Diezgan savdabīgi, ka veikalu tīkli sacenšas, kurš produktu var pārdot dārgāk! Vai tas ir kartelis? 0
Pārtikas cenas pēdējos gados ir pieaugušas vairākkārt un, lai gan daļu uzcenojuma var attaisnot ar energoresursu cenu pieaugumu, degvielas cenu pieaugumu, ražas izmaiņām, laikapstākļiem, ir produkti, kuru cenas ir neloģiski augstas. Piemēram, griķu cena ir pieaugusi par aptuveni 300%! Kas ir svarīgākais – visos veikalu tīklos? Kāpēc? Vai zem tā varētu slēpties kartelis?
“Es kaut kad pirms daudziem gadiem it kā pa jokam ieminējos, ka diezgan savdabīgi, ka veikalu tīkli sacenšas, kurš produktu var pārdot dārgāk, bet cilvēki vēl joprojām to turpinās pirkt,” TV24 raidījumā “Preses Klubs” izsakās Kārlis Bukovskis, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors.
Viņaprāt, šeit būtu Konkurences padomei dziļāk jāpapēta, kādēļ lielajos veikalu tīklos ir šāda cenu vienlīdzība.
Neskatoties uz energoresursu cenu samazinājumu, pārtikas un dzērienu cenu kāpums patlaban ir galvenie inflāciju paaugstinošie faktori, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka veselu gadu inflācija Latvijā bija turējusies zem 2%, bet oktobrī tā pakāpās līdz šim līmenim. Tiesa gan, mēneša laikā cenas palielinājās vien par 0,2%, bet salīdzinoši lielāks gada inflācijas temps skaidrojams ar to, ka pērn šajā mēnesī cenas krietni samazinājās, galvenokārt sarūkošo siltumenerģijas tarifu ietekmē. Ekonomiste skaidro, ka šogad siltumenerģijas tarifi lielākajā daļā apdzīvoto vietu ir vēl zemāki, tomēr nelielu cenu pieaugumu veicina pakalpojumu un pārtikas cenu izmaiņas.
Oktobra sākumā, saasinoties notikumiem Tuvajos Austrumos, parādījās bažas, ka naftas cenas varētu sākt straujāku kāpumu augšup, bet uz mēneša otru pusi noplaka gan pašas naftas cenas, gan (pagaidām) arī šādas bažas, norāda Opmane. Šo notikumu atspoguļojums bija redzams arī degvielas cenās tepat Latvijā – mēneša vidū tās straujāk pieauga, bet uz mēneša beigām atgriezās pie mērenākiem līmeņiem.
Tomēr ir arī dažas lietas, kas būtiski nemainās, atzīst ekonomiste. Latvijā saglabājas nozīmīgs vidējās algas pieaugums, un arī nākamajā gadā, saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm, vidējās algas kāpums būs krietni virs prognozētā inflācijas līmeņa. Tas norāda, ka vidēji pirktspēja Latvijā turpinās pieaugt.
Opmane gan skaidro, ka jautājumā par algu pieaugumu un pirktspēju iedzīvotājus vairāk interesē viņu individuālā, ne statistikā vērojamā vidējā situācija, un šeit pieredze var būt atšķirīga. Tomēr lielākajā daļā apdzīvoto vietu, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir zemāki apkures tarifi, tādējādi arī iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, kuriem ar mājokli saistītie rēķini veido nozīmīgāku proporciju no kopējiem mājsaimniecības izdevumiem, šajā ziemā būs nedaudz vieglāk.
Taču ne visas cenu attīstības tendences ir trūcīgākiem iedzīvotājiem labvēlīgas, proti, pārtikai, kas ir otra būtiska sadaļa šo iedzīvotāju izdevumos, cenas zemākas kļūt netaisās, pauž Opmane. Viņa skaidro, ka globālās pārtikas cenas pa kripatiņai vien turpina pieaugt. Lai arī pārtikas cenas mēdz būt svārstīgas un atkarīgas gan no laika apstākļiem, pārtikas izejvielu piegādes iespējām un citiem faktoriem, kas vienubrīd var būt saulaināki, citreiz drūmāki, pārtikas ražošanā iesaistītā darbaspēka izmaksas turpina pieaugt, veicinot arī noturīgāku pārtikas cenu pieaugumu.
