Mobilo sakaru operatoru digitālās transformācijas. Tuvākā nākotne 5G zīmē 1
Jau trešo gadu pēc kārtas vislielāko apgrozījumu nozarē uzrādījis “LMT”. Uzņēmuma prezidents Juris Binde atklāja, ka tikai ar datu pārraidi un saturu nav iespējams turpināt dinamisku attīstību, tāpēc jāattīsta jauni biznesa virzieni, izmantojot 5G dotās iespējas.
5G izpēte un attīstība
“”LMT” 2020. gada prioritāte būs investīcijas 5G izpētē un attīstībā, lai strauji virzītu inovatīvu biznesa modeļu un IKT risinājumu izveidi dažādām tautsaimniecības nozarēm.
Jāapzinās, ka 5G pirmkārt ir industriāls tīkls, kura iespējas noteiks ne tikai tīkla infrastruktūras attīstība, bet arī uzņēmumu un valsts organizāciju gatavība digitālajai transformācijai.
Tāpēc “LMT” nostiprinās savu kompetenci gan kā 5G infrastruktūras attīstītājs, gan arī kā tehnoloģiju konsultants un risinājumu izstrādātājs un integrators,” nākotnes perspektīvu iezīmē Binde.
“LMT” nolēmis nākotnē fokusēties uz četrām jomām – mobilitāti, droniem, lietu internetu, kā arī sabiedrības drošību.
“Lielākā daļa pasaules operatoru mokās ar eksistenciāliem jautājumiem – ko darīt tālāk? Viņi negrib būt tikai datu pārraides kanāls, bet realitātē ļoti maz ir tādu, kas tiešām mēģina kaut ko darīt, lai uzņēmuma pielietojums būtu pievienoto vērtību radošs gan operatoram pašam, gan sabiedrībai, gan industrijai.”
Pērn “LMT” tīkla attīstībā ieguldīja 25 miljonus, un apmēram tikpat plānots ieguldīt arī šogad. Prieks, ka “LMT” sācis sadarbību ar mūsu pašu “Mikrotik”, kas 4G un 5G datu pārraidei izstrādājis rūteri.
Savukārt no izstrādātajiem lietu interneta risinājumiem sarkanās gaismas noteikšanas sistēma darbojas Liepājā, viedās gaismas ir Rīgā, vairākas kameras uzstādītas Daugavpilī, Valsts meža dienestam ir ugunsdrošības kamera, bet Rīgas brīvosta izmanto dronu piesārņojuma atklāšanai. Viedās notekas vēl tiek izmēģinātas.
Nozīmīgs process nākotnē, pēc Bindes domām, būs digitālā transformācija, kas aprakstīta arī Nacionālajā attīstības plānā.
“Runa ir par to, kā palielināt Latvijas uzņēmumu produktivitāti, palielināt labklājību, kā paaugstināt valsts konkurētspēju.
Digitālā transformācija ir iespēja, bet tikai tad, ja veco sistēmu nojauc un jaunās inovācijas cikliski ceļas no vecajām. Tabulas pārcelšana no rūtiņu klades uz “Excel” nav digitālā transformācija – tā ir tikai pirmā fāze.
Kad dati ir savākti un veikts optimizācijas process, nepieciešama paša biznesa digitālā transformācija, kas ir visu procesu maiņa. Tā ir arī procesa sarežģītākā daļa, tāpēc daudzi baidās to darīt.”
“Anete” runās šogad
Veiksmīgs gads padevies arī “Tet”, kas pērn pavasarī mainīja zīmolu. Kaut arī “Tet” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis “LB” uzsvēra, ka aizvadītais gads bijis izaicinājumu pilns, tas kopumā vērtējams pozitīvi – sasniegts gan apgrozījuma rekords pirmo reizi kopš 2008. gada, gan audzēti eksporta rādītāji, noturētas pozīcijas arī pamata biznesā – interneta un televīzijas tirgū, kā arī audzētas jaunās biznesa līnijas.
Gulbis norādīja, ka ikviens nozares uzņēmums pērn saskārās ar konkurences saasinājumu, gan apvienojoties vietējiem spēlētājiem, gan arvien aktīvāk ienākot pasaules spēlētājiem.
Darbinieku attīstīšana un noturēšana
Par lielu izaicinājumu viņš nosauca arī talantīgu darbinieku attīstīšanu, noturēšanu un piesaistīšanu.
“Īpaši svarīgi tas ir IT un jauno profesiju jomās, piemēram, darbam ar lielajiem datiem, mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem.
Tādēļ konkurējam ar interesantiem projektiem, iespēju attīstīt savas idejas iekšējā inovāciju čempionātā, mūsdienīgu darba vidi un elastīgu darba pieeju,” sacīja Gulbis.
Arī “Tet” darbībā neiztiek bez 5G pieminēšanas, jo 5G tīkla izbūvei pie katras bāzes stacijas būs jāpievelk optiskais internets. Gulbis gan ir pārliecināts, ka vēl ilgi optiskais internets būs pārāks: “Jārēķinās, ka tās būs milzīgas investīcijas un 5G izbūve notiks ļoti pakāpeniski –
optiskais internets vēl ilgu laiku būs daudz ātrāks un stabilāks nekā mobilais internets.”
