Paēdis būsi! 0
Diēta var būt labi sabalansēta un daudzveidīga. Gaļa, zivis, rīsi, augļi un dārzeņi nesatur glutēnu. Ieviešot auzas savā ēdienkartē, tomēr jāuzmanās. Uzturā var lietot kartupeļus, rīsus, soju, griķus, pupiņu miltus kviešu miltu vietā. Veikalos nopērkama arī bezglutēna maize, makaroni un citi produkti.
! Ministru kabineta noteikumi paredz, ka restorāniem un kafejnīcām ēdienkartē pie katra ēdiena rakstiski jānorāda visi tajā esošie alergēni.
Pabalsts un atbalsts
Biedrības “Gluten-Free Experts” vadītāja Irina Rubinčika informē, ka kopš 2015. gada ar celiakiju sirgstošiem bērniem ir tiesības ik mēnesi saņemt 106,72 eiro pabalstu. Tas viņiem pienākas arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, mācoties vispārējā vai profesionālās izglītības iestādē, bet tikai līdz 20 gadiem, taču, studējot augstskolā dienas nodaļā, – līdz 24 gadu vecumam. Lai saņemtu pabalstu, jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā un ne retāk kā reizi divos gados jāapmeklē gastroenterologs.
Biedrības mērķis ir panākt, lai Latvijā celiakijas pacientiem būtu pieejami droši vietējo ražotāju bezglutēna produkti. Organizācija ir izstrādājusi bezglutēna pārtikas produktu ražošanas standartu un piedāvā apmācības pārtikas industrijas darbiniekiem. Izsmeļošāka informācija par slimību, atbalsta saņemšanas iespējām un biedrības aktivitātēm atspoguļota arī globālajā tīmeklī – www.glutenfree-experts.lv un www.facebook.com/glutenfreeexperts.
Uzziņa
• Latvijā celiakija ir bieža slimība. Varētu būt 20 000–40 000 un pat vairāk celiakijas apdraudētu vai slimu cilvēku.
• Eiropas ziemeļvalstīs Zviedrijā un Somijā tās izplatība ir 2,5%, bet Vācijā – 0,5%.
• Japānā celiakija ir reta slimība!
