Dienišķā aprite 0
Nevis našķi, bet gan pamatīgs ēdiens – silts un daudzveidīgs! Šo pieeju īsteno Jaunannas pagasta uzņēmējs Ritvars Gusts, kurš kopā ar ģimeni izvērsis kulinārijas ražošanu, ēdināšanu un pārtikas tirdzniecību arī Alūksnē un Gulbenē.
Ritvars uzņēmējdarbībā ir jau vairāk nekā trešdaļu no saviem 33 gadiem. Kopš skolas gadiem vienlīdz aizrāva gan sportošana visādos iespējamos veidos, gan darbošanās ar kokiem. Apkārtnes vienīgajā – Apes arodvidusskolā – izmācījās par būvmeistaru, lai apgūtu kokapstrādi, kurai veltīt darba dzīvi. Tāpēc biznesu viņš ar ģimenes atbalstu uzsāka šajā nozarē, 1999. gadā izveidojot SIA “Valrito”. Zinot, ka mamma ir Valentīna, kļūst skaidra skanīgā nosaukuma jēga. Sākumā Gustu zāģētavai, kur par kokmateriālu pieņēmēju strādāja arī tēvs, gāja labi, neskatoties uz to, ka Jaunannas pagastā darbojās vēl trīs gateri. Tālāk par dēļu ražošanu viņi netika, jo sāka pietrūkt koku, un cenas kāpa…
Piedzimst Gustiņš
Tikmēr sarosījās mamma, profesionāla pārtikas tehnoloģe, kuras sapnis bija kafejnīcas un kulinārijas ražotnes izveide. Gusti nopirka tukšo, bijušās Patērētāju biedrības veikala ēku un ņēma kredītu tās remontam. Protams, galvenais atjaunošanas speciālists bija Ritvars. Jaunais pārtikas veikals “Gustiņš” ar kafejnīcu un kulinārijas cehu durvis vēra 2002. gadā. Togad darbā pieņēma arī konditori, lai savā kafejnīcā būtu svaigi kārumi. Pēc pāris gadiem nācās pielikt punktu gaterim. Tas nebija pārāk sāpīgi.
Zināms, ka pasts un veikals laukos ir centrs, kur satek ļaudis un jaunumi. Un, ja bodes mājā vēl var pasērst pie kafijas un svaigiem gardumiem, tad Jaunannas Gustiņam par piekrišanu nav jāsūdzas! Tas kļuva ne mazāk populārs kā kādreizējais skursteņslauķa lellis Gustiņš, kurš televizora ekrānā Veltas Skurstenes balsī ar diktori Gerdu Riekstiņu jestri apsprieda aktuālo.
Ritvars atminas, ka kulinārijas izstrādājumi noietu guva palēnām:
– Gaļas cena nekad nav bijusi zema, bet, kad pircēji nogaršoja mammas kulināriju, viņi to sāka pirkt ne vien svētkiem, bet arī ikdienas ēšanai. Produkcijas klāsts kļuva daudzveidīgāks: ne vien kotletes, karbonādes un rolādes, bet visādas citādas gaļiņas, arī salātu un konditorejas sortiments.
Izejvielas iepērk no vietējiem zemniekiem, turoties pie uzstādījuma, ka jāizmanto Latvijā audzētais. Ar maisījumiem, piedevām nemanipulē, jo, mammasprāt, ķiploks, sīpols, sāls un pipari, tāpat kā dārza zaļumi ir neaizstājami. Viņu ražotnē netaisa pusfabrikātus, visu tikai gatavu, ko atliek vien uzsildīt. Jau gadu pēc pirmā veikala atvēršanas Ritvars ieguva titulu “Labākais tirgotājs”.
Attīstība
Gadu pēc veikala atklāšanas Jaunannā “Gustiņš” sāka darboties kaimiņu pagastā Mālupē un meklēja vietu arī Alūksnē. Sāka ar tirdzniecības vietu tirgū un kafejnīcu Rūpniecības ielā. Jau tās nosaukums liecina par atrašanos nomalē, kas principā nebija īpaši piemērota atpūtai pie klāta galdiņa. Pie sava veikala Alūksnes viducī, Tirgotāju ielā, ar veiksmīgo Gustiņa vārdu uzņēmums tika 2007. gadā. Sekoja veikals Gulbenē un nemitīgi meklējumi labākai kafejnīcas vietai Alūksnē. Vien aizvadītajā rudenī izdevās atrast īsto mājvietu rosīgajā Lielā Ezera ielā. Rūme nav plaša, taču 30 cilvēkiem vienlaikus vietas ir. Pusdienu laikā visas ir aizņemtas, par ko paši pārliecinājāmies, tāpēc nogaidījām vēlāku stundu, klusāku brīdi. Uzmanību piesaistīja garā, uz tāfeles uzrakstītā ēdienkarte un demokrātiskās cenas. Vai kaut kas vēl atlicis? Jā, ko vēlaties? Iestādījuma vadītāja un pavāre Irēna Gaspare pastāstīja, ka dienā tur iegriežas ap 160 cilvēku, jo pastāvīgā apritē ir ēdieni visēdājiem, veģetāriešiem un vegāniem. Tāpēc klāsts ir tik daudzveidīgs. Uz to arī vinnējam, uzsver Gaspares kundze, atceroties sākumu.
