Cilvēktiesību cīnītāji raizējas, ka valdības izmantos kameras arī godprātīgu cilvēku kontrolei un vajāšanai 22
Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsdienās arvien straujāk attīstās sejas atpazīšanas tehnoloģijas, kas novērošanas kameru tīklā spēj izsekot teju katram mūsu solim. Tehnoloģijas aizstāvji apgalvo, ka tā iespējams apturēt noziedzniekus un teroristus, taču cilvēktiesību cīnītāji raizējas, ka valdības izmantos kameras arī godprātīgu cilvēku kontrolei un vajāšanai.
Viena no privilēģijām, ko pagaidām vēl var izbaudīt lielpilsētu iedzīvotāji, ir iespēja iejukt pūlī: droši iziet ielās vai apmeklēt kādu masu pasākumu, apzinoties, ka cilvēku vidū tu esi anonīms un maz ticams, ka kāds tevi varētu atpazīt. Līdz šim tas ir atšķīris dzīvi lielpilsētā no lauku vai mazpilsētu vides, kur “visi zina visu par visiem”.
Taču arī lielpilsētu iedzīvotāju anonimitāte arvien biežāk ir tikai ilūzija, jo modernās tehnoloģijas paver iespēju izsekot katram mūsu solim. Pilsētās ir uzstādīti tūkstošiem novērošanas kameru, kas darbojas 24 stundas diennaktī un ieraksta apkārt notiekošo. Ja šim novērošanas tīklam pieslēdz arī sejas atpazīšanas tehnoloģijas, tad par anonimitāti uz ielas vairs nevar būt ne runas, jo Lielais Brālis tevi vēro un vajadzības gadījumā būs gatavs saukt pie atbildības par reāliem vai iedomātiem pārkāpumiem.
Paši sagādājam fotogrāfijas
Kristieši tic, ka Dievs visu redz un pamana visus mūsu grēkus, bet mūsdienās Dieva lomā arvien biežāk iejūtas valdība, kam paveras arvien plašākas iespējas kontrolēt katru iedzīvotāju soli. Demokrātiskās valstīs pagaidām vēl nav ieviesta visaptveroša iedzīvotāju izsekošana un kontrole, bet, piemēram, Ķīnā tā jau kļuvusi par realitāti, un šajā virzienā dodas arī Krievija.
Agrāk daudzi uzskatīja, ka internets un digitālās tehnoloģijas veicinās lielāku brīvību, nodrošinās cilvēkiem iespēju sazināties un darboties neatkarīgi no valdošās varas. Taču nepagāja ilgs laiks, līdz autoritāro valstu valdības izdomāja, kā izmantot šīs tehnoloģijas savā labā. Šajās valstīs internets tiek stingri kontrolēts un digitālie saziņas līdzekļi pat atvieglo režīma pretinieku identificēšanu.
Strauji attīstījies arī publisko vietu novērošanas tīkls. Kādreiz novērošanas kameras bija dārgas, ar zemu izšķirtspēju un daudzviet nebija saslēgtas vienotā tīklā, bet tagad šīs tehnoloģijas kļuvušas daudz lētākas un kvalitatīvākas. Ievērojams progress noticis arī sejas atpazīšanas tehnoloģiju jomā.
Šīs tehnoloģijas nebūt nav jaunas; zinātnieki jau pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem sāka apmācīt datorus, kā atpazīt cilvēku sejas. Katra cilvēka seja ir unikāla, un to ir iespējams atpazīt, ņemot vērā virkni faktoru: attālumu starp acīm, deguna lielumu, zoda formu utt. Viena no problēmām, ar ko sākotnēji nācās saskarties sejas atpazīšanas tehnoloģiju izstrādātājiem, bija piemērotu fotogrāfiju trūkums, jo nebija pieejamas datubāzes, kur būtu uzkrāts liels skaits fotogrāfiju. Zinātnieki strādāja ar simtiem un tūkstošiem fotogrāfiju, bet, lai sasniegtu maksimālu precizitāti, bija nepieciešamas datu bāzes ar miljoniem fotogrāfiju.
Šo problēmu palīdzēja atrisināt interneta attīstība un sociālo mediju uzplaukums, jo tagad cilvēki paši brīvprātīgi augšupielādē internetā miljoniem fotogrāfiju, kur redzama viņu seja. Tehnoloģiju veidotājiem atlika vien savākt šīs fotogrāfijas un ievadīt sistēmā, lai datorprogrammas mācītos īsā laikā atrast īsto no miljoniem cilvēku fotogrāfiju.
99,8% precizitāte
Vienlaikus attīstījušās datoru skaitļošanas jaudas, tādēļ cilvēku seju atpazīšana kļuvusi iespējama ne vien ierakstā, bet arī tiešsaistes režīmā. Piemēram, metro uzstādītas novērošanas kameras, kas pieslēgtas meklēšanā izsludināto noziedznieku datubāzei: ja noziedznieka seja kaut uz brīdi parādīsies novērošanas kameru redzeslokā, varasiestādes nekavējoties saņems signālu un varēs aizturēt noziedznieku.
