“Māsa tikko pabeidza studēt Londonā Goldsmita koledžā, viņa dzīvo Londonā un taisa izstādes tur, bet joprojām viņai tā Latvijas lieta ir svarīga. Vienā no ciemošanās reizēm viņa devās uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu. Viņai bija mazliet apskrējusies dūša, jo uzkrītoši daudz bija dziesmu par sāpēm, asarām un raudāšanu, dvēseli. Mākslas akadēmijā septiņus gadus dziedāju korī “Senais kalns” un pirms pāris gadiem bija reize, kad apzinīgi mācījos dziesmas valsts svētku koncertam. 5
Līdz ar katru dziesmu arvien vairāk jutu, ka kļūst arvien sliktāk ap dūšu. Kulminācijas punkts bija Ievas Akurateres 90. gados izpildītā dziesma “Lūgšana”, kuras vārdos tiek lūgts, lai Dievs nepieļauj to, ka mūs atkal iekaļ važās un mēs kļūstam par vergiem. Sajūta bija nelāga. Nepareiza. Ienāca prātā, ka kaut ko tādu vēl varēja dziedāt tikko pēc neatkarības atgūšanas, kad padomju armijas daļas vēl bija Latvijā un nebija skaidrs, kā vispār varēja notikt tas, kas pirms brīža bija noticis. Pirms diviem gadiem, kad Ukrainas notikumi vēl nebija sākušies un pat prātā nenāca, ka mums kaut kas varētu draudēt, nebija skaidrs, kādēļ mums, 23 gadus pavadījušiem neatkarībā, joprojām vajag lūgties kaut ko tādu tā vietā, lai svinētu to, ka tagad Latvijas neatkarība ir bijusi ilgāk nekā pirmajā neatkarības laikā. Varētu taču 21. gadsimtā priecāties par to, kas bijis, un būvēt to, kas būs. Likās, tādi dziedātāji nemaz varbūt nav pelnījuši to neatkarību. Sliktākais, ka es varbūt esmu pesimists, kas tendenciozi to visu uztver, bet apspriedos ar citiem koristiem, un viena dāma atzina, ka arī viņa, mājās mācoties dziesmu, apraudājusies. Kopā ar māsu izlēmām, ka mūsu noskaņa, iespējams, ir nepareiza, un tā ir jāpārbauda,” skaidro mākslinieks.
Mākslinieki vētījuši visu otrās neatkarības laika Dziesmu svētku noslēguma koncertu repertuāru, mērot biežāk izmantotos vārdus. “Izskaitījām visus vārdus, kas ir izdziedāti dziesmās. Bija bažas, ka pirmajās vietās būs sāpes un kaut kas tamlīdzīgs, bet, par laimi, izrādījās, ka kopskats nav tik traks. Pašā galvgalī bija Saule, puiši, meitas un dziesmas, kas saulgriežu laikā ir saprotami, lai gan desmitniekā bija arī bēdīgie vārdi. Lielākais pārsteigums bija “Dievs”, kas izdziedāts 184 reizes, daudz neatpaliekot no pirmajām vietām. Šis iznākums sasaucās ar 18. novembra piedzīvojumu. Sapratām, ka mūsu veidotais darbs sastāvēs tikai no šī vārda dažādos locījumos. Tā kā ne es, ne māsa mūziku neprotam rakstīt, piesaistījām komponistu Kristapu Pētersonu.”
