Digitāli. Zaļie mērķi dabas sargāšanai 0
Autors: Haralds Teiermanis
Šķiet laikā, kad zemeslodi satricina kara šausmas, otrajā plānā atkāpušās daudzas ilgtermiņa apņemšanās. Taču šis ir izcils brīdis, lai gatavotu savus risinājumus nolūkā mērīt labāk, analizēt efektīvāk un – strādāt, lai klimata konferencēs ievirzītie mērķi tehnoloģiju uzņēmumiem tiktu iedzīvināti reālos sasniegumos.
Pirms vairāk nekā 20 gadiem Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) – 2000. gada septembrī uzsāka iniciatīvu “Global impact”. Vēlāk tā tika papildināta ar virkni mērķu un tapa ANO 2006. gada 9. oktobra paziņojums par iniciatīvām “Global Compact” un “Global Reporting”, kā arī atbildīgas investēšanas principiem, kurus ANO uzsāka īstenot 2006. gada janvārī un kurus koordinē ANO Vides programma “Finance Initiative” un iniciatīva “Global Compact”.
Šo darbību būtība ir mudināt uzņēmumus visā pasaulē pieņemt ilgtspējīgus lēmumus ikdienā un sociāli atbildīgi ziņot par to īstenošanu.
Pirms dažām dienām Huawei saņēma ANO “Global Compact” apbalvojumu (United Nations Global Compact(UNGC)). Šis Apvienoto Nāciju organizācijas novērtējuma apbalvojums ir pierādījums nerimstošam mērķim mazināt tehnoloģiju radīto ietekmi uz planētas ekosistēmu.
Huawei jau vairāku gadu garumā īsteno virkni projektu, kuri apvienoti zem tematiskā “Tehnoloģijas labākai planētai”. Tie ir gan enerģijas radīto kopapjomu un izmaksu samazināšanas projekti, gan vides situācijas aktīva monitoringapiemēri.
Bieži medijos lasām anglicismu – “lielā bilde”, ar nodomu, ka aiz maziem darbiem svarīgi saredzēt notikumu kopainu. Huawei ikdienā cenšas “bildes” gabaliņus piepildīt ar patiesi zaļi domājošu saturu. Tā piemēram ūdensdrošā pārklājuma apjoms, Huawei viedtālruņu produkcijas iepakojumam vien mazināts par vairākiem procentpunktiem, kas savukārt uz katriem desmit miljoniem pārdoto Huawei viedierīču nozīmē ietaupītas un dabā nenonākušas plastmasas apjomu 46.3 tonnu apmērā. Un tas ir tikai viens piemērs no desmitiem un simtiem šķietamo sīkumu, kurus globālā tehnoloģiju koncerna darbinieki visdažādākajos līmeņos iedzīvina kā daļu no lielās – pārdomātās ekonomijas Huawei iekšienē.
Kādā no savām aktuālajām uzrunām ANO Vides programmas vadītāja Ingera Andersena (Inger Andersen) norādīja uz trim galvenajiem taktiskajiem mērķiem, kurus sabiedrībai svarīgi sasniegt sadarbojoties ar tehnoloģiju uzņēmumiem.
Pirmām kārtām – mērījumiem par planētas eko stāvokli jābūt labākiem, precīzākiem un aptverošākiem. Pašlaik mazāk kā 60% no vides situācijas indikatoriem var tikt izmērīti pastāvīgi (nevis kampaņu un atsevišķu projektu ietvarā). Skaidrs, ka lai sekotu planētas “pulsam” jāspēj šo pulsu nomērīt ar metodēm, kuras neliek sevi apšaubīt. Otrkārt – ANO un tālredzīgi domājošai sabiedrībai kopumā jāspēj sniegt labāku un saprotamāku informāciju.
Kā apgalvoja Andersena – vides un ilgtspējas temati nepilnīgi nonāk pie tiem diviem miljardiem patērētāju sabiedrības pārstāvju, kas regulāri izmanto dažādas e-komercijas platformas. “Padarīsim ilgtspēju, kā šo cilvēku galveno izvēli” aicināja ANO pārstāve, norādot, ka divas trešdaļas no planētas nākotnei kaitīgajiem oglekļa izmešiem attiecas tieši uz privātajām mājsaimniecībām.
Savukārt trešais Vides programmas vadītājas pieminētais mērķis – digitālajām tehnoloģijām ir jābūt tiltam starp kapitālu un ilgtspēju. Jau šobrīd, attīstoties digitālajai transformācijai lielākajā daļā tautsaimniecības sektoru, ir nesalīdzināmi lētāk un ērtāk iekļaut vides un ilgtspējas indikatorus tajos digitālajos rīkos, kas nodrošina uzņēmumu un klientu ikdienas vajadzības.
Rīgā notiks starptautisks 48 stundu hakatons “City to Sea”, lai veicinātu inovatīvu un ilgtspējīgu risinājumu izstrādi misijas “Jūra 2030” ietvaros. Vai šajā iecerē iesaistīsies arī tie studenti, kuri apmeklēja Rīgā notikušo Huawei tehnoloģiju ceļojošo izstādi (roadshow) un vai hakatona dalībnieki ieklausīsies ANO pārstāvju ierosmēs – rādīs laiks.
Taču jau šodien ir pilnīgi skaidrs, ka 2022.gads ir tas atskaites brīdis, kad Latvijā nepieciešams ne tikai domāt “pa jaunam”, bet arī rīkoties, lai globālie notikumi mūs ļautu uzlūkot kā viedus un tālredzīgus partnerus, ar kuriem sadarboties pasaulē atzītiem globāliem tehnoloģiju uzņēmumiem. Tādai jābūt “lielajai bildei” Latvijas digitalizācijas ceļā.