Laika gaitā šīs tehnoloģijas kļuvušas arvien efektīvākas. Piemēram, amerikāņu zinātnieki veica testus ar 12 miljoniem portretu: 2014. gadā sejas atpazīšanas programmu efektivitāte bija 96%, toties 2018. gadā tā sasniedza jau 99,8%. Protams, neviena sistēma nav 100% nekļūdīga un dažkārt atpazīšanas sistēmas kļūdaini uzrāda neīsto cilvēku. Pētījumi rāda, ka sejas atpazīšanas sistēmām vislabāk veicas ar baltās rases cilvēku atpazīšanu, bet melnādaino atpazīšanā biežāk tiek pieļautas kļūdas. Tas devis pamatu apsūdzībām, ka šī tehnoloģija ir rasistiska.
Tehnoloģijas aizstāvji apgalvo, ka likumpaklausīgiem pilsoņiem nav jābaidās, jo šīs tehnoloģijas mērķis ir palīdzēt varasiestādēm identificēt noziedzniekus, atklāt un novērst noziegumus, tādējādi uzlabojot sabiedrības drošības līmeni. “Ja likumsargi un bizness šo tehnoloģiju izmanto atbildīgi, lai samazinātu noziedzību, ar to iespējams paveikt daudz laba,” uzsver tehnoloģiju kompānijas “Facewatch” pārstāvis Stjuarts Grīnfīlds.
Piemēram, amerikāņu policistiem Indiānas štatā ar sejas atpazīšanas tehnoloģijas palīdzību divdesmit minūšu laikā izdevies atrisināt kādu lietu. Pilsētas parkā noticis divu vīriešu strīds, viens izvilcis pistoli un iešāvis otram vēderā. Šo incidentu ar viedtālruni nofilmēja kāds garāmgājējs, kurš nodeva ierakstu policijai. Noziedznieka portrets tika ievadīts sejas atpazīšanas programmā, kas policistus aizveda uz sociālo mediju kontu un ļāva identificēt noziedznieku. Izmeklētāji atzina, ka bez sejas atpazīšanas tehnoloģijas viņu diez vai būtu izdevies atrast, jo vīrietis pirms tam nebija nonācis likumsargu redzeslokā.
Iespējams nolasīt arī emocijas
Taču cilvēktiesību aizstāvji raizējas, ka sejas atpazīšanas tehnoloģijas tiek izmantotas ne tikai noziedznieku un teroristu ķeršanai, bet arī godprātīgu iedzīvotāju izsekošanai un vajāšanai. Šajā jomā īpaši izceļas Ķīna, kas īsteno visaptverošas iedzīvotāju novērošanas programmas. Piemēram, Ķīnas pilsētā Čuncjinā ir uzstādīti gandrīz 2,6 miljoni novērošanas kameru. Lielākie cilvēktiesību pārkāpumi ir vērojami Siņdzjanas reģionā, kur komunistiskais režīms vēršas pret islāmticīgo uiguru minoritāti. Valdošais režīms aizliedzis uiguriem piekopt savas tradīcijas, viņi tiek apsūdzēti separātismā, un daudzi ir ieslodzīti “pāraudzināšanas nometnēs”.
Uiguru kontrolei tiek izmantotas arī modernās tehnoloģijas. Piemēram, uiguru jauneklis Alims kādu laiku studēja ārzemēs, bet pēc atgriešanās dzimtenē viņš tika aizturēts un ilgi pratināts. Pēc pāris nedēļām Alimu izlaida brīvībā, bet tā bija ļoti nosacīta brīvība. Kad viņš devās iepirkties uz lielveikalu, nekavējoties nostrādāja sejas atpazīšanas sistēma. Policisti paskaidroja, ka Alims ir iekļauts iespējamo teroristu sarakstā. Ja viņš nevēlas atkal nonākt aiz restēm, tad labāk nerādīties sabiedriskās vietās: veikalos, bankās, slimnīcās. Uz jautājumu, ko viņam darīt, policisti ieteikuši sēdēt mājās, vēsta laikraksts “The Guardian”.
Tehnoloģijas kļūst arvien gudrākas un ir apmācītas ne vien atpazīt cilvēka seju, bet arī noteikt viņa emocionālo stāvokli: vai cilvēks ir bēdīgs, priecīgs, dusmīgs, mierīgs… Šāda sistēma, kas ņem vērā arī citus parametrus, piemēram, cilvēka gaitu un balss toni, jau tiek izmantota Ķīnas cietumos, kur ieslodzītie tiek nemitīgi novēroti un ar šādas sistēmas palīdzību iecerēts laikus reaģēt uz gadījumiem, kad ieslodzītais kļūst agresīvs vai, gluži pretēji, ieslīdzis depresijā un varētu mēģināt izdarīt pašnāvību.
