Digitālās pasaules neredzamos noslēpumus atklās “Starpliktuve” 0
Piektdien, 27. septembrī, plkst. 17.30 koncertzālē “Lielais dzintars” mūsdienu mākslas festivāla “Liepājas Mākslas forums” ietvaros jauno mediju mākslinieki aicina uz izstādes “Starpliktuvē” atklāšanu, LA.lv uzzināja koncertzālē.
“Starpliktuvē” sešpadsmit talantīgi mākslinieki pēta cilvēka attiecības ar tehnoloģijām, savos darbos atkailinot pārspīlētās gaidas pret tehnoloģiju veiktspēju un demistificējot to darbības principus.
“Ikdienā strādājot mākonī, ik pa laikam saskaramies ar iznirstošo logu, kas vēstī, ka dokuments “kopēts starpliktuvē”. Kāda ir šī telpa, kam dots visnotaļ mītiskas vietas nosaukums?” par izstādes ideju stāsta tās kuratores – Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijas vadītāja Anna Priedola un māksliniece, neatkarīgā producente Ieva Vīksne.
Jauno mediju mākslas izstādes mākslinieki pēta to, ko dēvē par imaginārajiem medijiem, caur saviem darbiem ļaujot skatītājam fiziski iekāpt attēlu telpās, lai izpētītu, kas norisinās starpliktuvē – nesataustāmajā dimensijā, kurā tiek glabāti pārāk sarežģīti vārdi, paroles un rēķinu numuri, nepabeigtas domas un nenosūtītas vēstules, iespējami apkaunojošas atmiņas, mēmes, kas personiskajām reakcijām uzliek popkultūras šablonus, un ar izplatīšanas ierobežojumiem aplikti attēli.
“Starpliktuvē glabājas pagaidu lietas. Viss, kas gaida īsto mirkli, bet mēdz uznirt visnepiemērotākajā brīdī,” secina Anna Priedola.
Izstādē ar savām interaktīvajām skaņas, gaismas un video instalācijām, 3D animācijām, AR (paplašinās realitātes) vides un video darbiem piedalās 16 talantīgi mākslinieki, kuri visi sevi saista kā ar Liepāju, tā jauno mediju mākslu.
Gints Gabrāns savā darbā vizualizējis starpliktuvi – bezgalīgu glabāšanas pasauli. Projekta “Trūdi” ietvaros viņš veidojis kompostu no vietējās mākslas telpas aprites digitālajām paliekām paplašinātās realitātes lietotnē SAN. Liepājā izstādītais SAN virtuālais objekts “Trūdi” būs klons no darba, kas šobrīd atrodas pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un tika kompilēts īpaši Purvīša balvai 2018.
Pēters Riekstiņš darbā no sērijas “Atpakaļ gaismā” uzlauž datu glabāšanas ierīces, no iztīrītām datoru atmiņām atjauninot pasu kopijas un citus vērtīgus personas datus.
Savukārt interaktīvajā video instalācijā “Garāmgājējs”, ko Riekstiņš radījis kopā ar Jāni Jankevicu, skatītājs varēs iekāpt attēlu telpā un reāllaikā mijiedarboties ar savām pagātnes kopijām.
Rasma Kroģere un Diana Mikanova izstādē modelē distopisku nākotni, kurā cilvēces sapņi glabājas mākonī.
Gustavs Lociks smalki atveido ainu, kurā daba un dati saplūduši vienā ainavā, skatītājam liekot uzdot jautājumu, vai viņš atrodas fiziskā vai virtuālā realitātē, vai kaut kur starp tām.
Mediju tehnoloģijas ir nesaraujami saistītas ar iztēles telpu. Ieva Vīksne, Anna Priedola un Andrejs Poikāns izgaismo imagināro slāni un mītus, kas apvij mūsdienu tehnoloģijas.
Savukārt Gunta Dombrovska savā darbā “Smadzeņu vēstījums” realizējusi mūžseno cilvēka sapni par telekinēzi, skatītājam ļaujot spēlēt mūzikas instrumentu ar domu spēku un vienlaikus nonākt saskarsmē ar citādi nenovērojamajiem procesiem paša ķermenī.
Tehnoloģijas kā tiltu uz nezināmo, neredzamo, nesajūtamo izmanto arī skaņas mākslinieki Reinis Naļivaiko un Krista Dintere, liekot saklausīt mūzikas instrumentu iekšējo balsi jeb to materiālam raksturīgo frekvenci darbā “Introverti”.
Bet Rihards Vītols ļauj iejusties Amazones lietusmežos mītoša insekta ādā, sadzirdot ūdens kustību koku stumbros sev visapkārt.
Ieeja izstādē – bez maksas.
