Digitālā kopprodukta veidotāji 0
Autors: Haralds Teiermanis
Ir kāda prognoze par mūsu planētas attīstību jau pavisam tuvajā nākotnē, kuru vēlos atgādināt atskatoties uz būtiskākajiem Pasaules mobilā kongresa secinājumiem. Kādā citā, autoritatīvā, ar daudz ilgāku vēsturi bagātā forumā, Šveices pilsētā Davosā par 2022.gadu teica – “vairāk nekā 65 procenti globālā iekšzemes kopprodukta radīs digitālie risinājumi”.
Mums nav pamata apšaubīt Pasaules Ekonomikas foruma (World Economic Forum, WEF – angl.) ekspertu viedumu un zināšanas. Tieši viņi jau daudzu gadu garumā runā par digitālo transformāciju un tieši WEF prognozes par valstu ekonomisko produktivitāti ir iekšzemes kopprodukta ievērojamo daļu tieši digitālajā sektorā ekonomisti un analītiķi izdala kā vitāli svarīgu ne pirmo gadu.
Noslēdzas pirmais gada ceturksnis un par spīti tam, ka pasaule piedzīvo nepieredzēti nežēlīgu karu tepat Eiropas kontinentā un žņaudzošas sankcijas, nolūkā apstādināt agresrorvalsti, mēs esam digitālās ekonomikas mutulī, kas joprojām strauji aug.
Līdzīgi kā WEF arī citi vadošie eksperti un pasaules tautsaimniecības analītiķi, piemēram International Data Corporation (IDC) iezīmē tādu pat proporciju digitālajai pievienotajai vērtībai un balstoties savā aplēsē prognozē pasaules IKP ne mazāk kā 60% digitālajam produktam.
Pasaules mobilais kongress (Mobile World Congress (MWC) – angl.) bija atskaites punkts, kurā varējām pārliecināties, ka starp pasaules tehnoloģiju koncerniem, tieši Ķīnas Huawei ir viens no instrumentu ziņā bagātākajiem un plašākā spektrā strādājošajiem uzņēmumiem telekomunikāciju industrijā, kas rada šo augsto IKP digitālo daļu.
Vairāk nekā desmit gadu laikā Huawei pilnveidojis tādas jomas kā interneta protokolus, mākoņpakalpojumus, mākslīgā intelekta risinājumus, kas no eksotiskiem kļuvuši par ikdienību. Ar bagātīgu instrumentu, patentu un inovāciju resursu apveltītais Ķīnas uzņēmums ir izcilās pozīcijās, lai kā līderis startētu nākamajā līmenī un iedzīvinātu tā sauktos “dzimušos mākslīgajā intelektā” tehnoloģiju risinājumus, tos veidojot biznesa klientiem, patērētājiem un pašam telekomunikāciju koncernam.
Jau vairākus gadus Huawei vairo savas zināšanas, attīsta globālas partnerības saites un īsteno jaudīgus projektus ieviešot 5G mobilos tīklus. Būtiska digitālā kopprodukta komponente ir tieši uzņēmuma izstrādātie privātā lietojuma korporatīvie (slēgtie) 5G tīkli. Ja pasaulē uz 2022.gada sākumu vairāk nekā 200 telekomunikāciju uzņēmumi piedāvāja komerciālam lietojumam, vairāk nekā 700 miljoniem pasaules iedzīvotāju pilnvērtīgu 5G mobilo tīklu pakalpojumus, Huawei jau iesaistījies vairāk nekā trijos tūkstošos dažādu privātā lietojuma tīklu projektos, piedāvājot uzņēmumiem savu tehnoloģisko zināšanu bāzi.
Jaunā pieeja, attīstot telekomunikāciju rīkus, daudz lielākā mērā raugoties un to energoefektivitāti, uz tā saucamo “ekoloģisko pēdu” – mazinot CO2 emisijas, ļāvusi kā pašam tehnoloģiju koncernam, tā arī informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju (IKT) nozarei kopumā kļūt ilgtspējīgākai.
“Jēgpilni darbojoties IKT spēj dot pasaules tautsaimniecībai tehnoloģijas, lai “ekoloģiskā pēda” mazinātos. Mūsu aplēse liecina, ka ieviešot jaunās tehnoloģijas, spējam ietaupīt pasaules mērogā resursus kas desmitkārt pārsniedz mūsu suverēnā IKT sektora patlaban radīto CO2 ietekmi,” tā Barselonā izteicās Raians Dings (Ryan Ding), Huawei telekomunikāciju operatoru produktu grupas vadītājs.
Lielākais riska un attīstības lēninājuma faktors pasaules digitālā kopprodukta veidotājiem joprojām saglabājas līdzšinējais (LA par to rakstījām jau gada sākumā) – mikročipu izaicinājums.
“Jā – mikročipu problēma ir sarežģīta, tas ir komplicēts un ilgs process, kam nepieciešama pacietība. Nākotnē ar mūsu pieeju mikročipu risinājumā, palielinot kodolu skaitu mikroprocesoros, mēs spēsim palielināt šo procesoru jaudas parametrus. Būsim priecīgi, redzēt daudz vairāk uzņēmumu, kas spētu ienākt šajā tirgū,” šajās dienās izteicās Huawei vadītājs Guo Pings (Guo Ping). Viņš atzina, ka sistēmiskā uzņēmuma pieeja attīstībai un inovācijām ļauj kāpināt izaugsmes tempu un vairot uzņēmuma radīto pievienoto digitālo vērtību, pat ja kādā no tehnoloģiju posmiem pagaidām nespēj piedāvāt risinājumu.
“Mēs palielināsim mūsu stratēģiskās investīcijas šajā sektorā,” Guo Pings piebilda.
Neformāli tiek apspriests, ka uzņēmums lielā slepenībā visticamāk izstrādā virkni 5G funkcionalitātei nepieciešamu mikročipu un ievērojamiem ieguldījumi uzņēmuma attīstībā un inovācijās nākotnē tikai vairos Huawei pelņu un apstiprinās Pasaules ekonomikas foruma prognozi par digitālo komponenti pasaules ekonomikas kopproduktā.
Kā mazs salīdzinājums lasītājiem var būt fakts, ka Latvijas ekonomikā teju 60% no kopprodukta veido saimnieciskā aktivitāte galvaspilsētā Rīgā.
Risinot jautājumus mūsdienīgi, Latvijas IKP augtu straujāk ne vien summāri, bet digitālā produkta īpatsvars ekonomikā nozīmētu arī to, ka mūsu pēcpandēmijas situācijā, īstenojot ilgtermiņa digitālās transformācijas mērķus, mēs varētu cerēt uz IKP procentiem no citām teritorijām, mazinot vienas teritorijas koncentrēti dominējošo ietekmi.
Huawei pasaulē konsultē valstu valdībām, pašvaldībām un kopā ar globālo koncernu digitālā pievienotā vērtība palielinās, palielinās arī digitālā produkta nozīme tautsaimniecībā. Tā viennozimīgi ir sasniedzama iespēja arī Latvijai.
