Ienāca ar mērķi – satricināt mantkārīgo banku sektoru. Popularitāti gūst digitālās bankas 0
Februārī digitālā banka “Revolut” sasniedza četru miljonu klientu skaitu. Tas ir viens no izplatītākajiem šāda veida alternatīvajiem norēķinu uzņēmumiem Eiropā, kas tirgū ienāca ar vienu mērķi – satricināt tradicionālo, samērā iesūnējušo un visai mantkārīgo banku sektoru.
Vai tas ir izdevies? Pavisam noteikti. To pierāda gan “Revolut”, gan citu līdzīgo digitālo maksājumu uzņēmumi, kuri ļauj izvairīties no dažādiem tradicionālo banku uzliktiem maksājumiem un neērtībām.
Šādu digitālo banku vērtība jau sniedzas miljardos.
Piemēram, Lietuvā “Revolut” jau saņēmis specializētu bankas licenci, kas ļauj izsniegt aizdevumus un pieņemt noguldījumus, – to piešķīrusi Eiropas Centrālā banka, un klientu kontus līdz 100 000 eiro nākotnē garantēs ES noguldījumu garantiju sistēma.
Kremļa projekts?
Tomēr pavisam nesen Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas “LRT” pētnieciskās žurnālistikas nodaļa ziņoja, ka “Revolut” vadītāja Nikolaja Storonska tēvs Nikolajs Storonskis vecākais strādā Krievijas dabasgāzes koncernā “Gazprom” – viņš esot “Gazprom” zinātniskā centra “Gazprom promgaz” direktora vietnieks zinātniskajā darbā.
Tāpat “LRT” ziņoja, ka ar Kremli saistītais uzņēmējs Jurijs Milners ar sava riska kapitāla fonda “DST Global” starpniecību investējis “Revolut”. Storonskis jaunākais atklātā vēstulē vēlāk taisnojās, ka viņa vadītajam uzņēmumam nav saistības ar Krievijas varasiestādēm. Viņš norādīja, ka viņa tēvs, kurš ir zinātnieks un inženieris, strādā vadošā amatā “Promgaz”, nevis “Gazprom”, tomēr aizmirsa pieminēt to, ka “Promgaz” ietilpst “Gazprom” koncernā. Tāpat Storonskis noliedz, ka viņa uzņēmumā būtu investējis Milners, un sacīja, ka visu Eiropā esošo uzņēmuma klientu dati tiek glabāti tikai serveros, kuri atrodas Lielbritānijā un Eiropas Savienībā. Vai “Revolut” ir alternatīvas? Ir!
Lētas, ērtas un citādas
Kāpēc tādas mobilās bankas kā “Revolut” vispār kļuvušas populāras? Sākotnēji – izmaksu un ērtības dēļ. Šobrīd gan pēc digitālo banku spiediena tradicionālās bankas krietni samazinājušas dažādas izmaksas un komisijas maksas.
Kopumā digitālās bankas ir kā hibrīds starp telefona lietotni, maksājumu kartēm un banku pakalpojumiem.
Piemēram, par kartes lietošanu mēnesī par šādiem pakalpojumiem lielākoties nav jāmaksā necik, komisijas maksa par skaidras naudas izņemšanu lielākoties ir mazāka nekā tradicionālajām bankām, arī kartes izgatavošana kopā ar piegādi ir lētāka vai pat bez maksas un to var pasūtīt attālināti.
Bet īpaša priekšrocība ir skaidras naudas izņemšana citā valūtā – tieši šo iemeslu “Revolut” minēja kā vienu no galvenajiem, kāpēc šāds pakalpojums nepieciešams, lai izvairītos no banku ievērojamajām komisijas maksām. Tas šos risinājumus padara par ārkārtīgi izdevīgiem ceļojumu laikā.
Otra lieta ir to ērtums – šiem pakalpojumiem nav fizisku filiāļu un citu tradicionālajām bankām raksturīgo birokrātisko apgrūtinājumu – viss notiek tālrunī lejupielādējamā lietotnē, kur iespējams kontu savienot ar tradicionālās bankas kontu un starp tiem brīvi pārskaitīt naudu. Neskaidrību gadījumā jāaizmirst par filiāļu apmeklējumu – tam domāta saziņa lietotnē, kas turklāt notiek ātri un produktīvi.
Trešais iemesls – nodrošināšanās pret problēmām bankās. Pavisam nesen redzējām darbības traucējumus “Swedbank”. Ja makā nav skaidras naudas, tad digitālās bankas būtu palīdzējušas. Taisnības labad gan jāuzsver, ka šīs bankas tāpat klientu naudu glabā vienā tradicionālajā bankā.
“Revolut” gadījumā gan nav zināms, ar kuru banku tā noslēgusi partnerību.
Alternatīvas ir, bet ne daudz
Kādas ir “Revolut” alternatīvas Latvijā? Pirms apmēram gada kā pirmā noteikti būtu jāmin digitālā banka “N26”, kas tirgū parādījās nedaudz pirms “Revolut”. “N26” ir mazāk klientu, taču tā ir vērtīgāka par “Revolut”. Izrādās, ka šobrīd Latvijas vairs nav “N26” atbalstīto valstu sarakstā, taču jau esošajiem klientiem nekādu ierobežojumu nav – “N26” kartes vienkārši vairs nesūta uz Latviju. Kāds tam ir iemesls, gan nav zināms, tomēr kopš abu digitālo banku startēšanas Latvijas tirgū krietni labāk veicies “Revolut”, kam Latvijā jau ir apmēram 40 000 klientu.
Abām digitālajām bankām ir savas priekšrocības un savi trūkumi, taču izmaksas jebkurā gadījumā ir mazākas nekā tradicionālajām bankām.
Tāpat Latvijā līdzīgus risinājumus piedāvā lietuviešu “Paysera”, un šobrīd tuvākā alternatīva būtu tieši šis pakalpojums. Ir arī tāds mūsu pašmāju uzņēmums kā “SAVA”, par kuru daudzi nemaz nezina, bet kas piedāvā kredītkarti ar kredītlimitu līdz 1500 eiro.
Šis pakalpojums gan tomēr nav gluži digitālo banku līmenī un iespējās. Noteikti jāmin arī igauņu veiksmes stāsts “Transferwise”, kas nav tiešs līdzinieks, taču piedāvā daļu no mobilo maksājumu karšu pakalpojumiem. Nedrīkst neminēt arī jau zināmos mobilo maksājumu servisus, piemēram, “PayPal”, “GooglePay”, “ApplePay”, kas gan Latvijā vēl nav pieejams, utt., taču šie pakalpojumi pieejami tikai elektroniski un fizisku bankas karti neviens nenodrošinās, kā arī vismaz ar pēdējiem diviem var norēķināties tikai par noteiktām lietām.
