Tiesā par neslavas celšanu: Kāda zēna māte internetā ķengā Skolu atbalsta centra vadītāju 24
Kā “Latvijas Avīzes” žurnālists regulāri apmeklēju tiesas sēdes, un pēc tajās redzētā un dzirdētā mani pārsteigt var reti. Šis gadījums bija viena no tādām reizēm. Aprīlī devos uz tiesas sēdi, kur par neslavas celšanu tika uzsākta tiesvedība pret Evitu. Kad ierados, paziņojumā pie tiesas zāles durvīm ailītē par apsūdzēto šis vārds un uzvārds bija nosvītrots un vietā uzrakstīts cits: Žozefīna (uzvārdi paziņojumā pie tiesas zāles durvīm un publiski pieejamajā tiesu kalendārā tika minēti, bet šajā rakstā tos neminam). Iedomājos, ka kāds ir pajokojies. Kā vēlāk izrādījās, apsūdzētā persona bija paspējusi līdz tiesai oficiāli nomainīt vārdu un uzvārdu. Lietā iesaistīta bērna un žurnālista klātbūtnes dēļ iztiesāšana tika pasludināta par slēgtu. Taču tikos ar iesaistītajām personām un izlasīju lērumu internetā pieejamu tekstu, kas attiecas uz iztiesājamo lietu, lai man būtu priekšstats par to, kas noticis un turpina notikt. Pēc cietušās lūguma neminu pilsētu, kur risinājušies notikumi.
Viss sākās ar pārrunām
Skolu atbalsta centra vadītāju 2016. gada aprīlī skolas vadība pieaicināja palīdzēt atrisināt radušos konfliktsituāciju ar māti un viņas bērnu, kurš slikti mācījās un bieži nenāca uz stundām. Māte uzskatīja, ka ir slikti skolotāji un ka nav jāpilda mājas darbi.
“Tā bija četras stundas gara saruna ar skolotājiem un māti. Diemžēl mātes attieksme nebija konstruktīva un pozitīva – viņa uzvedās bērnišķīgi un jocīgi, nepiekrita risinājumiem, ka bērnam jāiet uz konsultācijām, nepieciešamas papildu apmācības, viņam jāpalīdz un viņš jāatbalsta. Mātes nostāja – mājasdarbi nav veicinoši, skolotāji liek pārāk zemas atzīmes. Turklāt māte visu laiku izvirzīja dažādas prasības. Stāstīja, ka pati esot liela speciāliste, strādājusi skolā, zinot piecas valodas, aktrise un fitnesa trenere,” atceras centra vadītāja. Viņa sarunu jau bija aizmirsusi, konfliktsituācija pēc būtības bijusi izsmelta, taču pēc divām dienām pār sievieti sākuši gāzties tekstu plūdi – gan saucot vārdā, gan anonīmi. Teksti parādījās vietējā laikraksta foruma sadaļā, portālā “sudzibas.lv” un pašas bērna mātes veidotajās mājaslapās internetā, sociālajos tīklos.
“Esmu izmācījusies par psiholoģi, psihoterapeiti un tāpēc diezgan trenēts cilvēks uz negācijām, varu ilgi pieciest negatīvas lietas, ķengas un nepatiesības par sevi, bet visam ir savas robežas. Izturēju trīs mēnešus. Visvairāk tracināja iejaukšanās manā privātajā dzīvē. Es nevaru pierādīt, bet dīvaina sakritība: pēkšņi man nakts laikā sāka zvanīt nepazīstami vīrieši un piedāvāt seksu. Vīrieši nelika mani mierā ne nakti, ne dienu. Izrādās, mans telefons līdz ar piedāvājumu bija nokļuvis kādā interneta seksa piedāvājuma mājaslapā vai pat vairākās. Tas jau bija par traku! Mana vienīgā kontaktēšanās ar māti bija tikai šīs četras sarunas stundas skolā, turklāt ne kā psiholoģei, sarunas laikā viņu neprovocēju, uz ķengām internetā neatbildēju un par māti neko nerakstīju, viņas dēlu vispār nebiju redzējusi,” saka sieviete.
Pēc trijiem mēnešiem centra vadītāja vērsās policijā, kas uzsāka kriminālprocesu. Vērsās arī pie advokāta, kurš ieteica vienoties: lai māte atvainojas par neslavas celšanu savos tekstos un salīgst mieru. Māte neesot piekritusi, kaut arī nav noliegusi, ka viņa par sievieti ir rakstījusi. Starp citu, to viņa turpina ar pārtraukumiem darīt joprojām, centra vadītāju īstajā vārdā gan nesaucot. Sievietei joprojām atskan arī pa zvanam no svešiem vīriešiem: nesen kāds zvanījis un stāstījis, ka tieši tobrīd viņa meita mīlējoties ar suni, bet viņš pats onanējot… Centra vadītāja vairs nelasot par sevi un cenšoties neklausīties detaļās, kas izskan tiesā, piemēram, ka nupat viņa esot atvīlusi apsūdzētajai viņas vīru…
Sauc par slepkavu
Lai lasītu, ko divos gados interneta vidē sarakstījusi apsūdzētā, vajag stiprus nervus. Centra vadītājai tiek pārmests, ka bērns novests līdz pašnāvības mēģinājumam. Piemēram, portālā “sudzibas.lv” 2016. gada jūnijā raksta, ka speciāliste ir “garīgi nestabila, degradējoša, nekompetenta, neizglītota. Šai personai ir nepanesami, kad tiek sarunas ierakstītas. Viņa sāk histēriski kliegt, piesaucot neeksistējošus likumus. Sarunas laikā ir agresīva, rupja, nekompetenta, ņirgājoša un degradējoša, izsaka zemiskas replikas. Savu psihiski nestabilo uzvedību cenšas slēpt, vainojot klientu. Skolas labprāt izmanto viņas pakalpojumus, ja vajag vecākus un bērnu “noslepkavot”. Mūsdienās, lai slepkavotu, nevajag ieroci, bet degradējošus vārdus. Šī “psiholoģe” labprāt tādus izmanto, strādājot gan ar bērniem, gan ar vecākiem. (..) Ar lielu prieku izmanto degradējošas, uzbrūkošas metodes, kas izpaužas kā ironija, sarkasms, varbūtējas rūpes par tavu veselību, personību, kas tūlīt pavēršas pret tevi pašu kā iznīcinošs ierocis, noniecinot tevi, tavu pašcieņu, pašvērtību. Tā ir emocionālā vardarbība jeb, kā es saku, slepkavošana ar vārdiem.”
Līdzīgi teksti lasāmi novada laikraksta portāla foruma sadaļā.