Tomēr vēl izteiktāks šis atalgojuma pārneses efekts uz cenām ir pakalpojumiem, vērtē Opmane. Pakalpojumi, kam darbinieku atalgojuma komponente ražošanas izmaksās ir nozīmīgāka, Latvijā joprojām ir cenu pieauguma līderi. Kamēr vien mums lielu daļu no pakalpojumiem cilvēku vietā nesniegts mākslīgā intelekta apveltīti izgudrojumi, atalgojuma pieaugums nozīmē vien no, ka darbinieku laiks kļūst vērtīgāks un pakalpojumi – dārgāki, piebilst Opmane.
“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka patēriņa cenu izmaiņu lielā aina ir apbrīnojami līdzīga septembrim, jo oktobrī ir mainījušās detaļas, bet ne lietas būtība. Pati galvenā ziņa atkal ekonomistam rada nelāgas izjūtas – gada inflācija atkal ir pieaugusi, šoreiz no 1,4% septembrī līdz 2% oktobrī. Taču mēneša inflācija joprojām ir ļoti mērena, cenu līmenis pret iepriekšējo periodu ir audzis par 0,2%, tas ir zem oktobra vēsturiskās normas (vidēji 0,38% laikā kopš 2010.gada). Arī septembrī mēneša inflācija bijusi neparasti maza.
Strautiņa ieskatā vissvarīgākais ir tas, ka turpinās pakalpojumu cenu stabilitāte, tās oktobrī bija tikai par 0,1% augstākas nekā septembrī. Mēneša inflācija vienlaikus bija nedaudz augstāka nekā vēsturiski vidēji šajā laikā (0,14%), taču Strautiņam nostiprinās pārliecība, ka pēdējais lielais faktors, kas veicināja neparasti lielo cenu kāpumu laikā kopš 2021.gada vidus, zaudē spēku.
Pakalpojumu gada inflācija ir augsta un ir pat nedaudz pieaugusi kopš septembra, no 5,6% līdz 6%. Vienlaikus Strautiņš norāda, ka, laikam ritot, no salīdzinājuma bāzes izies 2024.gada pirmās puses mēneši ar strauju pakalpojumu cenu kāpumu. Ekonomists šaubās, vai pakalpojumu cenas atkal sāks strauji augt pēc tam, kad jau četrus mēnešus to izmaiņas gandrīz precīzi atbildušas vēsturiskajai normai. Preču cenas kopumā ir stabilas jau ilgāku laiku, un to vidējais līmenis oktobrī pat bija par 3,5% zemāks nekā 2023.gada maijā.
Tomēr ekonomists atzīst, ka notikumi preču cenu pasaulē turpina radīt stresu. Uzturvielu inflācija oktobrī veidoja vairāk nekā divas trešdaļas no kopējās inflācijas jeb 1,42 procentpunktus no 2%. Pārtikas cenu pieaugums oktobrī pret septembri bija 1,7%, kas ir daudz vairāk, nekā vajadzētu būt (ap 0,5%). Pārtikas cenas oktobrī bija par 5,5% augstākas nekā pirms gada.
Pārtikas cenām mediju un politiķu uzmanība ir veltīta jau vairākus mēnešus, atgādina Strautiņš. Ekonomists skaidro, ka līdz pat septembrim notiekošais drīzāk bija interpretējams kā bāzes efekts īslaicīgam pārtikas patēriņa cenu kritumam laikā no 2023.gada maija līdz septembrim. Šī gada septembrī vidējās pārtikas cenas bija tikai par 0,4% augstākas nekā pirms 17 mēnešiem. Arī pārtikas ražotāju cenas ir stabilas, turklāt vēl ilgāku laiku, jo septembrī tās bija gandrīz precīzi tādas pašas kā 2022.gada novembrī.
