Dienvidkurzemē nevienam nepieder “kontrolpakete” 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dienvidkurzemes novads, kurā apvienosies astoņas bijušā Liepājas rajona pašvaldības, no visiem pārējiem jaunveidojamajiem novadiem atšķiras ar to, ka tajā ir visvairāk iekļauto novadu, bet vienlaikus nav dominējošās pašvaldības, kura varētu diktēt pārējiem noteikumus.
Tā tas var notikt tur, kur reģionālā attīstības centra pašvaldība ar izteikti lielāku iedzīvotāju skaitu var pārējos pārbalsot. Dienvidkurzemes novadu veidos līdzvērtīgas pašvaldības, kuras par attīstības centru izvēlējās Grobiņu.
“Mēs patiešām apvienojamies, nevis tiekam kādam pievienoti. Tāpēc spējam par visu vienoties. Arī ar Liepājas domes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti, ar kuru jāsadarbojas, izstrādājot pilsētas un Dienvidkurzemes novada kopīgo attīstības stratēģiju, labi saprotamies,” “Latvijas Avīzei” apgalvoja Grobiņas novada priekšsēdis Aivars Priedols (LZS).
“Mūsu ir salīdzinoši daudz, un esam līdzīgi. Tāpēc viss notiek koleģiāli. Te nevienam nepieder kontrolpakete. Tur, kur galvenā pašvaldība ir ap bijušā rajona centra pilsētu, tā jūtas varena un var ar citiem nerēķināties,” sacīja arī Durbes novada priekšsēža vietnieks Andrejs Radzevičs.
Topošā Dienvidkurzemes novada priekšrocība esot arī tā, ka starp pašvaldībām nav politisko pretrunu – Aizputē un Priekulē pie varas ir Nacionālā apvienība, Durbē un Grobiņā – Latvijas Zemnieku savienība, bet Nīcā, Rucavā, Pāvilostā un Vaiņodē vietējie līderi startēja no vēlētāju apvienībām.
Līdz gada beigām jaunajos novados ir jāsarīko tajos iekļauto pašvaldību visu deputātu kopsapulce, kas teritorijā ap Liepāju jau ir notikusi. Tajā nolemts Dienvidkurzemes novadā izveidot vēlēšanu komisiju 11 cilvēku sastāvā.
No trim iedzīvotāju skaita ziņā lielākajām pašvaldībām – Grobiņas, Aizputes un Priekules – komisijā būs pa diviem pārstāvjiem, no pārējām vietām – pa vienam. Komisijas izveide ir pirmais darbs, kas topošajiem novadiem jāizdara. Vēl tiem jāizstrādā attīstības stratēģija un programma, kuras sagatavošanu līdzfinansēs arī valsts – valdība kopā visām pašvaldībām paredzējusi nedaudz vairāk kā vienu miljonu eiro.
Valsts mērķdotācija plānota arī jaunveidojamo novadu administratīvās struktūras pārvaldes projektu izstrādes līdzfinansēšanai. Valsts finansējums tiek piešķirts tai katra topošā novada pašvaldībai, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits, tā arī vada apvienošanās sarunas.
Ar valsts līdzfinansējumu nepietiks
Pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad notika iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma, tikai divos toreizējos rajonos – Liepājas un Cēsu – tik lielam pašvaldību skaitam izdevās saglabāt savu patstāvību. Tagad septiņi novadi (arī no agrākā Valkas novada) vēl tiks pievienoti arī valstspilsētai Valmierai, kuru tāpat kā Jēkabpili apvienos ar lauku teritorijām.
Daugavpils, Rēzekne, Jūrmala, Rīga, Jelgava, Ventspils un arī Liepāja paliks atsevišķi. Taču lielajām pilsētām, kas saglabā savu patstāvību, kopā ar apkārtējiem novadiem ir jāizstrādā viena attīstības stratēģija un programma, kā arī jāveido kopīga civilās aizsardzības komisija, vienota atkritumu apsaimniekošanas sistēma un viena institūcija, kuras kompetencē būs izglītības jautājumi.
Grobiņas novada priekšsēdis A. Priedols informēja, ka vietvaru vadītāji jau ir tikušies ar Liepājas mēru Jāni Vilnīti (LRA) un vienojušies par turpmāko.
