pamatpakalpojumu izplatībai tajās zemeslodes vietās, kur liela daļa iedzīvotāju nesaņem banku pakalpojumus vispār.
Citādas digitālās valūtas projekts
“Facebook” paziņojis, ka ir gatavs 2020. gadā startēt ar jaunu kriptovalūtu. Tās vērtība būtu bāzēta uz grozu, ko veidotu pasaules galvenās valūtas un valsts vērtspapīri. Tātad projekts “Libra” pamatots ar to, ka galvenais tradicionālās naudas pievilkšanas spēks ir stabilitāte un drošība – lai arī šeit parādās jautājumi. Līdztekus “Facebook” apgalvo, ka tā izveidotā valūta būs drošs noguldījumu līdzeklis.
Librai pēc būtības jāatšķiras no bitkoina un citām kriptovalūtām, kas pēdējā laikā biežāk tiek izmantotas spekulācijām tirgū nekā maksājumu veikšanai. “Facebook” projekts paredz, ka miljardiem cilvēku pārvietos naudu, izmantojot libras pašas vai arī “Messenger” un “WhatsApp” lietotnes – tātad jaunā valūta eksistēs ārpus regulētās banku sistēmas. Projekts “Libra” pirmoreiz liek no daudziem skatpunktiem palūkoties uz pēkšņi tapušas milzu bankas darbības iespējām.
“Facebook” pārstāvju izteikumi šķiet daudzsološi, īpašs akcents likts uz labumiem, ko gūtu attīstības valstis. “Jāatceras, ka jebkura liela uzņēmuma galvenais mērķis ir pelnīt naudu, un šāds projekts ir tikai potenciāli jauns veids, kā to darīt,” “LA” komentē Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs. “Viens no libras mērķiem ir “sniegt iespēju saņemt mūsdienīgus finanšu pakalpojumus tiem 1,7 miljardiem cilvēku, kuriem nav bankas konta”. Vārdos tas skan skaisti, bet sākotnējais plāns piedāvāt “Calibra” maciņu un saistītos maksājumu pakalpojumus “pēc iespējas vairāk valstīs maksimāli ātri” tomēr liecina arī par vēlmi iekosties pīrāgā, ko līdz šim kontrolējušas bankas.”
Saskaņā ar reitingu aģentūras “Standard & Poor’s” analītiķa Mohameda Damaka pausto, libra spētu risināt daudzas problēmas, kas līdz šim piemitušas daudzām kriptovalūtām. Tomēr Damaks pārliecināts – valdības tai neļaus kļūt par “paralēlu kreditēšanas avotu ārpus centrālo banku īstenotās naudas un kredīta politikas”. “Šajā aspektā projektu “Libra” iespējams aplūkot kā maksājumu sistēmu, kas līdzinās “PayPal” vai “WeChat”, taču ar blokķēdi un valūtu,” pausts “S&P” pārskatā.
Jautājumi par datiem un skalošanu
“Facebook” paziņojums par projektu izskanējis uz kompānijai nebūt ne labvēlīga informatīvā fona. “Facebook” pēdējā laikā kļuvis par skandālu epicentru – gan saistībā ar datu konfidencialitāti, gan ar naida runu izplatīšanu, kas stimulēja genocīdu Mjanmā. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs Džovanni Butarelli ne īpaši tic “Facebook” solījumam, ka sociālā tīkla platformā savāktā informācija netiks apvienota ar finanšu segmentā gūto informāciju.
“Varētu dziļi uztraukt, piemēram, ka kompānija, kurai ir pieeja milzīgam personiskās informācijas apjomam, kas savākti caur tās mediju platformām un komunikāciju pakalpojumiem, varētu šo informāciju kombinēt ar informāciju par digitālajiem pirkumiem tiešsaistē,” pauž Butarelli.
Skaidrs, ka libras projektā paredzēti personas identifikācijas pasākumi. Tā kā šai kriptovalūtai jākļūst globālai, parādās ļoti nopietns jautājums – kā tiks identificēta piedāvātā informācija?
Šeit vērts atcerēties digitālo valūtu “Liberty Reserve”, kas strauji izplatījās ārpus tās dzimtenes Kostarikas un ko izmantoja naudas skalotāji miljardu apjomos. “Liberty Reserve” tika slēgta 2013. gadā, un vēlāk prokurori to raksturoja kā, iespējams, lielāko naudas atmazgāšanu ASV vēsturē. Šīs kriptovalūtas lietotāji pārskaitīja līdzekļus trešajai pusei – naudas konvertētājam –, kas parasti bija nelicencēta iestāde un uz ko neattiecās pienācīgs regulējums. Šī iestāde ienākušo naudu konvertēja digitālajā valūtā, un, kad līdzekļi parādījās “Liberty Reserve” kontā, tie vairs nebija izsekojami.