Pārtikas cenu kāpums oktobrī par 1,7% nozīmē, ka tās ir pakāpušās virs šī pusotru gadu ilgušā viļņotā līdzenuma. Strautiņš norāda, ka vēl nav pieejami ražotāju cenu dati par oktobri, tāpēc nevar zināt, vai izmaksas patērētājiem paaugstinājuši viņi, vai arī pēkšņi pieaugusi tirgotāju apetīte. Patēriņa cenu detaļas ekonomistam liek domāt, ka lielā mērā vainojams nav ne viens, ne otrs.
Strautiņš skaidro, ka lielākā ietekme uz pārtikas cenu kāpumu oktobrī bija nepārstrādātai pārtikai – svaigiem augļiem un dārzeņiem, kas gada laikā ir kļuvuši attiecīgi par 10% un par 24% dārgāki. Ja kādam palīdz ilgi daudzinātās samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes šiem produktiem, tie noteikti nav patērētāji, uzsver Strautiņš. Tāpat starp pārtikas precēm ar lielāko sadārdzinājumu šobrīd ir tās, kuru cenu līmeni, atšķirībā no pārtikas kopumā, joprojām uz augšu ceļ izejvielu tirgi – tie ir sviests un šokolāde, abiem cenu kāpums par 18%.
Strautiņš norāda, ka patērētājus nav sasniedzis pārtikas izejvielu un enerģijas cenu kritums, kas sākās jau 2022.gada nogalē. Turklāt ir audzis pārtikas cenu līmenis Latvijā attiecībā pret Eiropas vidējo, 2022.gadā to pirmo reizi pārsniedzot. 2021.gadā pārtikas cenas Latvijā bija par 5,2% zemākas nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, bet pērn jau par 3,4% augstākas. Ekonomists skaidro, ka tas ir liels vispārinājums, bet tirgotāju un ražotāju finansiālie dati liecina, ka abām nozarēm kopumā šobrīd klājas ļoti labi. Ņemot vērā Latvijas relatīvā pārtikas cenu līmeņa straujo kāpumu, tas ekonomistam nav pārsteigums.
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi likumprojektu par negodīgas tirdzniecības prakses aizliegšanu. Tā galvenajām iecerēm varētu būt kaut kāda cenas samazinoša ietekme, vērtējot to tiešo ietekmi. Taču Strautiņš vērš uzmanību, ka vienlaikus ir risks, ka ražotāju un tirgotāju dzīve tiks pārvērsta par vēl lielāku birokrātisku slogu nekā tā jau ir, piemēram, regulējot lēmumus par akciju rīkošanu. Tātad notiktu iejaukšanās uzņēmumu ikdienas lēmumu pieņemšanā, kas diez vai ir valsts kompetence.
“Ir jāsaprot, ka jebkādi papildu ierobežojumi uzņēmumu darbībai jebkurā nozarē var tikai bremzēt, nevis veicināt jaunu konkurentu ienākšanu. Tie arī neveicinās esošo tirgus dalībnieku vēlmi ieguldīt jaunos veikalos, kas pastiprina vietējo konkurenci apdzīvotās vietās vai to apkaimēs. Tāpat ir svarīgs konceptuāls jautājums – vai valstij vispār vajag regulēt tirgotāju un ražotāju attiecības, to relatīvo tirgus varu,” pauž Strautiņš.
Ekonomists skaidro, ka, no vienas puses, tirgotājus ietekmīgus dara tas, ka viņi kontrolē pārtikas “pēdējo jūdzi” līdz patērētāju somām. Savukārt ražotājiem ir iespēja eksportēt uz citiem tirgiem, bet Latvijā esošie veikali var pārdot tikai Latvijā. Ekonomists atzīst, ka abām pusēm ir ietekmes sviras vienai pret otru, kā arī pret patērētājiem, kā liecina mūsu valsts relatīvā pārtikas cenu līmeņa kāpums.
