Sacensībā ar Ziemeļameriku 5
Datu apjoms, kas tiek pārraidīts, strauji aug. Ja infrastruktūru neattīsta, datu apjoms turpina augt, bet internets kļūst lēnāks, un to izjutīs visi patērētāji. Turklāt arvien vairāk cilvēku sāk izmantot digitālos pakalpojumus un arvien lielākā apjomā. Lai šī attīstība varētu notikt, nepieciešamas investīcijas.
Ziemeļamerika ir milzīgs tirgus, un tajā ir vairāki telekomunikāciju nozares pārstāvji – tiek veiktas investīcijas, ir “veselīgas” pakalpojumu cenas utt. Savukārt Eiropas tirgus ir ļoti sadrumstalots – ir pārāk daudz operatoru, investīciju atdeve ir zema un tā vēl joprojām sarūk. Telekomunikāciju tirgus Eiropā ir fundamentāli sabrucis, tajā neviens negrib investēt. Šīs digitālās stratēģijas mērķis ir izveidot “vienu” Eiropu, uzskata “Bite Latvija” vadītājs Freds Renčaks.
Līdz ar Junkera komisijas darbības uzsākšanu, ir mainījušies arī digitālo lietu komisāri. Iepriekšējai digitālo lietu komisārei Nēlijai Krusai bija vīzija, ka Eiropā darbojas lielie operatori, kam ir licences visās valstīs un kas sniedz pakalpojumus visā Eiropā. Lielam uzņēmumam ir vienkāršāk konsolidēt investīcijas un virzīt tās uz attīstību un pētniecību. Tagadējais digitālo lietu komisārs ir igaunis Andruss Ansips, un jautājums ir atklāts – būs milzu operatori vai būs arī nacionālie operatori. “Nozare pagaidām ievēro piesardzīgu nostāju – šobrīd jautājumā par to, kā realizēt vienotu tirgu, ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, turklāt līdz šim iecerētās un piedāvātās reformas pagājušajā gadā saskārās ar lielu pretestību. Lielākās diskusijas nav par EK izvirzītajiem mērķiem, bet izvēlētajiem instrumentiem mērķu sasniegšanai, kuri ir diskutabli un var radīt pretēju efektu,” norāda “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.
Runājot par praktisko izpildījumu, F. Renčaks prognozē, ka, iespējams, Eiropas telekomunikāciju tirgū paliks tikai lielie spēlētāji, piemēram, “O2”, “T-Mobile”, “Vodafone” u. tml. “Šeit, protams, neiet runa par LMT, “Tele2” vai “Bite”, vai pat “Telia Sonera”. Pie līdzīga iedzīvotāju skaita gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā varētu darboties 3 – 4 lielie operatori. Visus mazos operatorus “apēdīs” lielie. Tas padarīs nozari veselīgāku, jo šobrīd tā tāda nav. Patērētājiem tas nozīmēs labāku servisu un labākas cenas, ceļojot ārvalstīs,” norāda F. Renčaks.
Tomēr, tā kā Latvijā vairākums cilvēku lielāko daļu laika pavada dzimtajā zemē, nevis ceļojot, viņiem izmaksas par mobilajiem sakariem pieaugs. Savukārt citur Eiropā, kur cenas ir izteikti augstākas, piemēram, Nīderlandē, samazināsies. Līdz ar to visā Eiropā cenas izlīdzināsies. Turklāt jāņem vērā, ka pirms desmit gadiem Latvijas iedzīvotāji maksāja daudz vairāk – apmēram divas reizes – par telekomunikāciju pakalpojumiem, un tagad cenas ir ievērojami kritušās. Neliels cenu pieaugums apmēram piecu gadu laikā cilvēkiem nebūs kritisks, vērtē F. Renčaks.
Arī LMT prezidents Juris Binde piekrīt, ka, visticamāk, Latvijā cenas varētu pieaugt. Savukārt “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis uz jautājumu, kā varētu izmainīties pakalpojumu cenas vienotajā tirgū, nesniedz tiešu un konkrētu atbildi.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa rezumē: “Viens no digitālās reformas mērķiem ir novērst atšķirības starp maksu par pakalpojumiem Latvijā un ārvalstīs. Tajā pašā laikā svarīgi, lai tie klienti, kas neceļo uz ārzemēm un neizmanto telefonijas un datu pārraides pakalpojumus, nebūtu spiesti maksāt par tiem, kas izmanto tā saucamo viesabonēšanu. Latvijā aptuveni 5% iedzīvotāju ārvalstīs izmanto šādus pakalpojumus. Tāpēc notiek diskusija, kā panākt sabalansētu regulējumu.”