– Pilsētā ir vismaz piecas kafejnīcas vai ēstuves. Durvis verot 1. septembrī, orientējāmies uz skolu jaunatni un domājām, ka viņiem pietiks ar kādām maizītēm, uzkodām, spirdzinošu vai siltu dzērienu. Drīz pārliecinājāmies, ka apmeklētāji ir visu vecumu ļaudis ar dažādām vēlmēm. Pievērsāmies siltajiem ēdieniem, kas kļuvuši par mūsu piedāvājuma pamatu. Apkārt ir dažādas iestādes, un siltās maltītes daudzi nes līdzi saviem kolēģiem. Labi, ka kafejnīcas virtuvē iespējams pagatavot visu ko!
Līdz krīzes vilnim viss veicies ar plus zīmi, un Gusti plānoja paplašināties. Iedzīvotāju skaitam sarūkot, kļuva nerentabla kafejnīca Jaunannā. Ritvars atzīst pirktspējas krituma ietekmi – tā likusi samazināt kulinārijas ražošanas apjomu un uzņēmuma izdevumus. Tā izdevies saglabāt darbinieku skatu (20) un viņu algas. Šāda pieeja nodrošināja vairāku objektu darbību – pastāvīgs apgrozījums mūžam vitālajā pārtikas ķēdē, kā arī “Gustiņa” veikalu iekļaušanās “Aibe” tīklā.
Uzņēmējs nenoliedz, ka viņa pieredzē laimīgākie brīži bijuši, atverot kārtējo jauno objektu – katrs atklāšanas mirklis šķitis pats labākais notikums. Viņš cer tādus brīžus piedzīvot vēl ne reizi vien, jo zemapziņā pulsē idejas, kur būtu kas atverams…
Vecāku nopelns
Ritvars ir ļoti pateicīgs saviem vecākiem, kas viņu iemācījuši strādāt, cienīt cilvēkus un devuši gaišu skaitu uz dzīvi. Vēl būtiskāk, ka nebija jāaug vienam: pāris gadu vecumā viņam pievienojās māsa Inita, sekoja brālis Kaspars un jaunākā māsa Liene. Ritvara vadītajā uzņēmumā iesaistīti gandrīz visi, ieskaitot sievu Baibu. Vien Lienīte ne, viņa ir ģimnāziste un vaļas brīžos mācās dziedāšanu.
Bez darbīgajiem Gustiem dzīve Jaunannā nebūtu tik pilnskanīga, uzskata pagasta pārvaldes vadītāja Vēsma Čugunova.
– Uzņēmīgi uzņēmēji, kas uzņemas visu ko un daudz ko arī spēj! Visjaukākais ir tas, ka ģimene iesaistīta ne vien uzņēmumā, bet arī sabiedriskajās norisēs: talkās, sportā, pašdarbībā – dejo, spēlē teātri, dzied. Pat Ritvara un Baibas mazā Paula jau bija uz skatuves Ziemassvētku sarīkojumā! Mamma Valentīna savulaik bija deju kolektīva un vokālā ansambļa dalībniece, tagad pašdarbību turpina vietējā teātrī un vada arī pasākumus. Prieks, ka viņas dzirksti mantojušas atvases. Kaut vairāk būtu šādu ģimeņu – stipri pīlāri pagastam!
Pagastsievas sacītais atklāja Ritvara nepieminētās aktivitātes, un ne tikai Pededzes krasta tīrīšanas sakarā. Internetā viņa vārds figurē dažāda mēroga sacensībās skriešanā, velobraucienos, slēpošanā. Izrādās, pāris gadus strādājis arī par sporta organizatoru savā pagastā. Sports, tāpat kā mežs, viņam ir asinīs – velk un saista jebkurā gadalaikā. Bet pašdarbība mums tāds ģimenes hobijs, smej uzņēmējs:
– Ar sievu darbojamies deju kolektīvā. Turpat dejo arī Inita un brālis ar draudzeni. Viņš un mamma intensīvi teātri spēlē. Savā pulkā kopā uzdziedam un sekojam Lienes izaugsmei solo dziedāšanā.
Nav ko piebilst – noprotams, ka visa sākums un pamats ir ģimene, tās dotā ceļamaize dzīvei, kas Gustiem izvērtusies tik daudzšķautņaina un piesātināta. Vienmēr ir spēks, kas iedvesmo idejas, kustina sirdi un pacilā garu!