Savukārt bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka inflācija Latvijā saglabājas centrālo banku mērķa apjomā. Šī gada oktobrī, salīdzinot ar 2023.gada oktobri, patēriņa cenu līmenis Latvijā pieauga par 2%, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk kā mēnesi iepriekš.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vislielāko ietekmi uz cenu pieaugumu radīja pārtika un bezalkoholiskie dzērieni (plus 1,4 procentpunkti), alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi (plus 0,6 procentpunkti), kā arī ar atpūtu un kultūru saistītie pakalpojumi (plus 0,4 procentpunkti). Līdzīgi kā septembrī, cenu kritums bija novērojams transporta un ar mājokli saistītajos izdevumos (mīnus 0,6 procentpunkti katrā kategorijā).
Pārtikas cenas pieauga par 5,5%, kas ir par vienu procentpunktu vairāk kā septembrī. Purgailis informē, ka, līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, galvenokārt pieaugums vērojams svaigu dārzeņu (plus 24%), augļu (plus 10,3%) un sviesta (plus 18,1%) dēļ, kamēr cukurs (mīnus 25,6%) un milti (mīnus 8,5%) kļuva lētāki. Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas pieauga par 7,9%, bet ar mājokli saistītie izdevumi samazinājās par 3,3%, galvenokārt siltumenerģijas (mīnus 11,5%) un elektroenerģijas (mīnus 6,3%) cenu krituma dēļ.
Veselības aprūpes cenas pieauga par 5,3%, palielinoties zobārstniecības un ārstu pakalpojumu izmaksām. Transporta cenu līmenis kritās par 4,4%, pateicoties degvielas cenu samazinājumam. Savukārt ar atpūtu un kultūru saistīto pakalpojumu cenas pieauga par 5,8%, sadārdzinoties laikrakstiem un žurnāliem, ziediem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, barībai mājdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem. Lētāki bija personālie datori. Purgailis skaidro, ka pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, apģērbiem, kā arī ēdnīcu pakalpojumiem.
Latvijas gada inflācijas līmenis 2% apmērā kopumā atbilst arī eirozonas vidējās inflācijas gaidām šajā pašā periodā – paredzams, ka eirozonas inflācijas līmenis oktobrī arī būs ap 2%, prognozē Purgailis. Lai arī Latvijā ir vērojamas līdzīgas tendences kā reģionā, tomēr ir arī savi specifiski inflācijas faktori, īpaši pārtikas un dzērienu cenu kāpums, kas veido 1,4 procentpunktus no kopējās inflācijas, un tas ir augstāk nekā vidēji eirozonā, norāda Purgailis.
Latvijas inflācija ir pakļauta gan vietējiem, gan ārējiem faktoriem, atsevišķās kategorijās atspoguļojot tendences eirozonā, bet citās – vairāk ietekmējoties no vietējiem tirgus apstākļiem un cenu izmaiņām, skaidro Purgailis.
“Swedbank” ekonomists Oskars Niks Mālnieks norāda – kā jau bija gaidīts, inflācija uz gada beigām ir turpinājusi augt, taču cenu pieauguma straujums pārtikai pārsteidzis.
Jau ilgāku laiku inflāciju ierobežojis fakts, ka enerģijas cenas bijušas mazākas attiecībā pret situāciju pirms gada, taču pamazām šis tā saucamais bāzes efekts sāk izplēnēt, skaidro Mālnieks. Elektrība oktobrī kļuva mazliet dārgāka, kā arī nedaudz sadārdzinājās naftas cenas, un līdz ar tām – degviela. Siltumenerģija bija nedaudz lētāka (mīnus 2,1%, salīdzinot ar septembri). Mālnieks skaidro, ka tas pateicoties 34 komersantiem, kuri oktobrī samazināja apkures tarifus. Arī mazliet siltāki laikapstākļi nekā tipiski oktobrim mazināja nepieciešamību pēc siltuma un attiecīgi tukšoja mājsaimniecību maciņus mazāk.
