E-veselības kā sistēma un domāšanas veids 0
Ar e-veselību plašā mērogā parasti saprot elektronisku un centralizētu pacienta datu, piemēram, medicīniskās kartes, receptes, darba nespējas lapas utt., uzkrāšanu un pieejamību gan pašam pacientam, gan mediķiem.
Tomēr Austrumu Tallinas Centrālās slimnīcas servisa nodaļas attīstības departamenta vadītāja un bijusī “Estonian E-Health Foundation” standartizācijas vadītāja Pille Kinka uzsvēra, ka tā ir arī domāšanas maiņa gan sabiedrībai, gan veselības nozares darbiniekiem.
2015.gadā Igaunijā 98% zāļu recepšu jau tika izrakstītas elektroniski un 98% ārstu strādāja e-veselības sistēmā. Līdz šim mūsu kaimiņvalsts e-veselības stratēģijā jau ieguldīti 20 miljoni eiro, bet tuvākajos piecos gados iecerēts investēt vēl 50 miljonus eiro.
Latvijas vadošā veselības aprūpes nozares informācijas tehnoloģiju izstrādātāja “Meditec” Attīstības un pārdošanas grupas vadītājs Toms Žunna “BiSMART” seminārā norādīja, ka iestādēm būtiski ir savstarpēji apmainīties ar veselības aprūpes iestādēs jau esošo informāciju.
Tas būtu viens no pirmajiem soļiem pretim modernai e-veselībai, neliekot ārstiem uzreiz darīt kaut ko radikāli jaunu. Domājot arī par tiem mediķiem, kuri ar datoriem ir uz jūs, pareizāk būtu sākt, ļaujot viņiem iepazīties ar sistēmās jau uzkrāto informāciju.
“Ja mēs atrisinātu šo kritisko jautājumu, tas zināmā mērā arī palīdzētu risināt jautājumu par valsts veselības nozares budžetu un izmeklējumu kvotām. Ja katrā veselības aprūpes iestādē būtu zināms, kad un kādi izmeklējumi ir iepriekš veikti konkrētajam pacientam un arī to rezultāti, tad daudzos gadījumos tie nebūtu jāveic atkārtoti un līdzekļi ietaupītos,” skaidroja Žunna.