Cik bieži 0
Vajadzību doties uz tualeti nosaka izdzertā šķidruma un diennaktī saražotā urīna daudzums. Urīnpūšļa tilpums atkarībā no individuālām īpatnībām var būt no 200 līdz 450 gramiem. Kad maisiņš pilns, rodas nepieciešamība čurāt.
Tā izmēru nosaka arī tas, cik bieži pierasts apmeklēt labierīcības, piemēram, pilsētniekiem tas kopumā ir lielāks, jo nereti, lai tiktu līdz tualetei, nākas paciesties.
Sievietēm mazajā iegurnī atrodas arī olnīcas un dzemde, tādēļ urīnpūslim ir mazāk vietas. Urīna krātuve tiek nedaudz saspiesta, tāpēc vajadzība čurāt rodas biežāk nekā vīriešiem. Daudz izteiktāk tas notiek grūtniecības laikā, jo mazulis šo telpu sašaurina vēl vairāk, tādējādi provocējot nieru kaites.
Dienas laikā jāizdzer vismaz divi litri. Ar bieži vien ieteikto pusotru pietiks tikai veselam cilvēkam, kurš nav fiziski aktīvs
Biežāku nepieciešamību doties mazajās vajadzībās nosaka slimības, kas samazina urīnpūšļa tilpumu, piemēram, tā atkārtoti iekaisumi.
Tā kā nieres spēj izstrādāt vidēji 50 gramus urīna stundā, nepieciešamība doties uz tualeti rodas ik pēc četrām piecām stundām, taču šis periods var būt arī divreiz garāks vai īsāks.
Biežāk nāksies čurāt, ja būs uzņemtas vielas, kas stimulē nieru darbu, piemēram, dzerta miltenāju vai cita urīndzenoša tēja, kafija un stipra melnā tēja.
Intensīvāk nieres strādā stresa situācijās, jo tad izdalās trauksmes hormons adrenalīns, kas stimulē asinsriti.
Čaklākas nekā parasti tās kļūst, ja orgāna darbs ilgāku laiku bijis ierobežots slimības dēļ. Tad ir ļoti svarīgi raudzīties, lai tiktu uzņemts pietiekams šķidruma daudzums.
Taču ne vienmēr tam, kurš čurā reti, izdalās mazāk urīna nekā tam, kuram tāda vajadzība ir bieži.
