Dienvidkorejas triumfs 0
Trīs kategorijās kandidējot uz Zelta globusu, Džūnho Bona dramēdija “Parazīts” turpina uzvaras gājienu, ko aizsāka Kannu kino festivālā, kur saņēma “Zelta palmas zaru”.
Korejiešu kino pēdējos gados gūst arvien nozīmīgāku vietu arī Rietumu pasaules kino piedāvājumā, un Džūnho Bona dramēdija “Parazīts” ir pagaidām aktuālākā lente mūsu repertuārā, kas atceļojusi no tālās Dienvidkorejas. Tās centrā ir divas ģimenes – viena ir ļoti nabadzīga un neveiksmju vajāta, taču nekaunīga un izdomas bagāta, bet otra – superbagāta, ar tieksmi iekļauties intelektuāļu lokā un bez saprašanas par cilvēku ļauno dabu. Abām ir lemts satikties pavisam dīvainos apstākļos, kas ikdienišķā situācijā nemaz nebūtu noticis, taču, kolīdz Kivo pārkāpj Pārku ģimenes mājas slieksni, traģēdija nav novēršama, un komiski dramatiskie notikumi iegūst trillera cienīgu ritmu. Viņš izliekas par angļu valodas privātskolotāju, un pamazām Pārku mājā darbu uzsāk visi viņa ģimenes locekļi, bet iepriekšējie darbinieki spiesti pamest tik silto ligzdiņu. Taču, kā izrādās, arī viņi nav ar pliku roku ņemami – Džūnho Bons ir sarūpējis nervu kutinošus pārsteigumus.
“Parazīts” ir pirmā Korejas filma, kas triumfējusi Kannās, un tas bija tikai starta šāviens tās starptautiskajiem panākumiem.
Filma, protams, tiek minēta arī starp “Oskaru” pretendentiem, bet līdz Amerikas Kinoakadēmijas balvas nomināciju izziņošanai vēl dažas nedēļas jāpagaida. “Parazīta” kinematogrāfiskās kvalitātes novērtējuši daudzi pasaules vadošie kinokritiķi, un tā atrodas šī gada labāko lielā ekrāna darbu desmitniekā. Zelta globusu nominācijās izcelta režija, scenārijs un pati filma, taču ārpus tām paliek smalkie attiecību musturi, mūsdienu sabiedrības trāpīgie komentāri un vērtību absurds, ārišķību kritika un pārliecība, ka pasaule teju iet uz galu. Tieši un bez liekiem vārdiem “Parazīta” varoņi norāda uz problēmām, kas ikdienas skrējienā paliek nepamanītas, bet kurām vairs nav iespējams nepievērst uzmanību.
Filmu “Parazīts” rudenī izrādīja Rīgas Starptautiskajā kino festivālā. Nu tā ieņem repertuāru – kaut arī ar katru nākamo nedēļu filmu piedāvājums kļūst arvien daudzveidīgāks, “Parazīts” ir no “must see” saraksta. Ar ciniskiem jokiem, negaidītiem sižeta pavērsieniem un simbolisku stāsta ietērpu kino valodā Džūnho Bons nedala pasauli baltajā un melnajā, viņa izmantotā krāsu palete ir raiba, un katra nianse slēpj kodētu vēstījumu.
“Parazīts”/”Gisaengchung/ Parasite”
Dienvidkoreja, 2019
Režisors: Džūnho Bons
No 27. decembra “Splendid Palace”