Zilonis porcelāna veikalā
Lai arī digitālo gigantu ieiešana finanšu pasaulē varētu paātrināt daudzas pārrobežu transakcijas un pazemināt to izmaksas – jo īpaši attīstības valstīs –, tomēr tā var satricināt banku sistēmu. Teorētiski spraigāka konkurence banku starpā sekmē inovāciju ieviešanu un labākus pakalpojumus, tomēr vienlaikus parādās lielāki riski banku sektora stabilitātei. Acīmredzami spēles laukums starp digitālajiem gigantiem un bankām vēl tikai jāfiksē.
“The Financial Times” publicētajā rakstā Kriss Hjūzs, viens no “Facebook” līdzdibinātājiem, pauž pieņēmumu, ka līdz ar libras parādīšanos kontrole pār naudas un kredīta politiku no centrālo banku rokām pāries privāto gigantu rokās. Pēc Hjūza domām, jaunā valūta var kļūt pievilcīga daudzu attīstības valstu iedzīvotājiem – šis apstāklis nacionālajiem regulatoriem traucēs kontrolēt naudas masas apjomu: “jo mazāk rūpiju vai liru valsts pilsoņu rokās”, jo mazākas regulatora iespējas, kas ir bīstami “ekonomiskā stresa” periodos.
Pastāv iespēja, ka projekta “Libra” rezultāts būs “ēnu banka” ar grandiozu lietotāju skaitu. “Facebook” neplāno radīt vienīgi “steiblkoinu” – kriptovalūtu ar piesaisti vairākām valūtām un aktīviem. Digitālais gigants paudis savus nodomus veidot platformu visu finanšu produktu atbalstam, tostarp aizdevumiem un kredītiem. Tādējādi operācijām jānorisinās ārpus tradicionālās banku sistēmas, kas radītu milzu neregulētas aktivitātes uz precīzi piemērotas uzraudzības neesamības fona.
“Facebook” ir 2,4 miljardi lietotāju, “WhatsApp” – 1,5 miljardi. Tā kā “Facebook” izveidojis attiecības ar septiņiem miljoniem reklāmdevēju un vairāk nekā 90 miljoniem mazā biznesa veicēju, librai ir visas iespējas kļūt par globālo valūtu īsā laikposmā.
Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs pēc G7 finanšu ministru tikšanās paziņoja, ka jānovērtē iespējamie riski, kad kriptovalūtas var destabilizēt nacionālās valūtas. Un piebilda: “Mēs nevaram būt vienisprātis par to, ka privāta kompānija rada savu valūtu bez jebkādas demokrātiskas kontroles.”
Centrālām bankām – sava kriptovalūta
Digitālo gigantu iniciatīvas jau rosinājušas centrālo banku rīcību. Līdz šim to vadītāji nepievērsa īpašu uzmanību tādām kriptovalūtām kā bitkoins, kuru kurss ir ļoti svārstīgs un kuru vispopulārākais izmantošanas veids ir to pirkšanas un pārdošanas darījumi.
Starptautisko norēķinu bankas (SNB) ģenerālmenedžeris Ogastins Karstenss nesen “The Financial Times” atklājis, ka SNB atbalsta daudzas centrālās bankas to centienos attīstīt un pētīt digitālās valūtas. “Un var izrādīties, ka – ātrāk, nekā iedomājamies – tām pastāv noteikts tirgus un mēs būsim spējīgi nodrošināt centrālo banku digitālo valūtu apriti,” piebilst Karstenss. Pērn 70% no 60 SNB monitorētajām centrobankām strādāja pie nacionālo kriptovalūtu izlaišanas.
Izrādās, ka arī centrālās bankas iesoļo līdz šim neizpētītā teritorijā un drīz piedāvās pašas savus kriptoprojektus. Vistuvāk tam ir Zviedrija.
Kavēšanās un ierobežojumi
Jāatzīmē, ka “Facebook” spēlē iesaistījies ievērojami vēlāk nekā Ķīnas tehnoloģiskie milži, kas jau iekarojuši dominējošu stāvokli savas valsts finanšu industrijā. Ķīnas patērētāji izmanto tehnoloģisko kompāniju mobilos maksājumus par precēm un pakalpojumiem apjomā, kas saskaņā ar SNB datiem veido 16% no valsts ekonomiskās produkcijas 2017. gadā. Citās valstīs šis rādītājs ir zem 1%.
Neviens nenoliedz, ka librai piemīt reāls potenciāls. Tomēr finanšu eksperti, bankas, valdības un pat kriptovalūtu aizstāvji ir visai vienprātīgi, ka projekts tādā veidā, kā to izstrādājis “Facebook”, nedrīkstētu tikt palaists. Lai arī digitālais gigants noskaņojies startēt projektu 2020. gada pirmajā pusē, pirmkārt uzraudzības nepilnīgums no regulatoru puses var radīt kavēšanos vai arī projekta ierobežojumus sākotnējā stadijā.
