Digitālās dzīves kvalitāte Latvijā atpaliek no kaimiņiem 0
Pirmajā Digitālās dzīves kvalitātes indeksā Latvija ierindota 39. vietā no 65 valstīm, atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas, kas ieņem attiecīgi 23. un 28. vietu.
Privātuma aizsardzības kompānija “Surfshark” pētījumā aplūkoja 65 pasaules valstis.
Tās vērtēja pēc interneta savienojuma ātruma, tā cenas pieejamības, kiberdrošības, datu aizsardzības likumiem un elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem, kā arī citiem kritērijiem.
2019. gadā par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti atzīta Austrālija, kam seko Francija, Singapūra, Norvēģija, Japāna, Kanāda, Dānija, Dienvidkoreja, Itālija un Zviedrija.
ASV ierindotas 11. vietā, Lielbritānija ieņem 17. vietu, Vācija ir 19. pozīcijā, Krievija ieņem 27. vietu, Ukraina – 43. vietu, bet Ķīna – 47. vietu.
Viens no galvenajiem secinājumiem pētījumā ir tas, ka labi attīstīta interneta infrastruktūra negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem, ja citi faktori, piemēram, valsts kiberdrošība vai personas datu aizsardzības likumi, nav labi.
Visas trīs Baltijas valstis saņēmušas visaugstāko vērtējumu – 1 – datu aizsardzības likumu kritērijā, arī izklaides satura pieejamībā visām valstīm ir vienāds vērtējums – 0,75 punkti.
Gandrīz visos pārējos kritērijos Latvija atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm. Piemēram, mobilā interneta vidējais ātrums mūsu valstī, pētnieku vērtējumā, ir 30,03 megabiti sekundē (Mbps), kamēr Igaunijā un Lietuvā tas ir attiecīgi 41,7 un 41,14 Mbps.
Savukārt platjoslas internets visātrākais ir Lietuvā (79,01 Mbps), kam seko Latvija (67,25 Mbps) un Igaunija (53,15 Mbps). Lai atļautos lētāko platjoslas interneta pieslēgumu vienam mēnesim, iedzīvotājiem Lietuvā jāstrādā 72 minūtes, Latvijā – 95 minūtes, bet Igaunijā – 150 minūtes.
Savukārt lētākā mobilā interneta pieslēguma viena gigabaita apjomā iegādei Latvijā cilvēkam jānostrādā 1611 sekundes, Lietuvā – 477 sekundes, bet Igaunijā – 233 sekundes.
