Digitālās prasmes: durvis uz nākotni 4
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšanai no Atveseļošanās fonda (AF) jaunajā plānošanas periodā plānots atvēlēt vairāk nekā 17 miljonus eiro.
Investīciju mērķis ir turpmākajos sešos gados ievērojami palielināt speciālistu skaitu ar augsta līmeņa digitālajām prasmēm, kas spēj izmantot augstās tehnoloģijas zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgu jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai dažādās nozarēs. Tāpat mērķis ir radīt augstākās izglītības, zinātnes un industrijas sadarbību, kas veicina inovācijas ar maksimālu komercializācijas un eksporta potenciālu.
Gan studentiem, gan pasniedzējiem
AF investīciju mērķis šajā programmā ir privātā un publiskā sektora speciālisti, akadēmiskais un zinātniskais personāls un studenti, biedrību, nodibinājumu un sociālo saimniecības darbību veicēji. Jau šā gada vasarā valdībā pieņemtie noteikumi liecina, ka paredzēts apmācīt plašu speciālistu loku. Investīciju rezultātā līdz 2026. gada 30. jūnijam to uzņēmējdarbības, akadēmiskā un valsts sektora speciālistu un studentu skaitam, kam ir padziļinātas digitālās prasmes kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas datošanas un valodu tehnoloģiju jomā, jāsasniedz vismaz trīs tūkstošus.
To skaitā lauvastiesa jāapmāca augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā – vismaz divus tūkstošus speciālistu, valodu tehnoloģiju jomā – vismaz 820, bet kvantu tehnoloģiju jomā – vismaz 180. Jau līdz nākamā gada beigām jābūt izstrādātiem vismaz 14 jaunu studiju modeļiem, to skaitā augstas veiktspējas skaitļošanas jomā – vismaz 10, valodu tehnoloģiju jomā – vismaz diviem un tikpat arī kvantu tehnoloģiju jomā.
Savukārt nākamo četru gadu laikā jābūt izstrādātam vismaz 21 studiju modulim – gan augstas veiktspējas skaitļošanas jomā, gan valodu un kvantu tehnoloģiju jomās. Šajā laikā būs jāgatavo un jāapmāca vismaz 35 pasniedzēji, kas pasniegs augsta līmeņa digitālās prasmes un veiks pētniecību, bet zinātnisko publikāciju skaitam valodu un kvantu tehnoloģiju jomā jāsasniedz vismaz 55.
Tāpat nākamo četru gadu laikā papildus jāpiesaista vismaz divi miljoni eiro pētniecības un inovāciju jomā, kur pusei jābūt valodu tehnoloģiju jomā, bet otrai pusei kvantu tehnoloģiju jomā. Vienlaikus būs jāapmāca vismaz 665 speciālisti ar padziļinātām prasmēm kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas datošanas un valodu tehnoloģiju jomā.
Valoda un kvanti
Investīcijas augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā paredz attīstīt projektus kādā no prioritārajiem virzieniem tautsaimniecības atveseļošanai un transformācijai. Piemēram, tā var būt mākslīgā intelekta un datu lietošana veselības aprūpē un medicīnā, jaunu zāļu izstrādē, tostarp attēlos balstīta diagnosticēšana, 3D un genomika, bioinformātikas un datu zinātnes attīstība. Tāpat iespējama sarežģītu fizikālu sistēmu inženiermodelēšana un mehānisko, aerodinamisko, elektrodinamisko īpašību simulācija augsto tehnoloģiju, būvniecības un transporta jomā.
Paredzēts atbalstīt projektus, ko varēs izmantot bioekonomikā un mežsaimniecībā, kā arī mākslīgā intelekta rūpniecisko pielietojumu projektus un digitālos risinājumus publisko pakalpojumu attīstībā. Savukārt valodu tehnoloģiju jomā paredzēts atbalstīt projektus, kas paredz attīstību nacionālo valodas resursu un to izmantošanas un analīzes platformās, valodas modeļu un rīkkopas teksta automātiskai analīzei un sintēzei un valodas tehnoloģijas audiovizuālo materiālu apstrādei. Tāpat paredzēts atbalstīt tehnoloģijas, rīkus un infrastruktūras valodas tehnoloģiju prasmju apguvei un iekļaujošas izglītības sekmēšanai un tulkošanas procesa automatizācijas platformu tulkošanas tehnoloģiju izstrādes un izmantošanas apmācībai. Savukārt kvantu tehnoloģiju jomā paredzēta kvantu algoritmu un programmatūras jomas attīstība, kvantu sensoru un ierīču un kvantu komunikāciju attīstība.
