Dienu strādā, pusgadu – pabalsts 6
Spiesti ņemt slimības lapu, gaidot rindā pie ārsta
Pēdējo piecu gadu laikā dubultojušies izdevumi slimības un bezdarbnieku, kā arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu izmaksai. Labklājības ministrijas (LM) aprēķini liecina, ka arī turpmāk tie tikai pieaugs, tāpēc tiek meklēti un iedibināti risinājumi, kas ierobežotu iespēju izmantot sociālās apdrošināšanas sistēmu ļaunprātīgi. Viena no shēmām, ko izmanto, lai likuma ietvaros gūtu finansiālu labumu no sociālā budžeta, ir šāda: nostrādā vienu dienu un saņem slimības pabalstu gandrīz septiņus mēnešus.
Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati, pērn vidējais bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaits mēnesī bija par 8700 personām lielāks nekā pirms pieciem gadiem. Arī attiecīgais pabalsts palielinājies no vidēji 159,6 eiro mēnesī 2012. gadā līdz 247,4 eiro pērn. Līdzīga situācija arī ar slimības pabalstu saņēmēju skaitu – pēdējo piecu gadu laikā tas pieaudzis par ceturto daļu – pērn to vidēji mēnesī saņēma 15 000 cilvēku. Turklāt arī slimības pabalsta vidējais apmērs krasi pieaudzis – par 334,7 eiro.
LM norāda uz vairākiem objektīviem apstākļiem izdevumu pieaugumā – paaugstinās pensionēšanās vecums, cilvēki ir ilgāk darba tirgū, pieaug vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, attiecīgi arī slimības un bezdarbnieka pabalsta apmērs. Tāpat no 2015. gada slimības pabalsti tiek izmaksāti pilnā apmērā, proti, nav spēkā izmaksājamā pabalsta summas ierobežojums, ko noteica krīzes laikā.
Palielinoties cilvēku vidējam dzīves ilgumam, pieaug arī slimības pabalsta saņēmēju vecums, uzlabojas dzimstības rādītāji, kā dēļ biežāk slimības pabalsti vecākiem tiek izmaksāti bērnu slimošanas gadījumos.
Pie vainas arī ārstu nepieejamība
“Ir gadījumi, kad cilvēkam ģimenes ārsts nevar noteikt diagnozi, jo nepieciešami papildu izmeklējumi. Uz darbu iet nevar, jo ir sūdzības par sāpēm, bet izmeklējums valsts rindā ir tikai, piemēram, pēc diviem mēnešiem. Tie, kas var, izdara to par saviem līdzekļiem, bet tie, kas nevar – gaida. Un šo periodu saņem darbnespējas pabalstu. Cilvēki ir spiesti sēdēt ar slimības lapu, jo viņiem nav iespējas samērīgā laika posmā tikt pie speciālista,” skaidro LM Sociālās apdrošināšanas departamenta eksperte Inese Upīte. Ģimenes ārsti esot situācijas ķīlnieki – ielīst cilvēkā iekšā nevarot, bet, ja sūdzības ir, tad riskēt, sūtot pacientu uz darbu, arī nevarot. LM gan paredz, ka līdz ar obligātu elektronisku darbnespējas lapu izsniegšanu no septembra beidzot būs vienota statistika, kas, iespējams, ļaus vieglāk konstatēt negodprātīgus gadījumus attiecībā uz darbnespēju: “Varbūt vienam ģimenes ārstam uzrādīsies ārkārtīgi daudz izsniegto darbnespējas lapu attiecībā pret pacientu skaitu, varbūt lapās uzkrītoši bieži figurēs kāds konkrēts darba devējs, kas varētu radīt aizdomas par kādu shēmu vai nepilnību,” uzsver I. Upīte.