Tehnoloģijas un izklaide
Šogad “Tet” turpinās stiprināt abas uzņēmuma zīmola sastāvdaļas – tehnoloģijas un izklaidi. Kopš gada sākuma klientiem ir pieejama jauna mākoņskaitļošanas platforma “TetCloud”, bet paralēli uzsākts darbs pie datu centru kapacitātes paplašināšanas, ko plānots nodot ekspluatācijā 2021. gada pavasarī.
Uzņēmums arī stiprinās IT drošības pakalpojumu līniju, attīstot nesen izveidoto Drošības vadības centru (SOC), paplašinot pakalpojumu klāstu un kvalitāti, ieskaitot IT auditu, ievainojamību diagnostikas, datu aizsardzības konsultāciju, DDoS aizsardzības un citus pakalpojumus.
Gaidīts notikums būs balss sintēzes projekta pabeigšana, kas rezultēsies ar to, ka “čatbots” “Anete” sāks runāt. Tiks turpināts darbs arī pie mašīnmācīšanās risinājumu attīstības, īpašu vērību veltot tīkla kvalitātes algoritmiem.
5G kā mārketinga ierocis
“Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vansovičs uzsvēra, ka 2019. gads uzņēmumam bijis ļoti labs, ko pierāda peļņas un rentabilitātes rādītāji.
Tomēr Vansoviču apbēdina situācija valsts un pašvaldību iepirkumu jomā, kur valdot izteikts favorītisms par labu vienam tirgus spēlētājam. “Pēc mūsu aprēķiniem, ministrijas un tās padotības iestādes par sakariem pārmaksā ap vienu miljonu eiro līguma termiņa laikā.
Esošajā tirgus situācijā un konkurences apstākļos, kas valda mobilo sakaru nozarē Latvijā, tas nav normāli. Dažos iepirkumos mums nebūtu bijis iespējams uzvarēt, pat ja startētu par velti.”
Runājot par nozares tendencēm, protams, lielākais notikums ir 5G. “Mums šobrīd ir trīs bāzes stacijas, un šogad plānojam uzstādīt vēl vairākas.
Visi “Tele2″ klienti, kuriem ir 5G atbalstošas viedierīces, varēs izmantot 5G tīklu, kur tas ir pieejams.”
Jaunas biznesa nišas
Vansovičs prognozē, ka nozares uzņēmumi turpinās meklēt arvien jaunas biznesa nišas, ko sniedz mobilā interneta un viedierīču attīstība.
“Mobilo sakaru operatori šobrīd eksperimentē izklaides lauciņā, “fintech”, lietu interneta, izglītības jomā u.c.
Mēs, piemēram, esam iegājuši apdrošināšanas biznesā, piedāvājot KASKO apdrošināšanu saviem klientiem. Šobrīd gan šie vairāk ir meklējumi jeb eksperimenti ar skatu nākotnē, jo vēl joprojām lielākos ienākumus mobilo sakaru operatoriem nodrošina to pamatbizness – mobilie sakari un internets.”
Sarežģīts mājasdarbs
Kā vienīgais no “lielā četrinieka” telekomunikāciju uzņēmumiem savus finanšu rādītājus vēl nav atklājusi “Bite”, bet uzņēmuma vadītājs Kaspars Buls solīja, ka “Bite” būs saglabājusi visstraujāk augošā mobilo sakaru operatora titulu.
Arī Buls par galveno aktualitāti nosauca 5G staciju atklāšanu. “Fakts, ka mums ir visvairāk pieejamo 5G frekvenču, uzņēmumam dod zināmas priekšrocības, jo ar to palīdzību iespējams nodrošināt ievērojami lielāku interneta ātrumu.
Jāņem vērā, ka 5G ieviešanā visiem operatoriem ir vēl ļoti daudz sarežģītu mājasdarbu, kas skar arī infrastruktūras izbūvi. Paredzu, ka 5G bāzes staciju uzstādīšana prasīs daudz izaicinājumu, īpaši ņemot vērā sabiedrības piesardzību tehnoloģiju inovāciju priekšā.
Jau tagad novērojam, ka, ieviešot 4G+ tehnoloģiju un uzstādot, piemēram, tīkla pastiprinātājus iekštelpās, pat tirdzniecības centros atsaucība ir zema vai pat noraidoša.
Ņemot vērā sabiedrībā valdošo noskaņojumu par 5G tehnoloģu, bāzes staciju saskaņošanas process būs vēl sarežģītāks un laikietilpīgāks,” prognozē Buls, atklājot, ka šogad tiks uzstādītas apmēram 10 5G bāzes stacijas Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās.
Pilnvērtīgs 5G pārklājums līdz 2023.gadam
Uzņēmumā plāno, ka pilnvērtīgu 5G pārklājumu visā Latvijā izdosies nodrošināt līdz 2023. gadam, kad tirgū arī būs vairāk 5G tehnoloģiju atbalstošas ierīces un risinājumi.
Lai ar to veiksmīgāk tiktu galā, pērn “Bite” un “Tele2” parakstīja vienošanos par kopīga radiopiekļuves tīkla izveidi Latvijā un Lietuvā, dibinot kopuzņēmumu “Centuria”, kas sabiedrībā un nozarē izraisīja zināmu rezonansi.
“Radiopiekļuves tīkla koplietošana ir vispārpieņemta prakse pasaulē – atsevišķās valstīs šādi kopuzņēmumi darbojas pat 18 gadu,” saka K. Buls.