Gatavi iesaistīties
Kā vadošie partneri šajā jomā izvēlēti Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), par sadarbības partneriem valodu jomā varēs piesaistīt gan LU Matemātikas un informātikas institūtu, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, “Tildi” un citus, bet kvantu tehnoloģiju jomā – LU Cietvielu fizikas institūtu, Rīgas Tehnisko universitāti un LU Matemātikas un informātikas institūtu. Valdības noteikumi gan neaizliedz projekta īstenošanā iesaistīt arī citas institūcijas, to skaitā var piesaistīt arī reģionu augstskolas, skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta direktores vietniece augstākās izglītības un zinātnes attīstības jomā Inese Kašurina.
Gatavību iesaistīties Atveseļošanās fonda finansētajos projektos pauž arī Liepājas Universitātes (LiepU) vadība. Lai arī pašlaik valda neskaidrība par augstskolas pievienošanu Latvijas Universitātei vai Rīgas Tehniskajai universitātei, LiepU rektore Dace Markus uzsver – Atveseļošanās fonda finansējums ļaus realizēt nozarei svarīgus projektus. Augstskola gatava īstenot projektus gan jauno mediju mākslā, gan citās jomās. Jau pašlaik universitāte sadarbībā ar citiem partneriem īsteno projektus, kuros iesaistījušās vairākas augstskolas.
“Šajos projektos kā minimums bija jābūt trīs partneriem, bet LiepU kā vadošam partnerim to ir vairāk – Daugavpils Universitāte, Vidzemes Augstskola, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un Latvijas Jūras akadēmija. Projekta galvenais mērķis – sniegt sabiedrībai iespēju paaugstināt digitalizācijas prasmes,” stāsta LiepU Dabas un inženierzinātņu fakultātes dekāne, profesore Anita Jansone. Pamatā šo prasmju paaugstināšanai tiek izmantots “Iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvars DigComp”, kurā noteikti astoņi digitalizācijas prasmju līmeņi. Mērķis ir sniegt iespēju iedzīvotājiem ar studiju kursu palīdzību sasniegt vismaz piekto digitālo prasmju līmeni.
LiepU projektā tiek izmantotas jau iepriekš veiktās iestrādnes Valsts pētījumu programmas projektā “ARTSS – Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem”, kurš ieguvis LZA atzinības rakstu un kura laikā tika izstrādāta īpaša mācību analītikas metodika. “Šo metodiku attīstām un iepriekšējā projekta ietvaros uzrakstījām digitalizācijas stratēģiju, kas bija par pamatu jaunā projekta izstrādei. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tiks ieviesta metodika, uz kā pamata sabiedrība iegūs zināšanas digitalizācijas jomā. Metodika nozīmē to, ka speciālisti var sekot līdzi tam, kā cilvēki mācās.
Atbilstoši metodikai un tehniskajiem parametriem mēs izstrādāsim vismaz 40 studiju kursus – gan oriģinālos, gan pielāgotos. Galvenais – lai tas atbilstu “DigComp” standartam. Izpētījām, kādi augsta līmeņa e-studiju kursi darbojas, un tad izvēlējāmies augsta līmeņa pasaules spēlētājus – “Coursera” un “edX” – un pirksim licences uz kursiem, lai tos adaptētu mūsu sabiedrībai un nodrošinātu standarta digitālo prasmju apguvi atbilstoši 5. līmenim. Vienlaikus tiks izstrādāti arī oriģinālie kursi jomās, kur līdz šim to pietrūka,” stāsta LiepU Dabas un inženierzinātņu fakultātes dekāne, profesore Anita Jansone.
Kāda būs metodika? Tas nozīmē, ka katrā tēmā būs ievirzes jautājumi, lai noskaidrotu cilvēka zināšanu apjomu, kam sekos mācīšanās un noslēgumā būs pašpārbaudes jautājumi, kas ļaus pārliecināties, vai viela ir apgūta. Pēc tam, izmantojot mācību analītiku, analizēsim, cik viegli vai grūti bija mācīties, un atbilstoši iegūtiem rezultātiem pilnveidosim studiju kursus. LiepU izmanto arī labi zināmo rīku “Fit4internet”, kas ikvienam ļauj noteikt savu zināšanu līmeni.
Tieši šo rīku arī vajadzēs izmantot ikvienam, kurš būs apguvis jaunos LiepU vadībā izstrādātos kursus. “Mēs arī būsim mentori, kas palīdzēs apgūt zināšanas ikvienam, kam radīsies jelkādas neskaidrības,” uzsver LiepU Dabas un inženierzinātņu fakultātes dekāne, profesore Anita Jansone. Viņa arī uzsver, ka šie projekti nav vērsti uz IT speciālistiem, bet sabiedrību kopumā – studentiem, mācībspēkiem un ikvienu iedzīvotāju.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
