Dievbijīgās sirmgalves šausmīgā nāve, dēls vainu neatzīst 1
Pagājušā gada aprīlī kāda Rīgas klostera mūķene vairs nevarēja sazvanīt savu 89 gadus veco māti Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Vēl lielāks pamats satraukumam bijis, kad sirmā kundze nebijusi manīta arī dievkalpojumā vietējā baznīcā.
Kad māsa atbraukusi uz Rikavas ciemu, brālis, kurš dzīvojis kopā ar māti, vispirms atbildējis, ka māte kaut kur aizgājusi, bet verandā guļot nezin kāds ķermenis.
Šis ķermenis izrādījās mātes Janīnas mirstīgās atliekas.
Par slepkavību apcietināja viņas 54 gadus veco dēlu Vilmāru. Policijai nebija aizdomas par kādām trešajām personām, uz dēla apaviem atrada mātes asinis.
Rēzeknes tiesā Vilmārs gan savu vainu noliedz un apgalvo, ka viņam rādītajās fotogrāfijas savu māti neatpazīst, ka tā esot cita sieviete.
Sirmgalvi patiešām nav viegli atpazīt pat miesīgam dēlam.
Ir daudz miesas bojājumu galvā (ap desmit sitienu), lauztas ribas un vēdera, roku un kāju traumas.
Kā norāda eksperts Oļegs Smirnovs, sists arī ar stūrainu metāla priekšmetu, kurš gan nav atrasts, taču daļā brūču atrastas dzelzs daļiņas.
Eksperts pieļauj, ka sieviete mēģinājusi aizstāvēties – uz to norāda skrāpējumi un zilumi uz delnām.
Eksperts gan teic, ka ņemot vērā cienījamo vecumu, nopietna aizstāvēšanas nevarētu būt bijusi – visticamāk, tikai ķeršanās varmākas rokās.
Vēl šaušalīgāku ainu rada falts, ka brūces iegūtas dažādā laikā un precīzs nāves iestāšanās laiks neesot nosakāms, jo 19. aprīlī, kad nelaiķi atrada, mirstīgo atlieku temperatūra jau bijusi tāda pati kā verandā.
Tātad sieviete mirusi kaut kad pēc 13. aprīļa, kad pēdējoreiz redzēta, un kādu laiku pirms 19. aprīļa, kad atrasta.
Piektdien tiesas sēdē kaimiņš Aleksandrs liecināja, ka 19. aprīlī Vilmāru saticis autobusa pieturā ar vīna pudeli un aicināts piebiedroties. Aleksandrs atteicies.
Vilmārs stāstījis, ka viņu izsekojot, visur saliktas kameras, viņu grib iesēdināt cietumā un viņa verandā guļot kāds vīrietis vai manekens.
Aleksandrs atteicis, lai beidzot runāt muļķības un aizgājis. Pēc kādas pusstundas uzzinājis, ka verandā atrasta Janīna.
Par māti un dēlu Aleksandram neesot neko sliktu ko teikt, draudzējušies neesot, tikai uz ielas sasveicinājušies.
Vilmārs rūpējies par mājas apkārtni, piedzērušos gada laikā, kopš Rikavā dzīvojot, neesot redzējis.
Tiesa, 14. aprīlī no sava dēla Aleksandrs uzzinājis, ka Vilmārs sācis dzert.