Pakalpojumu inflācijas noturīgums vairs nav nekas pārsteidzošs, atzīst ekonomists. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pakalpojumi nu jau ir par 6% dārgāki. “Swedbank” klientu datos redzama algu bremzēšanās – oktobrī algu pieauguma temps saruka līdz 6,4% atzīmei, kas ir nedaudz zem trešajā ceturksnī vidēji novērotajiem 7%. Attiecīgi spiediens uz pakalpojumu inflāciju mazinās, taču ir augsts un noturīgs, skaidro Mālnieks.
Ekonomists uzskata, ka bažīgu skatu var vērst pārtikas inflācijas virzienā. Pārtikas produktu cenas oktobrī pieaugušas par 5,5% pret pērno gadu. Septembrī pēc saskaņotā patēriņa preču indeksa jeb SPCI Latvija bija trešajā vietā ES, mazliet iepalikot vien Rumānijai un nodokļu izmaiņu sagurdinātajai Igaunijai.
“Salīdzinot ar ES vidējo, pārtikas inflācija pie mums bija aptuveni divas reizes straujāka. Paskatoties, kas lācītim vēderā, redzams, ka lauvas tiesu no pārtikas inflācijas pēdējos mēnešos devuši svaigi dārzeņi un augļi. Daļa no oktobrī novērotās inflācijas bija sezonāla rakstura – oktobrī, jauno ražu radītajam efektam izsīkstot, parasti redzam nelielu kāpumu cenās, salīdzinot ar septembri. Būtisks devums inflācijai bija arī no eļļas un tauku produktiem, kur pie vainas ir ārējie faktori – straujš kāpums novērojams arī ES,” skaidro Mālnieks.
Tomēr ne sezonālie faktori, ne ārējo cenu ietekme nevar izskaidrot visu cenu kāpumu, norāda Mālnieks. Ekonomists pieļauj, ka lomu spēlē citu izmaksu, tostarp darbaspēka samaksas palielināšanās. Straujais pārtikas cenu kāpums var veicināt vēl naskākus politiķu centienus risināt šo situāciju, atzīst Mālnieks, taču uzsver, ka ideja valstij tiešā veidā iejaukties pārtikas cenu veidošanā, īpaši laikā, kad nav pēkšņu šoku, nav atbalstāma. Arī uzņēmumu apbēršana ar lielāku birokrātisko slogu, nav optimāls veids, kādā šo situāciju risināt.
“Brīvā tirgū patērētājiem ir jābalso ar saviem maciņiem vai kājām, meklējot zemākas cenas. Ja šķiet, ka problēma ir konkurences trūkumā, tad darbs ir Konkurences padomei, kurai jāpiešķir gan pietiekami resursi, lai šo tirgu spētu pētīt un analizēt, gan pietiekami liela “pātaga”, kas konkurences problēmu gadījumā varētu tikt pielietota,” pauž Mālnieks.
Inflācija eirozonā oktobrī bija 2%. Mālnieks prognozē, ka Eiropas Centrālā banka decembrī, visticamāk, samazinās savas bāzes procentu likmes jau ceturto reizi un likmju kritums turpināsies arī nākamgad. ASV procentu likmes arīdzan sarūk, un ceturtdien tika pazeminātas otro reizi šogad. Vienlaikus, Donalda Trampa otrais termiņš Ovālajā kabinetā un plānotās politikas izmaiņas solās būt inflāciju veicinošas, līdz ar to otrpus okeānam tirgi vairs negaida tik strauju likmju kritumu kā gaidīja iepriekš, skaidro Mālnieks.
Ekonomists prognozē, ka tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā turpinās pieaugt un tuvākajos gados būs virs 2% atzīmes – nedaudz augstāka nekā šobrīd, tomēr joprojām mērena.
Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga par 0,2%, bet gada laikā – šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2023.gada oktobri – palielinājās par 2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 0,9%.