Krievijā izmanto pret opozīciju
Iedzīvotāju novērošanas tehnoloģijas arvien aktīvāk tiek izmantotas arī Krievijā. Piemēram, Maskavā jau darbojas gandrīz 200 000 novērošanas kameru un amatpersonas lepojas, ka tās tiek izmantotas 70% noziegumu izmeklēšanā. Kameras iespējams izmantot arī tiešsaistes režīmā: ja sistēma atpazīst kādu meklēšanā izsludinātu noziedznieku, varasiestādēm ir iespēja viņu nekavējoties aizturēt.
Krievijas opozīcija gan raizējas, ka galvenais novērošanas sistēmu uzdevums būs nevis ķert noziedzniekus, bet gan identificēt valdošā režīma pretiniekus, kas uzdrošinās piedalīties protesta akcijās. 2019. gadā, kad Maskavā notika liels opozīcijas mītiņš, visiem dalībniekiem lika iziet caur metāla detektoru, kurā bija iebūvētas arī novērošanas kameras, kas piefiksēja visu protesta akcijas dalībnieku sejas. Arī šogad, kad gada sākumā Krievijas pilsētās notika protesta akcijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atbalstam, bija virkne gadījumu, kad varasiestādes jau pēc protestiem atrada un aizturēja mītiņu dalībniekus. Opozīcijas aktīvists Sergejs Abaničevs vēsta, ka viņš tika aizturēts Maskavas metro, jo sejas atpazīšanas programma viņu identificēja kā potenciāli bīstamu personu. “Tā vietā, lai sistēma strādātu pilsētas labā, to izmanto kā totālas izsekošanas un pilsoņu kontroles līdzekli,” sarunā ar laikrakstu “The Washington Post” secina Abaničevs.
Ņemot vērā Krievijas likumsargu vidū plaši izplatīto korupciju, sistēmas datiem var piekļūt ne tikai drošības iestādes, bet arī jebkurš interesents. Piemēram, aktīviste Anna Kuzņecova samaksāja 16 000 rubļu (ap 185 eiro), lai iegūtu datus no Maskavas novērošanas kamerām, kas precīzi bija izsekojušas viņas gaitas mēneša garumā. “Sanāk, ka par diezgan simbolisku samaksu jebkurš var piekļūt datiem par jūsu pārvietošanos,” norāda Kuzņecova. Šāda izsekošana milzīgs privātās dzīves apdraudējums, ko savā labā var izmantot gan noziedznieki, gan greizsirdīgi vīri, gan biznesa konkurenti.
Omoniešu atmaskošana
Tādēļ demokrātiskās valstīs arvien pieņemas spēkā aicinājumi ierobežot vai pat pilnībā aizliegt sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanu publiskās vietās. “Sejas atpazīšanas tehnoloģijas nevairos mūsu drošību, bet tās samazinās mūsu brīvību,” uzskata amerikāņu aktīvists Mets Kegls, kurš kopā ar kolēģiem panāca, ka Sanfrancisko pilsētas policijai un varasiestādēm ir aizliegts izmantot sejas atpazīšanas tehnoloģijas.
Citi aktīvisti ņem iniciatīvu savās rokās un meklē veidus, ka apmuļķot sistēmu. Piemēram, poļu dizainere Eva Novaka radījusi “Incognito” sejas masku, kuras mērķis ir piemānīt sejas atpazīšanas sistēmu algoritmus. Sejas rotājums darināts no misiņa, tie ir divi riņķi zem acīm un strīpa pieres daļā, kas novērošanas sistēmām liedz iespēju precīzi nolasīt datus par attālumu starp acīm, pieri un degunu.
Šobrīd gan sejas slēpšana kļuvusi aktuāla Covid-19 pandēmijas kontekstā, jo daudzviet arī publiskās vietās jālieto sejas maska. Pētījumi rāda, ka tā ievērojami samazina sejas atpazīšanas sistēmu precizitāti, taču tehnoloģiju kompānijas jau strādā, lai nodrošinātu iespēju identificēt cilvēku arī tad, ja viņa seja ir daļēji aizklāta ar sejas masku, lakatu vai pat motociklista ķiveri.
Pagājušogad par līdzīgas sistēmas izmantošanu paziņoja baltkrievu aktīvisti, kas vēstīja, ka ar sejas atpazīšanas tehnoloģiju palīdzību izdevies atmaskot Baltkrievijas OMON kaujiniekus, kuri piedalās represijās pret civiliedzīvotājiem. Vairumā gadījumu omoniešu sejas ir aizklātas ar maskām, bet baltkrievu hakeri paziņoja, ka viņiem izdevies identificēt daudzus omoniešus. Citi gan pauda šaubas par šīs tehnoloģijas efektivitāti un precizitāti, bet trimdā ASV dzīvojošais baltkrievu programmētājs Andrejs Maksimovs atzina, ka šādā veidā centies izdarīt psiholoģisku spiedienu uz omoniešiem: viņiem jāapzinās, ka nevarēs paslēpties aiz maskas, jo agri vai vēlu baltkrievi ieraudzīs viņu sejas.