“Mums ir laba sadarbība izveidojusies, jo esam atraduši to, kas mūs vieno, nevis šķeļ,” “Latvijas Avīzei” apstiprināja arī Liepājas domes priekšsēdis J. Vilnītis.
Valsts piešķirtais līdzfinansējums Liepājas un Dienvidkurzemes novada attīstības plānošanas dokumentu izstrādei ir 36 200 eiro. Tā arī ir maksimālā summa, uz kādu viena projekta sagatavotāji var pretendēt.
“Par tādu naudu stratēģiju nevar uztaisīt,” atzina J. Vilnītis, lēšot, ka tai nepieciešami aptuveni 100 000 eiro.
Konsultanta pakalpojums stundā varētu izmaksāt no 150 līdz 180 eiro. Pārējo nepieciešamo finansējumu plānots sadalīt uz galviņām, ņemot vērā katras pašvaldības lielumu. Iepirkumu varētu izsludināt novembra otrajā pusē.
Pašvaldības vienojušās saglabāt katra savu izglītības pārvaldi, bet izveidot vienotu izglītības komisiju, kas izskatītu kopīgos jautājumus. Liepāju un apkārtējos novadus jau tagad apkalpo viens atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Liepājas RAS”.
Taču vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis nedomā, ka vienošanās par kopīgu atkritumu apsaimniekošanu būs tik vienkārša, jo – ja arī ir viens atkritumu poligons, tad atkritumu savākšanu veic vairāki komersanti un par šo pakalpojumu novados iedzīvotāji maksā atšķirīgas summas.
Jaunajam novadam ar pilsētu būs jāvienojas par vienu komersantu, kas to dara. No 2023. gada arī ir dalītā atkritumu savākšana, kas prasīs papildu investīcijas.
Pieslīpējas, apceļojot novadus
Ja vienā novadā apvienojas tik daudz pašvaldību, tad nav viegli pieslīpēties. Lai to vienkāršotu, katrs novads uzņēmies atbildību par kādu pašvaldības darbības jomu un rīko pie sevis tikšanās, uz kurām brauc visu pārējo novadu speciālisti, kuru pārziņā ir šo funkciju izpilde.
Tā varot iepazīties ar esošo situāciju katrā teritorijā, salīdzināt darbības metodes, struktūrvienību modeļus un savstarpēji iepazīties.
Piemēram, Durbes novads vada sarunas par pārvaldību un struktūru, Grobiņas pārziņā ir administratīvie procesi, juridiskais nodrošinājums un budžets, Nīcai – teritorijas attīstība un kultūra, Pāvilostai – uzņēmējdarbība un būvniecība, Aizputei – nekustamā īpašuma darījumi un izglītība, Rucavai – ielas, ceļi, transports un dabas aizsardzība, Priekulei – ūdenssaimniecība, siltumapgāde un sociālā aprūpe, Vaiņodei – tūrisms.
Tā ir tikai daļa no funkcijām, par kuru izpildi pašvaldībām jāvienojas. Kopā ir 12 darba grupas.
Neraugoties uz piesardzības pasākumiem, tikšanās notiekot klātienē, jo “tad sarunas ir radošākas un ir jāredz situācija klātienē”, skaidroja A. Radzevičs. Agrāk šo novadu apceļošanu nebija iespējams uzsākt, jo bija jāsagaida valdības noteikumi un metodika, kā tieši apvienošanās projekts ir jāsagatavo.
Pirmās atšķirības jau ir konstatētas – daļā novadu komunālos pakalpojumus sniedz pašvaldības uzņēmums, bet citā ar to nodarbojas pati pašvaldība, kurā ir komunālā nodaļa vai dienests. To minēja arī Vaiņodes novada priekšsēdis Visvaldis Jansons.
Viņaprāt, tagad galvenais esot izdarīt tā, lai iedzīvotāji nejustu atšķirības pakalpojumu pieejamībā, kas nebūšot viegli, jo vienā vietā tie ir lētāki, citā – dārgāki. “Taču citādi mēs visi esam saliedēti. Ar Liepājas mēru Jāni Vilnīti arī labi saprotamies, jo viņš nav augstprātīgs,” piebilda V. Jansons.
