Dienvidu tilta ceturtā kārta līdz Vienības gatvei nav domes darba kārtībā 4
Vakar pēcvētras visai omulīgajā saulītē jaunā ielu krustojumā Daugavas kreisajā krastā svinīgas runas teica Rīgas mērs Nils Ušakovs, domes Satiksmes departamenta vadītājs Krišjānis Peters, Dienvidu tilta 3. kārtas būvdarbus veikušo uzņēmēju pārstāvis Dzintars Pomers. Vēl viens gadsimta vērienīgākā Rīgas transporta infrastruktūras objekta celtniecības posms ir noslēdzies. Šis gan naudas izteiksmē bija krietni pieticīgāks par pirmajiem diviem (tikai 17 miljoni salīdzinājumā ar iepriekš iztērēto gandrīz pusmiljardu), taču ne mazāk nozīmīgs, jo – kāda gan jēga supertiltam, kuram pa trīslīmeņu pārvadiem uzlido vienā galā, bet otrā atduries sīkieliņu sastrēgumā?
Aplausi? Dalītas, kā saka, jūtas.
Ir jābūt neglābjamam un pretīgam īgņam, lai noliegtu – Dienvidu tilts, par spīti visiem ap to savērptajiem ķīviņiem un skandāliem, ir mūsdienīgs un skaists. Pēc otrās kārtas – Slāvu pārvadu kompleksa – atklāšanas 2008. gadā rakstīju: “Braucu no Pļavniekiem uz centru – bez apstāšanās! Braucu pa Krasta ielu uz Ulbroku – brīvi! Patiltes korķis, kurš kāroto lēcienu uz Salaspili jau ierasti pārvērta stundu ilgā rāpošanā, pazudis bez pēdām. Eiropa!
Un nav ko dīkt, ka tas esot dārgi. Tās ir ērtības, tas ir progress, par kuru es personiski esmu gatavs maksāt kaut tūlīt, kaut uz vietas un skaidrā naudā. Kas tur sanāktu, ja padalām 200 naudas miljonus uz diviem iedzīvotāju miljoniem? 100 lati? Tie, ietaupot laiku, degvielu un nervus, būs rentējušies jau nākamgad. Tālāk pelnīsim. Un piedevām leposimies, ka arī mēs braucam pa tikpat skaistiem trīsstāvu tiltu lokiem kā franči pie Lionas vai austrieši Vīnē.”
Zem toreiz teiktā esmu gatavs parakstīties arī šodien. Jaunie, tikko atklātie pārvadi Jāņa Čakstes un Ziepniekkalna ielā gan ne tik diženi (tādēļ lētāki), tomēr ir ar labā krasta būvēm saderīgi. Nopietni. Lepnajām Eiropas ceļu markām atbilstoši. Sastrēgumu šeit nebūs. Tie izmainīs daudzu Bauskas šosejas tuvumā dzīvojošo un Rīgā strādājošo dzīvi. Tie, iespējams, pievāks daļu plūsmas no Salu un Akmens tilta un mazinās rītu un vakaru spriedzi arī tur. Neesmu īgņa…
Bet neesmu arī paviegls optimists. Tādēļ negribētos, lai vērtētāji iekrīt svinību rīkotāju tīši vai netīši izliktajās lamatās – ielūgumā teikts: 3. kārtas būvdarbu noslēgums. Bet Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā par “3. kārtu” tiek saukts “autoceļš no Vienības gatves līdz Bauskas ielai”. No kura, piedodiet, vēl nav ne miņas. Par “3. kārtu” tagad nosaukts gabaliņš no tilta līdz Ziepniekkalna ielai (Bauskas šosejai), pārējo pārdēvējot par ceturto. Un tā vēl joprojām eksistē tikai “skiču projektā”. Nils Ušakovs vakar teica: “Ceturtā kārta nav pašreizējā sasaukuma domes darba kārtībā. Mūsu nākamais steidzamais darbs ir Salu tilta kapitāls remonts, kura organizēšanā Dienvidu tilta jaunās piebrauktuves ļoti palīdzēs.”
Iespējams. Bet – Dienvidu tilta komplekss NAV PABEIGTS. Joprojām pustukšais tilts nav (un tuvākā nākotnē nebūs) ērti pie- ejams tiem, kuri dzīvo pie Jelgavas šosejas un Rīgā iebrauc pa gauži prasti bruģētu Vienības gatvi. Tas nekādi nevar pievilināt, piemēram, Mārupes iedzīvotājus, kuri joprojām pieblīvē citus tiltus. Bet par “mūsdienīgo skaistumu” maksā ikviens rīdzinieks. Neatkarīgi no tā, vai pa to brauc vai nebrauc. Tieši tādi (pilsētas, tātad visu rīdzinieku, ņemts ilgtermiņa aizdevums) ir superprojekta finansējuma noteikumi.
Nesen par cita dārga ceļa (Tīnūži–Koknese) noslodzes (un tātad rentabilitātes) problēmām runājām ar RTU profesoru Juri Smirnovu. Un viņš kā klasisku piemēru minēja Maskavas “Lielo loku”, kurā ieguldītie miljardi gadiem ilgi negribēja un negribēja rentēties, līdz “kolektoram” nebija pievienots pēdējais barojošais atzars. Dienvidu tiltam kreisajā Daugavas krastā joprojām nav otrā, ļoti vajadzīgā. Pašreizējais Rīgas mērs saka – “nākamā sasaukuma” jautājums. Nezinu, ko teiks nākamais. (Iepriekšējie Dienvidu/Ziemeļu tiltu dilemmā nemaz tik vienprātīgi nebija.) Zinu, ka neatkarīgi no ieguldījumu reālās atdeves maksāšu es. Tas prieku par skaistajiem viaduktiem, protams, krietni slāpē.
