Bīstamais luksofors 2
* Ja pēc luksofora principa veidotu dažādu maizes izstrādājumu topu, kaitīguma ziņā jeb sarkanajā, trauksmes galā būtu ar raugu gatavota piepūstā baltmaize, kas cepta no lielražošanā iegūtas labības. Milzīgajās graudkopības saimniecībās lauku pirmspļaujas apstrāde ar ķīmiskiem preparātiem ir tikai pēdējā veselību graujošo vielu deva, kas paliek graudā. Tāpēc svarīgi lietot pārtikā tikai tādu labību, kas audzēta ekoloģiski uzticamās saimniecībās.
Tajā pašā plauktiņā ierindojamas ar raugu gatavotas smalkmaizītes, it sevišķi, ja mīklai pievienots piens. Reizi nedēļā apēst pa vienai – nekas slikts nenotiks, jo mūsu kompensācijas mehānisms ir apbrīnojami izturīgs un pacietīgs, taču iekļaut raudzētas baltmaizes produktus ikdienas ēdienkartē ir bezatbildīgi pret sevi.
* Dzeltenajā sektorā iederas neskaitāmās nosacīti veselīgās pustumšās un gaišās maizes šķirnes, saldskābmaizi ieskaitot, kas gatavotas no rauga mīklas, bet uzlabotas ar dažādām ekoloģiski pārbaudītām piedevām – uzbriedinātiem pilngraudiem, klijām, sēklām. Zinot, ka raugs šādai maizei likts klāt tik un tā, gudrāk tomēr dažādos šķiedrvielu labumus uzkaisīt putrai.
* Zaļā segmenta zemākajā plauktā ievietojami klaipiņi, kas tapuši ar dabisko ieraugu un cepti no bioloģiskajās saimniecībās iegūtiem graudiem. Šāda maize, gan rupjā, gan pelēkā un saldskābā, no enerģētiskā viedokļa ir dzīva. Taču satviska var būt tikai pašu gatavotā un malkas krāsnī ar mīlestību izceptā maize, bet tieši tāds pats veikalā nopērkamais kukulītis jau būs ar aktīvām radžiskām īpašībām.
Zaļā sektorā veselīgākā daļa – visas bezrauga maizes: lavašs, čapati, puri. Mūsu senčiem vistuvāk šādiem izstrādājumiem bija plāceņi.
